Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem

Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt no ikmēneša ienākumiem, nevis “aizņemties” no iepriekš veidotiem uzkrājumiem, atklāj Luminor bankas jaunākā aptauja*. Lai svētki nesagādātu raizes ilgtermiņā, būtiski savlaicīgi plānot izdevumus un neļaut decembra tēriņu slodzei pārvērsties par piespiedu jostas savilkšanu janvārī.
Uzkrājumu veidošana svētkiem iedzīvotājiem nav ierasta prakse
Kamēr lielākā daļa iedzīvotāju Ziemassvētku un Jaunā gada tēriņus plāno segt no ikmēneša ienākumiem, 16 % iedzīvotāju ir izveidojuši iekrājumus, kas paredzēti tieši svētku izdevumiem. Īpaši svētkiem veidotos iekrājumus aktīvāk izmanto jaunieši un seniori, abās vecuma grupās 18 % jau laicīgi atliek naudu svētku izmaksām. Tāpat uzkrājumu svētku tēriņiem biežāk veido iedzīvotāji, kuru ienākumi nepārsniedz 350 eiro mēnesī – 22 %, kas var liecināt par apdomīgāku budžeta plānošanu, ņemot vērā ierobežotākus resursus. Mazākā daļa – vien 8 % – izmaksu segšanai izmanto līdzekļus no uzkrājumiem neparedzētiem gadījumiem jeb sava “drošības spilvena”.
“Svētku laiks var radīt arī finansiālu stresu. Tāpēc, plānojot svētku budžetu, būtiski sākt ar reālu finansiālo iespēju izvērtējumu. Ieteicams jau laikus saprast, cik daudz līdzekļu iespējams atvēlēt, sadalot tos pa svarīgākajām izdevumu pozīcijām: dāvanas, ēdiens, izklaide, apģērbs, rotājumi un tamlīdzīgi. Šāda pieeja ļauj saglabāt kontroli pār budžetu un izvairīties no pārmērīgiem tēriņiem.
Lai svētki neatstātu ietekmi uz ģimenes budžetu arī janvārī, ieteicams jau laikus domāt par nelieliem uzkrājumiem tieši svētku vajadzībām. Pat neliels iekrājums iepriekš ļauj izvairīties no pēkšņiem izdevumiem un padara svētku plānošanu mierīgāku. Dāvanu un svētku maltītes izmaksas var plānot racionāli – piemēram, vienojoties ģimenē par apdāvināšanos izlozes kārtībā vai izvēloties pašgatavotas dāvanas, kas prasa mazākus ieguldījumus. Savukārt iepirkšanās pirms svētkiem kļūst vieglāka, ja sagatavo sarakstu un izvairās no impulsīviem pirkumiem,” saka Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.
Svētku tēriņiem aizņemties plāno reti, bet pieprasījums aug
Aptaujas dati liecina, ka tikai pavisam niecīga daļa jeb 3 % iedzīvotāju plāno izmantot patēriņa kredītu vai kredītkarti ar kredītlīniju svētku izdevumiem.
“Lai gan tikai maza iedzīvotāju daļa plāno aizņemties, mūsu dati un novērojumi liecina, ka gada izskaņā tomēr palielinās karšu kredītlimitu izmantošanas apjomi, lai iegādātos gan nepieciešamo svētku galdam, gan veiktu lielākus pirkumus. Arī svētku izpārdošanas var veicināt pieaugumu pēc nelielas papildu aizņemšanās, tostarp patēriņa kredītiem, jo cilvēki to ietekmē vēlas veikt sen kārotus finansiāli lielākus pirkumus,” piebilst J. Ziniča.
Vēl par tēmu:
Latvija TOP3 Eiropā pēc dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara
Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos,...
Lasīt tālākValentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNo “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālākNeparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos
Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25...
Lasīt tālākNaudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālāk