Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem

Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt no ikmēneša ienākumiem, nevis “aizņemties” no iepriekš veidotiem uzkrājumiem, atklāj Luminor bankas jaunākā aptauja*. Lai svētki nesagādātu raizes ilgtermiņā, būtiski savlaicīgi plānot izdevumus un neļaut decembra tēriņu slodzei pārvērsties par piespiedu jostas savilkšanu janvārī.
Uzkrājumu veidošana svētkiem iedzīvotājiem nav ierasta prakse
Kamēr lielākā daļa iedzīvotāju Ziemassvētku un Jaunā gada tēriņus plāno segt no ikmēneša ienākumiem, 16 % iedzīvotāju ir izveidojuši iekrājumus, kas paredzēti tieši svētku izdevumiem. Īpaši svētkiem veidotos iekrājumus aktīvāk izmanto jaunieši un seniori, abās vecuma grupās 18 % jau laicīgi atliek naudu svētku izmaksām. Tāpat uzkrājumu svētku tēriņiem biežāk veido iedzīvotāji, kuru ienākumi nepārsniedz 350 eiro mēnesī – 22 %, kas var liecināt par apdomīgāku budžeta plānošanu, ņemot vērā ierobežotākus resursus. Mazākā daļa – vien 8 % – izmaksu segšanai izmanto līdzekļus no uzkrājumiem neparedzētiem gadījumiem jeb sava “drošības spilvena”.
“Svētku laiks var radīt arī finansiālu stresu. Tāpēc, plānojot svētku budžetu, būtiski sākt ar reālu finansiālo iespēju izvērtējumu. Ieteicams jau laikus saprast, cik daudz līdzekļu iespējams atvēlēt, sadalot tos pa svarīgākajām izdevumu pozīcijām: dāvanas, ēdiens, izklaide, apģērbs, rotājumi un tamlīdzīgi. Šāda pieeja ļauj saglabāt kontroli pār budžetu un izvairīties no pārmērīgiem tēriņiem.
Lai svētki neatstātu ietekmi uz ģimenes budžetu arī janvārī, ieteicams jau laikus domāt par nelieliem uzkrājumiem tieši svētku vajadzībām. Pat neliels iekrājums iepriekš ļauj izvairīties no pēkšņiem izdevumiem un padara svētku plānošanu mierīgāku. Dāvanu un svētku maltītes izmaksas var plānot racionāli – piemēram, vienojoties ģimenē par apdāvināšanos izlozes kārtībā vai izvēloties pašgatavotas dāvanas, kas prasa mazākus ieguldījumus. Savukārt iepirkšanās pirms svētkiem kļūst vieglāka, ja sagatavo sarakstu un izvairās no impulsīviem pirkumiem,” saka Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.
Svētku tēriņiem aizņemties plāno reti, bet pieprasījums aug
Aptaujas dati liecina, ka tikai pavisam niecīga daļa jeb 3 % iedzīvotāju plāno izmantot patēriņa kredītu vai kredītkarti ar kredītlīniju svētku izdevumiem.
“Lai gan tikai maza iedzīvotāju daļa plāno aizņemties, mūsu dati un novērojumi liecina, ka gada izskaņā tomēr palielinās karšu kredītlimitu izmantošanas apjomi, lai iegādātos gan nepieciešamo svētku galdam, gan veiktu lielākus pirkumus. Arī svētku izpārdošanas var veicināt pieaugumu pēc nelielas papildu aizņemšanās, tostarp patēriņa kredītiem, jo cilvēki to ietekmē vēlas veikt sen kārotus finansiāli lielākus pirkumus,” piebilst J. Ziniča.
Vēl par tēmu:
Dabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālākŠīs kļūdas dēļ tava pensija var būt pat divreiz mazāka – vai arī tu to pieļauj?
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākBanka Citadele brīdina par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem
Banka Citadele brīdina par pēdējās dienās pastiprināti novērotām krāpnieku aktivitātēm, kuru laikā tiek veidoti viltus profili lietotnē WhatsApp, uzdodoties par bankas darbiniekiem, tostarp...
Lasīt tālāk