“Latvijas dzelzceļš” meklēšot kravas. Šoreiz patiešām.
Tranzītkravu plūsmu apkalpojošos uzņēmumus satrauc valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apņemšanās izstrādāt jaunu biznesa modeli, kurā ietilpšot lielākā daļa no kravu pārvadāšanai nepieciešamajiem kravu transportēšanas, glabāšanas un pārvadājumu organizēšanas pakalpojumiem.
“Tā ir klasiska valsts iejaukšanās biznesā!” uzsver Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas prezidents Aivars Gulbis. Viņa vadītās organizācijas biedru satraukums ir par to, vai LDz neizmantos valsts dotācijas, kas tagad uzņēmumam pavērtas plašā straumē, lai piedāvātu, piemēram, kravu glabāšanu par cenu, kas lētāka par pakalpojuma pašizmaksu. Šādā veidā LDz varētu nodarīt pāri, pirmkārt, privātajiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem, jo noteikti būtu tā, ka kravas līdz lētajām noliktavām vilktu tikai LDz lokomotīves. Tālāk varētu ciest arī noliktavu īpašnieki, jo kravu nosūtītāji taču izvēlētos kravu glabāšanu tur, kur lētāk. LDz ieguvums šādā gadījumā būtu iespēja atskaitīties par ieņēmumu pieaugumu, pat ja dempinga cenu gadījumā ieņēmumu pieaugums pēc definīcijas atpaliek no izdevumu pieauguma.
Pagaidām gan tās visas ir tikai varbūtības, kā varētu būt, bet varbūt nemaz nebūs. Modrību jau ir izrādījusi Konkurences padome, kurai šķiet, ka LDz darbības paplašināšana “pirmšķietami nav atbalstāma”. To tagad nāksies ilgi pētīt, vai LDz nepārkāps aizliegumu “publiskai personai” jeb valstij neradīt saviem uzņēmumiem priekšrocības, kādu nevar būt privātiem komersantiem. “LDz vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums,” mierina satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Šāds ieteikums nedod skaidrību, vai Latvijas likumus, ciktāl tie atkarīgi no Latvijas, nevis Latvijas starptautiskajām saistībām, piemēros LDz vajadzībām, jeb vajadzības sašaurinās atbilstoši likumu rāmjiem.
“Būtu bēdīgi, ja LDz tiešām nolēmis pārdalīt vietējo tirgu,” atzīst Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš. Tomēr vismaz teorētiski iespējams, ka LDz neko tādu nav iecerējis un nedarīs. Proti, LDz varbūt meklēs un atradīs kravas ārzemēs. Par tādu risinājumu visiem kravu plūsmu apkalpojošiem uzņēmumiem vajadzētu būt sajūsmā, jo tad viņi varētu piedāvāt šo kravu apritei nepieciešamos pakalpojumus.
LDz sola visu labo, ka turpmāk pievērsīšoties kravu plūsmu organizēšanai kaut apkārt visai pasaulei. Ja tā tiešām notiktu, LDz varētu pelnīt pat neatkarīgi no tā, cik daudzas no šīm kravām šķērsotu attiecībā pret kravu kopējo ceļu niecīgo posmiņu pāri Latvijai.
Jautājums tikai, kāpēc LDz to visu jau nav izdarījis. Tepat atgādinājums un apliecinājums, ka solījumus piesaistīt kravas no visas pasaules ir devuši jau iepriekšējie LDz vadītāji. N. Krūmiņš precizē, ka visu to, ko LDz tagad sola, jau sen varēja darīt LDz koncerna uzņēmums “LDz-Loģistika”.
Tagadējo solījumu nopietnību var pamatot ar situācijas nopietnību. Visiem taču zināms, ka LDz zaudējis pusi vai vairāk no pārvadāto kravu apjoma. Tā vēsturiskais maksimums ir 60,6 miljoni tonnu 2012. gadā, bet minimums – 16 miljoni tonnu 1991. gadā. Šā gada plāns pārvadāt 25 miljonus tonnu kravu ir pavisam tuvs vēsturiskajam minimumam. Pēc tam līdz 90. gadu beigām LDz izdzīvoja, pārvadājot tādus kravu apjomus, uz kādiem tas cer šogad. Toreiz pietika ar to, ka uzņēmums ar valsts palīdzību un toreizējās vispārējās pieticības dēļ saglabājās līdz brīdim, kad Krievija gribēja un varēja apmierināt savas vajadzības uz aizvien pieaugoša energoresursu eksporta rēķina. Tagad varbūt atliek noturēties tikai neilgu laiciņu – dažus gadus vai tikai dažus mēnešus cerībās, ka Krievijas valdība zaudēs kontroli pār reģioniem tādā apmērā, ka tie sāks gādāt sev eksporta ieņēmumus, nosūtot kravas atbilstoši izdevīguma, nevis Krievijas lielvalsts ambīcijām. Šādu pārvērtību pieļaušana nav solījums, ka tās tiešām notiks.
Ideālais variants, ko LDz varētu sasniegt tagad, būtu Krievijas eksporta aizvietošana ar Vidusāzijas un vēl tālāku Āzijas valstu importu. N. Krūmiņš zināja teikt, ka pat viens Kazahstānas dabas resursu ieguves vai pārstrādes uzņēmuma gadā iepirkto iekārtu u.c. preču apjoms tonnās ir vairāki desmiti miljonu, t.i., vairāk, nekā LDz apņēmies šogad pārvadāt. Viens no Vidusāzijas jaunumiem esot ap Kaspijas jūru atrasto naftas lauku izstrādes sākums, uz kuru jāpiegādā kravas desmitiem vai pat simtiem miljonu tonnu apmērā. N. Krūmiņš novēl LDz doties uz ASV naftas industrijas centru Hjūstonu un pārliecināt turienes uzņēmējus par Latviju kā labāko pārkraušanas punktu viņu iekārtām pa ceļam uz Vidusāziju.
Foto: Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Kas interesē darba devējus? Atlases speciāliste sniedz ieteikumus, kā sagatavoties darba intervijai
] Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz...
Lasīt tālāk“LaTS” veikalos zemo cenu grozs noteikts trīs mēnešu periodam
Mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” veikali izziņojuši zemo cenu produktu grozu, uzsverot, ka šādas cenas konkrētām pārtikas precēm būs fiksētas augustā, septembrī un oktobrī. “Atkarībā...
Lasīt tālākPiektdien gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes, brīvdienas nokrišņu daudzums mazināsies
Šonedēļ laikapstākļus Latvijā nosaka aktīvi cikloni, līdz ar ko debesis lielākoties ir klājuši mākoņi un valsts teritoriju šķērsojušas vairākas nokrišņu zonas - daudzviet lija,...
Lasīt tālāk2 no 3 darba devējiem nav gatavi pieņemt pensionāru darbā. Kā palikt pieprasītam?
Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās – izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. «Latvijas iedzīvotāji...
Lasīt tālākLatvijā zemāks jauniešu bezdarbs nekā ES: kā izmantot šo priekšrocību un ko sagaidīt?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Atrast jaunu darbu...
Lasīt tālākEP pieņēmis priekšlikumus cīņai ar nekvalitatīvu preču pieplūdumu no trešo valstu internetveikaliem
Trešdien Eiropas Parlaments pieņēma priekšlikumus, lai pārvaldītu pieaugošo nekvalitatīvu un potenciāli bīstamu lētu preču pieplūdumu ES no trešo valstu interneta veikaliem. Ziņojumā,...
Lasīt tālākKriminālvajāšanai nodots process par bezvēsts pazudušā bērna nāvi Rēzeknes novadā
Šā gada 1. februārī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Rēzeknes novada Lendžu pagastā no mājas izgājis un bezvēsts...
Lasīt tālākKatrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms lietains laiks
Jaunajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā –...
Lasīt tālākPTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālāk