Latvijas Banka laiž klajā Latvijas atzīšanas de iure 100. gadadienai veltītu 2 eiro piemiņas monētu

Šodien, 20. janvārī, Latvijas Banka laidusi klajā 2 eiro piemiņas monētu, kas veltīta Latvijas Republikas atzīšanas de iure 100. gadadienai.
Iegāde būs iespējama tikai interneta vietnē e-monetas.lv no 20. janvāra plkst. 12.00. Iegādei jaunās piemiņas monētas būs pieejamas tikai suvenīriesaiņojumā un apgrozības monētu komplektos.
Covid-19 pandēmijas dēļ jaunie numismātikas produkti nebūs pieejami Latvijas Bankas kasēs. Interneta vietnē e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšana pagaidām būs iespējama tikai pa pastu.
Jaunās 2 eiro piemiņas monētas, kas ir arī apgrozības monētas, pagaidām nebūs pieejamas (t.sk. monētas tīstokļos). Kopumā 400 000 monētu plānots laist apgrozībā pēc situācijas normalizēšanās, par to laikus informējot sabiedrību.
Pirmais pasaules karš būtiski mainīja Eiropas politisko karti. Izveidojās vairākas jaunas valstis, t.sk. Latvijas Republika, kas tika proklamēta Rīgā 1918. gada 18. novembrī. Latviešu tautas vēsturiskajā apziņā tā ir valsts dzimšanas diena. Tomēr Latvijā joprojām turpinājās karadarbība – Neatkarības karš. 1920. gadā Latvijas valdība ieguva kontroli pār visu valsts teritoriju un sākās aktīvs diplomātiskais darbs, lai panāktu Latvijas starptautisko atzīšanu de iure.
Sabiedroto valstu Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī plkst. 17.00 Latvijas delegācijai paziņoja, ka Latvijas Republika atzīta de iure. Tādējādi Latvija kļuva par starptautisko tiesību subjektu un pavērās ceļš tās uzņemšanai Tautu Savienībā. Latvijas iedzīvotājus vienmēr vienojusi valstiskuma apziņa, tēvzemes mīlestība un valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”, bet valsts tiesisko nepārtrauktību padomju un nacistu okupācijas gados sargāja Latvijas diplomāti Rietumvalstīs. Latvijas neatkarības atgūšana un tālāka valsts stiprināšana ir veikums, kas apstiprina Latvijas atzīšanas de iure neatsaucamību.
Jaunās piemiņas monētas nacionālās puses grafiskā dizaina autore ir māksliniece Zane Ernštreite. Monētas kopīgās puses autors ir mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx), un monētas materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.
2 eiro monētas Brilliant Uncirculated kvalitātē cena suvenīriesaiņojumā ir 7.90 eiro un iegādes limits vienai personai – 5 eksemplāri (kopējā tirāža – 5000 eksemplāru), savukārt apgrozības monētu komplekta cena ir 25.00 eiro un iegādes limits vienai personai – 5 eksemplāri (kopējā tirāža – 7000 eksemplāru).
Piemiņas monētas nacionālajā pusē ir iekalts uzraksts “100 LATVIJA DE IURE”, kā arī izlaišanas gads – 2021. Vienlaikus vārds “Latvija” norāda arī izdevējvalsti. Monētas jostu tāpat kā visām citām Latvijas Republikas 2 eiro apgrozības monētām rotā uzraksts “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU *”. Jaunā 2 eiro monēta kalta Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija).
Apgrozības monētu komplektā “Latvija de iure 100” iekļautas 2021. gada eiro apgrozības monētas ar nominālvērtību no 1 centa līdz 2 eiro un papildus tām arī jaunā 2 eiro piemiņas monēta.
“Latvija de iure 100” šajā gadā būs vienīgā Latvijas Bankas izlaistā 2 eiro piemiņas monēta. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro piemiņas monētām, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs.
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji galvenokārt svētkiem paredzējuši tēriņus līdz 150 eiro
Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits,...
Lasīt tālākAptauja: vairākums Latvijas uzņēmumu sadarbību ar komercbankām vērtē kā labu
Pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies uzņēmumu un komercbanku sadarbība finanšu pakalpojumu pieejamības jomā. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA “RAIT Custom Research Baltic” veiktā...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākVairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālāk