“Latvijas dzelzceļš” meklēšot kravas. Šoreiz patiešām.
Tranzītkravu plūsmu apkalpojošos uzņēmumus satrauc valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apņemšanās izstrādāt jaunu biznesa modeli, kurā ietilpšot lielākā daļa no kravu pārvadāšanai nepieciešamajiem kravu transportēšanas, glabāšanas un pārvadājumu organizēšanas pakalpojumiem.
“Tā ir klasiska valsts iejaukšanās biznesā!” uzsver Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas prezidents Aivars Gulbis. Viņa vadītās organizācijas biedru satraukums ir par to, vai LDz neizmantos valsts dotācijas, kas tagad uzņēmumam pavērtas plašā straumē, lai piedāvātu, piemēram, kravu glabāšanu par cenu, kas lētāka par pakalpojuma pašizmaksu. Šādā veidā LDz varētu nodarīt pāri, pirmkārt, privātajiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem, jo noteikti būtu tā, ka kravas līdz lētajām noliktavām vilktu tikai LDz lokomotīves. Tālāk varētu ciest arī noliktavu īpašnieki, jo kravu nosūtītāji taču izvēlētos kravu glabāšanu tur, kur lētāk. LDz ieguvums šādā gadījumā būtu iespēja atskaitīties par ieņēmumu pieaugumu, pat ja dempinga cenu gadījumā ieņēmumu pieaugums pēc definīcijas atpaliek no izdevumu pieauguma.
Pagaidām gan tās visas ir tikai varbūtības, kā varētu būt, bet varbūt nemaz nebūs. Modrību jau ir izrādījusi Konkurences padome, kurai šķiet, ka LDz darbības paplašināšana “pirmšķietami nav atbalstāma”. To tagad nāksies ilgi pētīt, vai LDz nepārkāps aizliegumu “publiskai personai” jeb valstij neradīt saviem uzņēmumiem priekšrocības, kādu nevar būt privātiem komersantiem. “LDz vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums,” mierina satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Šāds ieteikums nedod skaidrību, vai Latvijas likumus, ciktāl tie atkarīgi no Latvijas, nevis Latvijas starptautiskajām saistībām, piemēros LDz vajadzībām, jeb vajadzības sašaurinās atbilstoši likumu rāmjiem.
“Būtu bēdīgi, ja LDz tiešām nolēmis pārdalīt vietējo tirgu,” atzīst Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš. Tomēr vismaz teorētiski iespējams, ka LDz neko tādu nav iecerējis un nedarīs. Proti, LDz varbūt meklēs un atradīs kravas ārzemēs. Par tādu risinājumu visiem kravu plūsmu apkalpojošiem uzņēmumiem vajadzētu būt sajūsmā, jo tad viņi varētu piedāvāt šo kravu apritei nepieciešamos pakalpojumus.
LDz sola visu labo, ka turpmāk pievērsīšoties kravu plūsmu organizēšanai kaut apkārt visai pasaulei. Ja tā tiešām notiktu, LDz varētu pelnīt pat neatkarīgi no tā, cik daudzas no šīm kravām šķērsotu attiecībā pret kravu kopējo ceļu niecīgo posmiņu pāri Latvijai.
Jautājums tikai, kāpēc LDz to visu jau nav izdarījis. Tepat atgādinājums un apliecinājums, ka solījumus piesaistīt kravas no visas pasaules ir devuši jau iepriekšējie LDz vadītāji. N. Krūmiņš precizē, ka visu to, ko LDz tagad sola, jau sen varēja darīt LDz koncerna uzņēmums “LDz-Loģistika”.
Tagadējo solījumu nopietnību var pamatot ar situācijas nopietnību. Visiem taču zināms, ka LDz zaudējis pusi vai vairāk no pārvadāto kravu apjoma. Tā vēsturiskais maksimums ir 60,6 miljoni tonnu 2012. gadā, bet minimums – 16 miljoni tonnu 1991. gadā. Šā gada plāns pārvadāt 25 miljonus tonnu kravu ir pavisam tuvs vēsturiskajam minimumam. Pēc tam līdz 90. gadu beigām LDz izdzīvoja, pārvadājot tādus kravu apjomus, uz kādiem tas cer šogad. Toreiz pietika ar to, ka uzņēmums ar valsts palīdzību un toreizējās vispārējās pieticības dēļ saglabājās līdz brīdim, kad Krievija gribēja un varēja apmierināt savas vajadzības uz aizvien pieaugoša energoresursu eksporta rēķina. Tagad varbūt atliek noturēties tikai neilgu laiciņu – dažus gadus vai tikai dažus mēnešus cerībās, ka Krievijas valdība zaudēs kontroli pār reģioniem tādā apmērā, ka tie sāks gādāt sev eksporta ieņēmumus, nosūtot kravas atbilstoši izdevīguma, nevis Krievijas lielvalsts ambīcijām. Šādu pārvērtību pieļaušana nav solījums, ka tās tiešām notiks.
Ideālais variants, ko LDz varētu sasniegt tagad, būtu Krievijas eksporta aizvietošana ar Vidusāzijas un vēl tālāku Āzijas valstu importu. N. Krūmiņš zināja teikt, ka pat viens Kazahstānas dabas resursu ieguves vai pārstrādes uzņēmuma gadā iepirkto iekārtu u.c. preču apjoms tonnās ir vairāki desmiti miljonu, t.i., vairāk, nekā LDz apņēmies šogad pārvadāt. Viens no Vidusāzijas jaunumiem esot ap Kaspijas jūru atrasto naftas lauku izstrādes sākums, uz kuru jāpiegādā kravas desmitiem vai pat simtiem miljonu tonnu apmērā. N. Krūmiņš novēl LDz doties uz ASV naftas industrijas centru Hjūstonu un pārliecināt turienes uzņēmējus par Latviju kā labāko pārkraušanas punktu viņu iekārtām pa ceļam uz Vidusāziju.
Foto: Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Latvijā Covid-19 atklāj vēl 1084 cilvēkiem
Latvijā aizvadītajā diennaktī apstiprināti 1084 Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par 15 mirušiem Covid-19 slimniekiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)...
Lasīt tālākDidzis Šmits: Es Gobzema partijā nebūšu
Reāla politiskā kustība attiecībā uz Saeimas 2022. gada vēlēšanām sāksies tikai vasarā. Taču par to, ka uz tām būs jauns piedāvājums, man nav ne mazāko šaubu, intervijā Neatkarīgajai...
Lasīt tālākJaunais VK vadītājs lielāku uzmanību apņēmies veltīt lietderības revīzijām
Jaunais valsts kontrolieris Rolands Irklis paziņojis, ka vēlas sekmēt Valsts kontroles (VK) darbības ietekmes palielināšanos. To viņš atzina šorīt intervijā Latvijas Radio. Irklis pievienojas...
Lasīt tālākLatvijā nedēļas nogalē atkal stāsies spēkā komandantstunda
No šī vakara līdz svētdienai nakts stundās Latvijā būs jāievēro komandantstunda, paredz iepriekš Ministru kabinetā lemtais. Turpinoties Covid-19 izplatības pieaugumam Latvijā, valdība...
Lasīt tālākZiemas brīvlaiks mazāko klašu bērniem vairs netiks pagarināts
Ziemas brīvlaiks mazāko klašu bērniem vairs netiks pagarināts – sliktākajā gadījumā 1.–4. klašu bērni no 25. janvāra mācības atsāks attālināti, intervijā LTV raidījumā "Rīta...
Lasīt tālākNe viss Covid-19 krīzes atbalsta ieguldījums “Altum” ir pamatojams, secinājusi Valsts kontrole
Noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum),...
Lasīt tālākImunizācijas padomes vadītāja: Ja regulators ir apstiprinājis vakcīnu pret Covid-19, tad tai var uzticēties
Regulatori, kas ir apstiprinājuši Covid-19 vakcīnas, ir pievērsuši pat pastiprinātu uzmanību visām detaļām, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Imunizācijas valsts padomes...
Lasīt tālākŠajā nedēļas izskaņā Latvijā gaidāms stiprs sals
Lai gan varbūtība nav ļoti augsta, tomēr ir iespējams, ka svētdien termometra stabiņš sasniegs -25° termometra atzīmi, liecina prognozes. Tuvojoties brīvdienām, no ziemeļaustrumiem...
Lasīt tālākViesnīcām piešķir 2,55 miljonus eiro operacionālo izmaksu segšanai
Ministru kabinets š.g. 14. janvārī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 2 555 465 eiro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), lai sniegtu atbalstu viesnīcām...
Lasīt tālākLatvijā reģistrēti 950 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Latvijā aizvadītajā diennaktī apstiprināti 950 Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par 11 mirušiem Covid-19 slimniekiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)...
Lasīt tālāk