Latvijas Banka laiž klajā Latvijas atzīšanas de iure 100. gadadienai veltītu 2 eiro piemiņas monētu
Šodien, 20. janvārī, Latvijas Banka laidusi klajā 2 eiro piemiņas monētu, kas veltīta Latvijas Republikas atzīšanas de iure 100. gadadienai.
Iegāde būs iespējama tikai interneta vietnē e-monetas.lv no 20. janvāra plkst. 12.00. Iegādei jaunās piemiņas monētas būs pieejamas tikai suvenīriesaiņojumā un apgrozības monētu komplektos.
Covid-19 pandēmijas dēļ jaunie numismātikas produkti nebūs pieejami Latvijas Bankas kasēs. Interneta vietnē e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšana pagaidām būs iespējama tikai pa pastu.
Jaunās 2 eiro piemiņas monētas, kas ir arī apgrozības monētas, pagaidām nebūs pieejamas (t.sk. monētas tīstokļos). Kopumā 400 000 monētu plānots laist apgrozībā pēc situācijas normalizēšanās, par to laikus informējot sabiedrību.
Pirmais pasaules karš būtiski mainīja Eiropas politisko karti. Izveidojās vairākas jaunas valstis, t.sk. Latvijas Republika, kas tika proklamēta Rīgā 1918. gada 18. novembrī. Latviešu tautas vēsturiskajā apziņā tā ir valsts dzimšanas diena. Tomēr Latvijā joprojām turpinājās karadarbība – Neatkarības karš. 1920. gadā Latvijas valdība ieguva kontroli pār visu valsts teritoriju un sākās aktīvs diplomātiskais darbs, lai panāktu Latvijas starptautisko atzīšanu de iure.
Sabiedroto valstu Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī plkst. 17.00 Latvijas delegācijai paziņoja, ka Latvijas Republika atzīta de iure. Tādējādi Latvija kļuva par starptautisko tiesību subjektu un pavērās ceļš tās uzņemšanai Tautu Savienībā. Latvijas iedzīvotājus vienmēr vienojusi valstiskuma apziņa, tēvzemes mīlestība un valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”, bet valsts tiesisko nepārtrauktību padomju un nacistu okupācijas gados sargāja Latvijas diplomāti Rietumvalstīs. Latvijas neatkarības atgūšana un tālāka valsts stiprināšana ir veikums, kas apstiprina Latvijas atzīšanas de iure neatsaucamību.
Jaunās piemiņas monētas nacionālās puses grafiskā dizaina autore ir māksliniece Zane Ernštreite. Monētas kopīgās puses autors ir mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx), un monētas materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.
2 eiro monētas Brilliant Uncirculated kvalitātē cena suvenīriesaiņojumā ir 7.90 eiro un iegādes limits vienai personai – 5 eksemplāri (kopējā tirāža – 5000 eksemplāru), savukārt apgrozības monētu komplekta cena ir 25.00 eiro un iegādes limits vienai personai – 5 eksemplāri (kopējā tirāža – 7000 eksemplāru).
Piemiņas monētas nacionālajā pusē ir iekalts uzraksts “100 LATVIJA DE IURE”, kā arī izlaišanas gads – 2021. Vienlaikus vārds “Latvija” norāda arī izdevējvalsti. Monētas jostu tāpat kā visām citām Latvijas Republikas 2 eiro apgrozības monētām rotā uzraksts “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU *”. Jaunā 2 eiro monēta kalta Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija).
Apgrozības monētu komplektā “Latvija de iure 100” iekļautas 2021. gada eiro apgrozības monētas ar nominālvērtību no 1 centa līdz 2 eiro un papildus tām arī jaunā 2 eiro piemiņas monēta.
“Latvija de iure 100” šajā gadā būs vienīgā Latvijas Bankas izlaistā 2 eiro piemiņas monēta. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro piemiņas monētām, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs.
Vēl par tēmu:
Aptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālākAptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju pēc saskarsmes ar krāpniecību izjūt emocionālu stresu
Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt mājokli finanšu apsvērumu dēļ
Katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt dzīvesvietu, ja mainītos viņa finanšu situācija, savukārt katrs ceturtais (24%), lai mainītu vidi, piemēram, no pilsētas uz...
Lasīt tālākVai iespējams saņemt mājokļa kredītu ar procentu likmi zem 1%?
Banku piedāvātās pievienotās likmes mājokļa kredītiem šobrīd ir būtiski samazinājušās, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem, un lai arī Euribor likmes pakāpeniski samazinās, tām...
Lasīt tālākAšeradens: Pasaules Bankas lomai šobrīd ir īpaši būtiska nozīme
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Pasaules Bankas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektori Sigrunu Ravetu (Sigrun Rawet), lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus Pasaules...
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālāk