LSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns – svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz 34 EUR/100 kg, ražošanas izmaksu kāpums, lielais sausums un līdz ar to arī lopbarības trūkums – saimniecības, kas pārcietušas kārtējās grūtības, ir optimizējušas savu ražošanu un turpina veiksmīgi saimniekot un attīstīties.
“2023. gads, kad strauji kritās piena cena un uznāca sausums, piena lopkopībā strādājošajiem radīja milzu izaicinājumus ar barības deficītu un augsto piena pašizmaksu. Lopkopībā ķēdes pirmais posms ir kvalitatīva un pietiekošā daudzumā sagatavota lopbarība! Tie saimnieki, kuri piena lopkopībā bija ievērojuši pamatnosacījumus jeb ražoja un sagatavoja barību ar vismaz pāris mēnešu rezervi, tad arī spēja šai situācijai pielāgoties un līdzsvarot dzīvnieku ēdināšanu un izmaksas. Ja šeit tiek pieļauta kāda kļūda, tad šī kļūda mums, piena lopkopjiem, velkas līdzi vismaz gadu, līdz nākošai sezonai. SIA “Ogres piens” 2023. gads bija ļoti sarežģīts. Mums rupjās lopbarības deficīts bija ap 25% no pamatvajadzībām. Menedžēt augstražīgu ganāmpulku ar daļēji savu un iepirkto rupjo barību mums bija liels izaicinājums,” komentē un pieredzē dalās SIA “Ogres piens” ražošanas daļas vadītājs Nils Bergmanis.
Kā liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) sagatavotā informācija svaigpiena iepirkuma statistikas reģistrā, slaucamo govju ganāmpulku skaits uz 2023.gada janvārī no 9490 ganāmpulkiem ir sarucis līdz 8318 – 2024. gada marta dati. Arī slaucamo govju skaits šajā laika posmā ir samazinājies par vairāk kā 10 tūkstošiem vienību. Tās ir nenoliedzamas sekas tam, ka daudzi piensaimnieki, lielākoties mazās saimniecības, nespēja tikt galā ar 2023. gada izaicinājumiem un grūtībām.
Savukārt vadoties pēc Eiropas Komisijas Piena tirgus novērošanas centra datiem, Latvijas piensaimnieki par nodoto saigpienu jau vairāk kā gadu saņem viszemāko samaksu starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. 2024. gada martā tie bija 39,45 EUR/100 kg, kas ir par gandrīz 15% mazāk kā vidējā svaigpiena iepirkuma cena ES.
“Ja runājam par piena cenu un salīdzinām to ar citām ES valstīm, tad situācija mums norāda uz to, ka Latvijas piena lopkopības saimniecībām ir jābūt krietni kreatīvākām un efektīvākām. Daloties pieredzē ar citu valstu kolēģiem, bieži vien pierādās, ka mūsu barības pašizmaksas un ražīgo dzīvnieku sausnas kilograma izmaksas barošana ir ļoti līdzīgos līmeņos, tas nozīmē, ka “peļņa pēc dzīvnieku barošanas” visur citur ES ir lielāka, jo lopkopības galvenās izmaksas ir tieši dzīvnieku ēdināšana un rupjās lopbarības saražošana. Līdz ar to mums ir jādomā, kā efektivizēt citas ikdienas izmaksas,” tā Nils Bergmanis.
Neskatoties uz grūtībām, ar ko SIA “Ogres piens” saskarās 2023. gadā, un zemākajai svaigpiena iepirkuma cenai ES, nākotnē saimniecība raugās ļoti optimistiski un 2024. gada sezonai ir izvirzījuši lielus mērķus un uzstādījumus, kas balstīti uz ilgtermiņa domāšanu: “Mūsu vīzija par nākotnes paplašināšanos ir domāt kreatīvāk. Izstrādāt projektus, kur spējam palielināt ražojošo dzīvnieku skaitu un samazināt darba spēka izmaksas attiecībā uz dzīvnieku uzturēšanu. Monitorēt dzīvniekus ar jaunajām tehnoloģijām un attīstīt dzīvnieku ģenētiku. SIA “Ogres piens” mēs ļoti koncentrējamies izmantot jaunākās paaudzes tehnoloģijas, lai veiktu dzīvnieku automātisku monitorēšanu, izmantojot Allflex Livestock intelligence lietotni. Tāpat, attīstot dzīvnieku ģenētiku, veidosim saimniecības plānu, kas balstīts uz genoma testēšanu un rezultātiem.”
Vēl par tēmu:
Pirmais pusgads apdrošināšanas tirgū: vērojamas pozitīvas tendences, bet svinēt par agru
Kā rāda apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) novērojumi, 2023. gads nedzīvības apdrošināšanas tirgū iezīmējās kā riska mazināšanas un sapratnes progresa gads, pieaugot sabiedrības...
Lasīt tālākRail Baltica iekļauta vienotā Eiropas transporta koridorā ar Ukrainu
18. jūlijā stājas spēkā pārskatītā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regula, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas transporta infrastruktūras savienojamību, efektivitāti, noturību un ilgtspējību....
Lasīt tālākArodbiedrības nepieļaus samazināt darbnespējas lapu apmaksu uz darbinieku rēķina
2024. gada 16. jūlijā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) organizēja domnīcu, lai kopā ar problēmjautājumā iesaistītajiem valsts puses ekspertiem izdiskutētu par darbnespējas...
Lasīt tālākDarba devēja apmaksātas studijas motivēs darbiniekus celt savu izglītības līmeni
Piedāvājot segt studiju maksu, uzņēmums iegulda gan darbiniekos, gan savā konkurētspējā, jo darbinieks iegūst papildu prasmes, kas nepieciešamas konkrētam darba devējam, turklāt tās neuzliek...
Lasīt tālākDarbu sāk parlamentārās izmeklēšanas komisija par “Rail Baltica” projekta īstenošanu
Ceturtdien, 11.jūlijā, uz sēdi pulcēsies un par darba uzdevumiem lems parlamentārās izmeklēšanas komisija par “Rail Baltica” projekta īstenošanu. Plānots, ka sēdē deputāti pārrunās...
Lasīt tālākLatvijā sākusies aveņu sezona
Biedrība “Zemnieku saeima” informē, ka Latvijā sākusies aveņu sezona un vietējās avenes jau pieejamas veikalos. Kā apliecina ogu audzētāji, uz lauka audzēto aveņu raža šogad būs...
Lasīt tālākBaltijas mazie un vidējie uzņēmumi nesteidzas ar mākslīgā intelekta ieviešanu
Reti kurš uzņēmējs mūsdienās šaubās par mākslīgā intelekta risinājumu iespējām un lietderīgumu – 87% uzņēmumu visā pasaulē uzskata, ka šīs tehnoloģijas nodrošinās viņiem...
Lasīt tālākLDDK: Virzot izmaiņas darbnespējas lapu regulējumā, valsts sāktu uzņemties lielāku atbildību par iedzīvotājiem
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piedalījās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) sēdē,...
Lasīt tālākMinistrijas iestājas pret Valdības deklarāciju, atbalstot darba devēju iniciatīvu būtiski samazināt darba nespējas lapu apmaksu
Trešdien, 3. jūlijā, plkst. 12.00 Ekonomikas ministrijā notiks Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) sanāksme, kurā turpināsies diskusijas par darba...
Lasīt tālākLBAS: Valsts drošība ir arī nodarbināto labklājība
Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru Kabinetam, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai par priekšlikumiem prioritātēm...
Lasīt tālāk