• Rīga
    Fog
    18°C
     
16/06/2022, Kategorija: Politika, Svarīgākais

Nākamajam Saeimas sasaukumam būtu jādomā par aizsardzības budžeta palielināšanu vēl vairāk un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju palielināšanu, uzrunā Saeimai sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

“Jau pēc 107 dienām vēlētāji lems, kurām partijām nākamajos četros gados uzticēt Latvijas valsts pārvaldīšanu. Nākamās Saeimas politisko lēmumu fonā būs Krievijas drauds Rietumu pasaulei, demokrātiskās pasaules atteikšanās no Krievijas energoresursiem, ar to saistītais cenu kāpums un inflācija, kas sāpīgi skars Latvijas cilvēkus un mūsu uzņēmumus. Šis fons būs noteicošais, kas noteiks arī mūsu prioritātes, un tās būs valsts drošība un izturētspēja.

Un tādēļ es šodien nerunāšu par izglītību, zinātni, kultūru, tieslietām, veselību un daudzām citām ļoti svarīgām jomām, bet gan koncentrēšos tikai uz trim virzieniem, kas visplašākā veidā ir saistīti ar valsts drošību.

Tie ir valsts aizsardzība un iekšējā drošība, kas ietver arī sabiedrības integrācijas problēmjautājumus, enerģētikas krīze un ar to saistītā valsts atbalsta politika iedzīvotājiem un valsts pārvaldības sistēmas uzlabošana, kas nepieciešama, lai mūsu valsts labāk varētu pārvaldīt savus resursus un reaģēt uz krīzēm.

Es aicinu katru partiju savās programmās piedāvāt konkrētus risinājumus šiem trim virzieniem. Un es aicinu vēlētājus, lemjot, par kuru partiju balsot 1. oktobrī, vērtēt, vai partija patiešām piedāvā šīm jomām jēdzīgus risinājumus.

Un, izvēloties nākamo Ministru prezidentu, es rūpīgi vērtēšu, vai kandidāts piedāvā konkrētu, saprātīgu rīcībpolitiku, kas Latviju padara drošāku un krīzēs izturīgāku.

Vispirms – par valsts aizsardzību. Krievija nekad nav uzdrošinājusies uzbrukt NATO dalībvalstij. Tomēr, kamēr Krievijā valdīs imperiālistiskais Putina vai kāda viņa ideoloģijas mantinieka režīms, pasaulei, Eiropai un Latvijai ir jārēķinās ar paaugstinātu draudu līmeni. Konsekventas politikas rezultātā mūsu Nacionālie bruņotie spēki kopš 2014. gada gan skaitliski, gan pēc kaujasspējām ir strauji attīstījušies. Gribu uzsvērt, ka mūsu NATO sabiedrotie mūsu bruņoto spēku kaujasspējas vērtē ļoti augstu. Pie mums patlaban atrodas arī vairāki tūkstoši NATO sabiedroto karavīru no vairāk kā 10 valstīm.

Taču Krievijas draudi prasa mūsu aizsardzības spēju tālāku stiprināšanu.

Tādēļ, pirmkārt, mums ir jāpalielina Nacionālo bruņoto spēku skaitliskais sastāvs un jāattīsta kaujasspējas. Saeima ir palielinājusi nākamo trīs gadu aizsardzības budžetu līdz 2,5 procenti no IKP. Tomēr nākamajai Saeimai būtu vēlreiz jāraugās, vai tas ir pietiekami un vai šis budžeta procents nebūtu jāpalielina vēl vairāk.

Otrkārt, blakus mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nozīmīga ir pietiekoša NATO sabiedroto klātbūtne. Gribu uzsvērt, ka kopš Krievijas kara uzsākšanas Ukrainā NATO sabiedroto karavīru skaits Latvijā gan multinacionālās kaujas grupas ietvaros, gan ārpus tās ir ievērojami pieaudzis tieši beidzamos četros mēnešos.

Tomēr jaunajā ģeopolitiskajā situācijā arī ar visu šo palielinājumu, ko mēs esam panākuši tieši pēdējos mēnešos, ilgtermiņā vēl nepietiek. Ir nepieciešams nostiprināt gan komandstruktūru, gan palielināt resursus.

NATO klātbūtnei Latvijā un visā Baltijas reģionā ir jābūt pienācīgi iezīmētai jaunajā NATO aizsardzības koncepcijā, kas tiks pieņemta pēc divām nedēļām Madridē. Latvija samitā kopā ar citām austrumu flanga valstīm stingri pastāvēs uz pietiekamu NATO spēku klātbūtni visā austrumu flanga… visās austrumu flanga valstīs.

Taču valsts drošība nav tikai bruņoto spēku atbildība. Tādēļ esmu vairākkārt uzsvēris, ka iekšējai drošībai turpmāk jāpievērš īpaša uzmanība, jo tā ilgu laiku ir bijusi atstāta novārtā. Valsts robeža vēl nav pietiekoši nostiprināta. Iekšlietu ministrijas struktūrām trūkst moderna aprīkojuma un atbilstošas infrastruktūras. Un ne mazāk svarīgi – profesionāli labi izglītots personāls.

Iekšējai drošībai tādēļ turpmākajos gados jūsu pēcnācējiem šeit, Saeimā, ir jābūt prioritātei arī valsts budžetā, jo iekšējās drošības dienestiem tagad turpmākajos gados “jāpievelkas” līdz mūsu Nacionālo bruņoto spēku jau sasniegtajam līmenim.

Dāmas un kungi!

Tieši baltieši un poļi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā visapņēmīgāk atbalsta Ukrainu. Mūsu izpratne par Krievijas bīstamību, ko partneri Rietumeiropā daudzu gadu garumā ignorēja, mūsu pozīcija gan sankciju jautājumā, gan mūsu militārais atbalsts Ukrainai ir nozīmīgi ietekmējis Eiropas Savienības kopējo nostāju. To atzīst arī starptautiskie novērotāji. Latvijas ārpolitiskais svars nākamajos četros gados ir jāsaglabā, jo tas kalpo mūs drošībai.

Latvija 2025. gadā kandidēs uz ANO Drošības padomi. Tā ir iespēja uzņemties atbildību par demokrātisko vērtību un starptautisko tiesību aizstāvību.

Mūsu, tāpat kā citu nelielu ANO dalībvalstu, interesēs ir noteikumos un tiesībās balstīta starptautiskā kārtība. Strādājot Drošības padomē, Latvijas starptautiskais svars un, es teiktu, līdz ar to arī drošība augtu. Lai tiktu ievēlēta, Latvijai jāiegūst 129 no 193 ANO dalībvalstu balsīm. Un tas nebūs viegli. Tāpēc nākamās Saeimas deputātiem, mūsu ārlietu dienestam ir jāpieliek visi pūliņi, lai mēs šo nozīmīgo pozīciju varētu ieņemt.

Latvija pieder pie tām valstīm, kura aktīvi iestājas par starptautisko tiesību principiem un Krievijas atbildību starptautiskajās tiesās, mēs atbalstam arī īpaša Starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu izmeklēšanai.

Latvijas drošības ilgtermiņa nostiprināšana ir prioritārs uzdevums nākamajai valdībai un Saeimai, koalīcijas un opozīcijas partijām.

Pie tā jāstrādā tikpat neatlaidīgi, kā to darījuši šīs valdības Ministru prezidents, ārlietu ministrs un aizsardzības ministrs.

Godātie deputāti!

Arī Latvijas enerģētiskā pietiekamība ir drošības jautājums.

Šobrīd valdība trauksmes režīmā strādā pie tā, lai aizstātu Krievijas gāzi. Tas ir pareizi. Bet ir nepiedodami ilgi zaudēts laiks, vilcinot vēja, saules, biomasas un citu alternatīvo resursu izmantošanu valsts enorgoapgādē.

Tāpat nav ticis pieņemts tālredzīgs lēmums uzbūvēt savu sašķidrinātās gāzes termināli, kaut gan diskusijas par to ir bijušas.

Šie iepriekšējie lēmumi, jeb precīzāk – lēmumu nepieņemšana – tagad mūsu enerģētikas krīzi padara vēl smagāku.

Tāpēc, piemēram, nav pieļaujams, ka vēja parku investoriem jāmaldās birokrātiskos labirintos, jācīnās ar administratīviem šķēršļiem, pat jātiesājas, lai varētu ražot mums tik nepieciešamo enerģiju.

Godātie klātesošie! Mēs visi apzināmies, ka nākamā ziema būs smaga. Pasaulē kāpj cenas energoresursiem, aug inflācija. Un mēs zinām iemeslu – tas ir Krievijas karš pret Ukrainu. Neskaidrība, nedrošība, bažas par to, kā katru no mums skars krīze, sabiedrībā ir ārkārtīgi augstas. Bet tikpat skaidrs ir arī tas, ka Latvijas valsts spēj un spēs palīdzēt saviem iedzīvotājiem.

Tādēļ valstij, kas ir – solidāri mums visiem, visai sabiedrībai – ir jābūt pienākumam mērķēti atbalstīt konkrētu mājsaimniecību, kura bez šī atbalsta nevarētu samaksāt par nepieciešamo. Un es uzsveru – mērķēti atbalstīt! Ministru prezidents ir uzstājīgi pieprasījis izstrādāt mērķētu atbalsta sistēmu. Valsts pārvaldei tagad beidzot ir jāizdara tas, kas nav izdarīts trīsdesmit gados.

Līdzšinējā sociālā atbalsta sistēma ir dārga un neefektīva. To ir atzinuši arī starptautiskie eksperti. Tā nav kalpojusi nevienlīdzības mazināšanai, kas Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Mērķēta sociālā atbalsta sistēma ir nepieciešama energokrīzes laikā. Taču vienlaikus tā ir arī neatliekama strukturāla reforma, lai ilgtermiņā mazinātu nevienlīdzību. Un šādai sistēmai būtu jāsāk darboties jau šoruden.

Godātie deputāti! Krīze nedrīkst novērst mūsu uzmanību no ilgtermiņa mērķiem un citām valstij nepieciešamām strukturālām reformām. Un šeit mums jāsaka, ka Latvijas savā attīstībā jau ilgstoši atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Ar gadiem šī distance palielinās. To rāda skaitļi – pēc pirktspējas paritātes Lietuva ierindojas 15. vietā Eiropas Savienībā, Igaunija – 17., un Latvija – 23. vietā – tātad 5. vietā no beigām. Un šeit ir tieši strukturālas problēmas, kas ilgstoši nav veiktas.

Es varu nosaukt šīs problēmas, kavē Latvijas attīstību un, kas liek mums atpalikt salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm: un tie ir administratīvie šķēršļi investīciju ienākšanai, nepietiekams finansējums pētniecībai un zinātnei, kas mazina eksportspēju, neefektīva darbaspēka pārkvalifikācijas sistēma un kvalificēta darbaspēka trūkums, neattīstīta mājokļu politika, kas neveicina darbaspēka mobilitāti, nepietiekama kredītu pieejamība, tautsaimniecības attīstību neveicinoša nodokļu sistēma un daudzas citas. Un droši vien jūs šo sarakstu varētu papildināt. Un katrā no šīm jomām ir nepieciešamas nopietnas, un es uzsveru, strukturālas reformas.

Godātie deputāti! Es vēlos pievērst tagad nelielu uzmanību tikai vienam no šiem strukturālajiem jautājumiem, un, proti, valsts pārvaldes jautājumiem, efektivitātei.

Latvijas valsts pārvalde, kas ir būvēta pēc 19. gadsimta parauga, kolēģi, pēc 19. gadsimta parauga, ar ministriju stingri sadalītām kompetencēm, nav spējīga ātri un kvalitatīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām. Tā nav piemērota 21. gadsimta sarežģītai pasaulei, kas prasa pārnozaru un starpinstitūciju sadarbību.

Jaunais Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, piemēram, atzīst, ka katra ministrija dzīvo savā pasaulē, bet, ja nepieciešama vairāku ministriju sadarbība, tad lietas buksē.

Pat aizsardzības ministram, kuram uz laiku bija jāuzņemas atbildība ukraiņu bēgļu lietās, nācās konstatēt, ka koordinācija starp dažādām ministrijām esot ļoti, ļoti grūta, un to gandrīz nav iespējams izdarīt.

Viens cits piemērs. Valsts pārvaldes digitalizācijā ir ieguldīti miljoni.

Informācija glabājas 180 dažādos digitalizētos reģistros, bet kopīga automatizēta datu lietošana nenotiek. Lai divas vai vairākas valsts iestādes varētu apmainīties ar datiem vai izmantot viena otras datubāzi, ir gandrīz vai ik reiz nepieciešams likuma grozījums.

Vēl joprojām pašvaldības sociālajam dienestam nepieciešamos datus vairumā gadījumu apstrādā manuāli. Un vēl ir jāpiekrīt Ministru prezidenta kritikai par valsts pārvaldes kolektīvo mazspēju izmantot tehnoloģijas savu pienākumu veikšanai, tātad apkopot un analizēt datus, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, bet tā nedrīkst turpināties. Un tādēļ valsts digitālā pārvaldība ir nākamajai valdībai, nākamajai Saeimai jāpārveido tā, lai tā kalpotu sabiedrībai. Tātad ērti, efektīvi un visiem pieejami. Un šo jomu jāpārrauga Ministru kabineta līmeņa politiski atbildīgai amatpersonai.

Tāpat ir jābūt politiski atbildīgai amatpersonai par Latvijas zaļo kursu un attiecīgajām reformām tautsaimniecībā, jo tas viss ir pārinstitucionālu un pārnozaru jautājumi.

Valsts pārvaldei ir jābūt elastīgai, un tai jāreaģē uz katra konkrētā laika risinājumiem, uzdevumiem. Arī tad, ja tas vienlaikus skar vairākas nozares vai institūcijas, ja tas skar vienu nozari, vienu institūciju, tad viss kārtībā, bet tikko ir vairākas institūcijas, vairākas nozares iesaistītas, tad mēs buksējam, un tas ir strukturāls jautājums.

Un tādēļ es aicināšu nākamo Ministru prezidenta kandidātu sniegt konkrētu, izsvērtu un izvērstu, pamatotu reformas plānu, kā novērst valsts pārvaldības stagnatīvo atpalicību. Un ar parastajiem primitīvajiem, populistiskajiem priekšlikumiem, lūdzu, nemaz pie manis nenāciet. (Aplausi.)

Godātie deputāti! Nobeigumā – par dažiem sabiedrības integrācijas problēmjautājumiem.

Lēmums par okupantu pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu iezīmē simbolisku pagrieziena punktu. Tas pārvelk svītru Krievijas tiesībām kultivēt savus imperiālistiskos ideoloģiskos rituālus šeit, pie mums, mūsu zemē.

Tāpat ir pareizs lēmums aizliegt Krievijas TV propagandas kanālus, jo antidemokrātiska propaganda neietilpst vārda brīvības tvērumā. Taču, vēsturiski raugoties, iespējams, visbūtiskākais šīs Saeimas nopelns būs lēmums beidzot pielikt punktu mākslīgajai sabiedrības šķelšanai.

Pēc neilga pārejas perioda, tātad sākot ar 2025. gadu, pārejot uz vienotu skolas izglītību valsts valodā. Par attiecīgajiem grozījumiem Izglītības likumos jūs šodien lemsiet pirmajā lasījumā.

Un mums ir politiskie spēki, kuri jau vienmēr par to ir konsekventi iestājušies. Tāpat kā savukārt ir citi spēki, kuri šo soli ar dažādām atrunām uzskatījuši par pāragru vai vispār nav to uzskatījuši par vajadzīgu.

Jautājums ir sākts daļēji risināt ar 2004. gada reformu, nosakot, ka krievu skolām daļai no mācībām jānotiek valsts valodā. 2011. gadā tika mēģināts organizēt referendumu, kas jau toreiz būtu paredzējis pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, taču šī referenduma iniciatīva neguva toreiz pietiekošu atbalstu. Un tagad šis jautājums pēc vairāk kā 30 atjaunotās neatkarības gadiem būs slēgts. Jāatzīmē, ka iespēja kā atsevišķu priekšmetu apgūt arī savas mazākumtautības valodu un kultūru paliek arī turpmāk.

Es vēlētos atkārtoti pacelt jautājumu par latviešu diskrimināciju darba tirgū. Arī par to šeit, Saeimā, jau ir bijušas karstas debates. Mums ir sava valsts valoda, kurai jābūt pietiekošai visās dzīves un darba situācijās. Darba devējiem ir jāsaprot, ka Latvija ir nacionāla valsts, Eiropas valsts ar kopēju valsts valodu. Un tikai izņēmuma kārtā ir pieļaujams prasīt svešvalodas zināšanas tādās darbavietās, kur tas objektīvi nepieciešams, piemēram, pamatā, ja jāstrādā ar ārzemju tūristiem vai attiecīgajām ārzemēm. Un tas ir skaidri jānoregulē Darba likumā, un to vajadzētu izdarīt jau šai Saeimai, neatstāt šo darbiņu uz nākamo.

Iespējams, ka vispārēja, es saku vispārēja, svešvalodu zināšanu prasība varētu attiekties vienīgi uz angļu valodu, kas mūsdienās ir galvenā starptautiskās saziņas valoda. Un ar šo valodu mēs sazināmies, piemēram, ar mūsu kaimiņiem ziemeļos un dienvidos, austrumos un rietumos un visa pasaule. Bet arī tas ir rūpīgi jāizsver. Tas vienkārši, kad lems par šo papildinājumu Darba likumā.

Man jāuzsver, ka Latvijas sabiedrība ir atvērta katram, kas ir vēlējies integrēties mūsu sabiedrībā uz Satversmē ietverto vērtību pamata. Šīs vērtības ir – latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, Latvijas kā nacionālas valsts latviskā… latviska nacionāla valsts un mūsu piederība Rietumu demokrātiskajai pasaulei.

Izvēli integrēties uz šo vērtību pamata ir izdarījusi liela daļa no mūsu mazākumtautību pārstāvjiem, tostarp arī nosodot Krievijas agresiju Ukrainā. Un viņi visi ir Latvijas patrioti. Un viņiem nav nekādas problēmas nedz ar vienoto valsts valodu, nedz ar mūsu valsts latvisko raksturu.

Vienlaikus ir zināma daļa cilvēku, kuriem ģimenes valoda ir krievu valoda, bet tagad pārdzīvo sava veida identitātes krīzi. Viņu vēsturiskā kultūras avota tātad Krievijas morālā autoritāte ir sagrauta. Tomēr joprojām viņiem ir zināmas grūtības atbildēt uz elementāru jautājumu – kas vai kurš vainojams pie kara un kara noziegumiem Ukrainā. Mēs zinām, ka līdzīgas mokas pārdzīvoja daudzi vācieši ārpus Vācijas, kad 1933. gadā pie varas Vācijā bija nākuši nacisti. Apjausma, ka savas izcelsmes valsts ir kļuvusi noziedzīga, nav viegli panesama. Un, varbūt runājot ar viņiem, mēs varam viņiem nedaudz palīdzēt noregulēt viņu politisko un morālo kompasu.

Un tāpēc pareizi ir vairāki pēdējā laika Saeimas lēmumi, kas paredz vērsties pret jebkādu Krievijas imperiālistiskās ideoloģijas slavināšanu publiskajā telpā, vēršanos pret Latvijas valsti un tās pilsoņiem. Latvija kā demokrātiska valsts nevienam neuzspiež savu izvēli, bet piedāvā iespēju veidot savu piederību modernai, demokrātiskai, cilvēciskai sabiedrībai.

Un tādēļ ir nejēdzīgi pārmest Latvijai, ka tai nav izdevies integrēt pārliecinātus putinistus. Tā ir šo cilvēku izvēle. Viņi grib baudīt Eiropas valsts brīvības un iespējas, bet turpināt mentāli dzīvot imperiālistiskās Krievijas ideoloģijas pasaulē. Viņi nav integrējami, ja viņi paši nemaina šo savu absurdo nostāju.

Godātie deputāti! Nākamās Saeimas četri gadi būs laika nogrieznis, kurā par spīti apstākļiem, būs vislabākajā veidā jāturpina īstenot Latvijas valsts mērķi: tas ir – garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošināt Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmēt labklājību. Tas ir Latvijas valsts lielais mērķis, kuru nosaka Satversme. Un šis mērķis paliek nemainīgs un ir spēkā vienmēr,” norādīja Levits.

Foto: Valsts kanceleja

680 skatījumi




Video

Kariņš: Ukraiņi maksā ar savām dzīvībām. Mēs maksājam ar saviem makiem

22/06/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Kamēr ukraiņi maksā ar savām dzīvībām, mēs maksājam ar saviem makiem, runājot par degvielas cenu kāpumu kompensēšanu, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Kā zināms,...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Pedagogu atalgojuma modeļa reforma izdosies

22/06/2022 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) priekšvēlēšanu laikā cenšas no politiķiem izspiest jaunus solījumus, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā notiks vērienīgi Līgo pasākumi

22/06/2022

Šī gada 23. jūnijā no plkst.20.00 līdz pat rīta gaismai rīdzinieki un pilsētas viesi tiek aicināti piedalīties vērienīgās Līgo svinībās Dzegužkalnā un Mežaparkā. “Dzegužkalna...

Lasīt tālāk
Video

Valdība konceptuāli vienojas segt pusi no apkures sadārdzinājuma visiem iedzīvotājiem

21/06/2022

Šodien, 21. jūnijā, Ministru kabineta apstiprināja Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes...

Lasīt tālāk
Video

Ieslodzījuma vietu pārvalde lemj – Rīgas Centrālcietuma administrācijai jāatvainojas Lembergam

21/06/2022

Šī gada 20. jūnijā Ieslodzījuma vietu pārvalde ir pieņēmusi lēmumu atzīt par prettiesisku Rīgas Centrālcietuma priekšnieka rīcību, liedzot politiķim Aivaram Lembergam iespēju balsot...

Lasīt tālāk
Video

Iekšlietu ministrs: Sabiedrība un uzņēmēji pagurst no Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas

21/06/2022 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Sabiedrība pagurst no Ukrainas bēgļu uzņemšanas, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons. Viņš atzina, ka uzreiz pēc Krievijas armijas atklātā...

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Iespējams, ka mēs varam arī mācīt mazāk

21/06/2022 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Viens no iespējamajiem risinājumiem, kā sabalansēt pedagogu darba slodzi, ir skolēniem Latvijas vispārizglītojošajās izglītības iestādēs mācīt mazāk, šorīt intervijā Latvijas Radio...

Lasīt tālāk
Video

Ārlietu ministrs: ES ir jāatbalsta valstis, kuras visvairāk skārusi pārtikas nodrošinājuma krīze

21/06/2022

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras laikā notika diskusija par Krievijas agresiju Ukrainā un tās globālo...

Lasīt tālāk
Video

LIZDA vienojas septembrī sākt beztermiņa streiku

20/06/2022

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), ilgstoši nespējot panākt vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju par pedagogu darba algas un darba slodzes sabalansēšanas...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Bordānieši pieprasīja, lai Ventspils sadarbojas ar Ukrainas okupantiem

20/06/2022

Bordānieši pieprasa sadarboties ar Ukrainas okupantiem, norādīja politiķis Aivars Lembergs. Lembergs atgādināja, ka Ventspils pilsētas domes vairākums pieņēma lēmumu, ka Ventspilī jābūt...

Lasīt tālāk