LSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns – svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz 34 EUR/100 kg, ražošanas izmaksu kāpums, lielais sausums un līdz ar to arī lopbarības trūkums – saimniecības, kas pārcietušas kārtējās grūtības, ir optimizējušas savu ražošanu un turpina veiksmīgi saimniekot un attīstīties.
“2023. gads, kad strauji kritās piena cena un uznāca sausums, piena lopkopībā strādājošajiem radīja milzu izaicinājumus ar barības deficītu un augsto piena pašizmaksu. Lopkopībā ķēdes pirmais posms ir kvalitatīva un pietiekošā daudzumā sagatavota lopbarība! Tie saimnieki, kuri piena lopkopībā bija ievērojuši pamatnosacījumus jeb ražoja un sagatavoja barību ar vismaz pāris mēnešu rezervi, tad arī spēja šai situācijai pielāgoties un līdzsvarot dzīvnieku ēdināšanu un izmaksas. Ja šeit tiek pieļauta kāda kļūda, tad šī kļūda mums, piena lopkopjiem, velkas līdzi vismaz gadu, līdz nākošai sezonai. SIA “Ogres piens” 2023. gads bija ļoti sarežģīts. Mums rupjās lopbarības deficīts bija ap 25% no pamatvajadzībām. Menedžēt augstražīgu ganāmpulku ar daļēji savu un iepirkto rupjo barību mums bija liels izaicinājums,” komentē un pieredzē dalās SIA “Ogres piens” ražošanas daļas vadītājs Nils Bergmanis.
Kā liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) sagatavotā informācija svaigpiena iepirkuma statistikas reģistrā, slaucamo govju ganāmpulku skaits uz 2023.gada janvārī no 9490 ganāmpulkiem ir sarucis līdz 8318 – 2024. gada marta dati. Arī slaucamo govju skaits šajā laika posmā ir samazinājies par vairāk kā 10 tūkstošiem vienību. Tās ir nenoliedzamas sekas tam, ka daudzi piensaimnieki, lielākoties mazās saimniecības, nespēja tikt galā ar 2023. gada izaicinājumiem un grūtībām.
Savukārt vadoties pēc Eiropas Komisijas Piena tirgus novērošanas centra datiem, Latvijas piensaimnieki par nodoto saigpienu jau vairāk kā gadu saņem viszemāko samaksu starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. 2024. gada martā tie bija 39,45 EUR/100 kg, kas ir par gandrīz 15% mazāk kā vidējā svaigpiena iepirkuma cena ES.
“Ja runājam par piena cenu un salīdzinām to ar citām ES valstīm, tad situācija mums norāda uz to, ka Latvijas piena lopkopības saimniecībām ir jābūt krietni kreatīvākām un efektīvākām. Daloties pieredzē ar citu valstu kolēģiem, bieži vien pierādās, ka mūsu barības pašizmaksas un ražīgo dzīvnieku sausnas kilograma izmaksas barošana ir ļoti līdzīgos līmeņos, tas nozīmē, ka “peļņa pēc dzīvnieku barošanas” visur citur ES ir lielāka, jo lopkopības galvenās izmaksas ir tieši dzīvnieku ēdināšana un rupjās lopbarības saražošana. Līdz ar to mums ir jādomā, kā efektivizēt citas ikdienas izmaksas,” tā Nils Bergmanis.
Neskatoties uz grūtībām, ar ko SIA “Ogres piens” saskarās 2023. gadā, un zemākajai svaigpiena iepirkuma cenai ES, nākotnē saimniecība raugās ļoti optimistiski un 2024. gada sezonai ir izvirzījuši lielus mērķus un uzstādījumus, kas balstīti uz ilgtermiņa domāšanu: “Mūsu vīzija par nākotnes paplašināšanos ir domāt kreatīvāk. Izstrādāt projektus, kur spējam palielināt ražojošo dzīvnieku skaitu un samazināt darba spēka izmaksas attiecībā uz dzīvnieku uzturēšanu. Monitorēt dzīvniekus ar jaunajām tehnoloģijām un attīstīt dzīvnieku ģenētiku. SIA “Ogres piens” mēs ļoti koncentrējamies izmantot jaunākās paaudzes tehnoloģijas, lai veiktu dzīvnieku automātisku monitorēšanu, izmantojot Allflex Livestock intelligence lietotni. Tāpat, attīstot dzīvnieku ģenētiku, veidosim saimniecības plānu, kas balstīts uz genoma testēšanu un rezultātiem.”
Vēl par tēmu:
“Rail Baltica” dzelzceļa pamattrasē dota zaļā gaisma liela mēroga būvdarbiem
“Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – un “Rail Baltica” pamattrases būvnieks “ERB Rail” parakstījuši aktu par plaša mēroga...
Lasīt tālākKas interesē darba devējus? Atlases speciāliste sniedz ieteikumus, kā sagatavoties darba intervijai
] Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz...
Lasīt tālāk“LaTS” veikalos zemo cenu grozs noteikts trīs mēnešu periodam
Mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” veikali izziņojuši zemo cenu produktu grozu, uzsverot, ka šādas cenas konkrētām pārtikas precēm būs fiksētas augustā, septembrī un oktobrī. “Atkarībā...
Lasīt tālāk2 no 3 darba devējiem nav gatavi pieņemt pensionāru darbā. Kā palikt pieprasītam?
Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās – izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. «Latvijas iedzīvotāji...
Lasīt tālākLatvijā zemāks jauniešu bezdarbs nekā ES: kā izmantot šo priekšrocību un ko sagaidīt?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Atrast jaunu darbu...
Lasīt tālākEP pieņēmis priekšlikumus cīņai ar nekvalitatīvu preču pieplūdumu no trešo valstu internetveikaliem
Trešdien Eiropas Parlaments pieņēma priekšlikumus, lai pārvaldītu pieaugošo nekvalitatīvu un potenciāli bīstamu lētu preču pieplūdumu ES no trešo valstu interneta veikaliem. Ziņojumā,...
Lasīt tālākKatrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālākPTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālākIedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?
Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...
Lasīt tālākVai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā
Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....
Lasīt tālāk