Maijā inflācija, kā ierasts, ļoti mērena
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3 %. Precēm tas pieauga par 0,1 %, bet pakalpojumiem – par 0,7 %.
Caurmērā maijam ir raksturīgs neliels cenu pieaugums vai neliels cenu samazinājums. Šogad maijā vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas.
Lielākā palielinošā ietekme maijā bija cenu kāpumam pakalpojumiem – par 0,7 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Pakalpojumu sektorā lielākā palielinošā ietekme maijā bija cenu kāpumam izmitināšanas pakalpojumiem, kas bija saistīts ar atpūtas sezonas atklāšanu un silto laiku. Liela ietekme bija arī cenu kāpumam starptautiskajiem lidojumiem, mājokļa apsaimniekošanas maksai un personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam kompleksiem atpūtas pakalpojumiem (ceļojumiem ārzemēs, kas iegādāti no komplekso ceļojumu organizatoriem).
Noslēdzoties akcijām, būtiski cenas pieauga personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem – par 9,4 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem.
Paaugstinoša ietekme maijā bija arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem par 1,3 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam cigaretēm un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Akciju noslēgums maijā ietekmēja arī tīrīšanas un kopšanas līdzekļu cenu kāpumu par 8,7 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
Mēnesim neraksturīgi zems cenu pieaugums maijā bija pārtikai – par 0,1 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni būtiski neietekmēja. Lielākā palielinošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam kartupeļiem, kā arī cenas būtiski pieauga zivīm, savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam svaigiem dārzeņiem.
Jāatzīmē, ka pārtikas produktu cenas pasaulē maijā pieauga trešo mēnesi pēc kārtas – mēneša laikā vidēji par 0,9 %, bet gada laikā – salīdzinot ar 2023. gada maiju, tām bija vērojams kritums par 3,4 %. Maijā graudaugu un piena produktu cenu indeksu kāpums nedaudz vairāk kompensēja cukura un augu eļļu cenu samazinājumu, savukārt gaļas cenu indekss gandrīz nemainījās. Straujākais cenu kāpums maijā bija graudaugu cenu indeksam. Cenas pieauga visiem graudaugu veidiem, visvairāk pieaugot kviešu cenām, ko izraisīja bažas par nelabvēlīgiem ražas apstākļiem 2024. gada ražai atsevišķās Eiropas daļās, Ziemeļamerikā un Melnās jūras reģionā. Tomēr kopumā graudaugu cenas pasaulē bija par 8,2 % zemākas nekā iepriekšējā gada maijā.
Pēc mērena samazinājuma aprīlī maijā atkal pieauga piena produktu cenu indekss, cenām pieaugot visiem piena produktu veidiem, ko noteica pieaugošais pieprasījums pirms vasaras brīvdienām Rietumeiropā un atjaunotais importa pieprasījums Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kā arī bažas par piena ražošanas perspektīvām Rietumeiropā un sezonāli sarūkošā piena ražošana Okeānijā. Gaļas cenu indekss maijā praktiski saglabājās nemainīgs. Mājputnu gaļas un liellopu gaļas cenas samazinājās, savukārt cūku un aitu gaļas cenas pieauga. Cenu kritumu mājputnu un liellopu gaļai galvenokārt noteica pieprasījuma samazinājums un eksportējamo piegāžu pieaugums, bet cenu kāpumu cūkgaļai un aitu gaļai – pieprasījuma pieaugums. Savukārt straujākais cenu kritums jau trešo mēnesi pēc kārtas bija cukura cenu indeksam, noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada janvāra. To galvenokārt noteica labs jaunās ražas sākums Brazīlijā un zemākas jēlnaftas cenas. Augu eļļu cenu indeksa samazinājumu maijā noteica cenu kritums palmu eļļai, ilgstoši vājam pieprasījumam ietekmējot ražošanas apjomu pieaugumu lielākajās ražotājvalstīs Dienvidaustrumāzijā.
Cenas maijā turpināja samazināties ar mājokli saistītiem energoresursiem, kam bija lielākā samazinošā ietekme un kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kritumam dabasgāzei – par 16,2 %, ko ietekmēja dabasgāzes cenu samazināšana nākamajam tirdzniecības periodam mājsaimniecībām sniegtajiem pakalpojumiem ar fiksētu cenu. Cenas samazinājās arī siltumenerģijai – par 2,1 % un cietajam kurināmajam par 1,8 %. Savukārt ļoti mērens cenu pieaugums bija elektroenerģijai – par 0,3 %.
Pēc kāpuma iepriekšējos četros mēnešos cenas maijā samazinājās degvielai – par 1,1 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Cenas samazinājās dīzeļdegvielai, bet benzīnam praktiski nemainījās.
Arī naftas cenas pasaulē pēc četru mēnešu nepārtraukta kāpuma maijā samazinājās – mēneša laikā vidēji par 6 %. Mēneša sākumā Brent naftas cena samazinājās līdz 83 ASV dolāram par barelu un noturējās 82-84 ASV dolāru par barelu līmenī visu mēnesi, ko galvenokārt noteica nenoteiktība par naftas pieprasījuma perspektīvām. Naftas cenas pēdējā laikā ir ietekmējušas bažas, ka ASV Federālo rezervju sistēma pagarinās augstās procentu likmes, palēninot ekonomikas izaugsmi un samazinot pieprasījumu pēc naftas. Vienlaikus arī OPEC+ paziņoja, ka varētu pagarināt savus brīvprātīgos ieguves samazinājumus pēc jūnija, ja naftas pieprasījums nespēs atjaunoties.
2024. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas pieauga par 0,1 %. Gada vidējā inflācija bija 2,5 %.
Arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu pārskatīšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums. Kopumā 2024. gadā vidējā gada inflācija sagaidāma 1-1,5 % robežās.
Vēl par tēmu:
VID sveiks 2023. gada lielākos nodokļu maksātājus
Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveic 21 uzņēmumu. Tradicionālais VID apbalvojums arī šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka...
Lasīt tālākDarba devēja apmaksātas studijas motivēs darbiniekus celt savu izglītības līmeni
Piedāvājot segt studiju maksu, uzņēmums iegulda gan darbiniekos, gan savā konkurētspējā, jo darbinieks iegūst papildu prasmes, kas nepieciešamas konkrētam darba devējam, turklāt tās neuzliek...
Lasīt tālākFM: Latvijā saglabājas viena no zemākajām inflācijām eirozonā
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenas 2024. gada jūnijā bija par 0,1% zemākas nekā maijā, bet salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju vidējais patēriņa...
Lasīt tālākAr ALTUM atbalstu būvēs zemas īres maksas daudzdzīvokļu ēkas Valmierā, Bauskā, Tukumā un Jelgavā
Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro. Valmierā zemas īres maksas...
Lasīt tālākMinistru prezidente: VID vadība sākusi klientiem draudzīgas pārmaiņas
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība veic pārmaiņas, lai iestāde kļūtu klientiem – iedzīvotājiem un uzņēmējiem – draudzīgāka. Būtiski, lai šis darbs neapstātos un tiktu sasniegti...
Lasīt tālākJūnija karstums par 20% ceļ elektrības cenas
Jūnijā visā Baltijā turpinājās elektroenerģijas cenu kāpums, mēneša vidējai elektroenerģijas cenai augot par 20,8%. Kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, galvenais...
Lasīt tālākLM: Valstij jāmazina ieilgušais nabadzības risks un ienākumu nevienlīdzība
Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi Finanšu ministrijai izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu laika periodam no 2025. – 2028. gadam,...
Lasīt tālākLBAS: Valsts drošība ir arī nodarbināto labklājība
Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru Kabinetam, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai par priekšlikumiem prioritātēm...
Lasīt tālākLatvijā plāno nākamos apjomīgos PPP projektus: ceļu būve un mājokļu programma
Ministru kabinets šonedēļ pieņēma divus svarīgus lēmumus attiecībā uz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanu Latvijā. Pirmkārt, ir dota zaļā gaisma Satiksmes...
Lasīt tālākLDDK prezidents: Nodokļu sistēmas izmaiņu grupa apturējusi darbu pie nodokļu reformas
Nodokļu sistēmas izmaiņu grupa apturējusi darbu pie nodokļu reformas, šorīt LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite. "Apmēram...
Lasīt tālāk