Latvijā augusi iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli
Jaunākajā Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka šogad Baltijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu mājokli ir pieaugusi par vairāk nekā 20%, Latvijā pieaugumam palielinoties pat divas reizes, salīdzinājumā ar pērno gadu. Savukārt Latvijas iedzīvotājiem, kas mājokli vēl vēlētos uzlabot, prioritātes ir labāks ēkas tehniskais stāvoklis, vizuālie un kosmētiskie mājokļa uzlabojumi.
“Latvijā novērotais uzlabojums ir būtisks – pilnībā apmierināti ar mājokli ir divreiz vairāk iedzīvotāju nekā pirms gada, taču vairāk kā par 20% apmierinātība pieaugusi arī kaimiņvalstīs. Tas mudina domāt, ka daļā sabiedrības var mazināties interese par jaunu mājokļu iegādi, kamēr citiem saglabājas augsta nepieciešamība pēc moderna, energoefektīva un plaša mājokļa. Iepriekš veiktajā aptaujā ziemas sezonā, kad bija lielāki komunālie maksājumi, iedzīvotāju neapmierinātība ar mājokli bija augstāka, neapmierinātības līmeni ietekmēja arī vispārējais negatīvais fons,” norāda Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Salīdzinot Baltijas valstis savstarpēji, varam novērot, ka Igaunijā un Lietuvā iedzīvotāji ir nedaudz vairāk apmierināti ar saviem mājokļiem nekā Latvijā. Pilnībā apmierinātu iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir atšķirīgs – Latvijā 46% (pērn – 23%) iedzīvotāju ir pilnībā apmierināti ar savu dzīvesvietu, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 54%, bet Lietuvā – 53%. Kopumā tikai 5% Latvijas iedzīvotāju un 4% Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu šī brīža dzīvesvietu.
Dažādas prioritātes mājokļiem, bet līdzīgas vēlmes
Tiem iedzīvotājiem, kuri aptaujā norādīja daļēju apmierinātību vai neapmierinātību ar savu pašreizējo mājokli, tika jautāts par vēlamajām izmaiņām savā dzīvesvietā. Lai gan iedzīvotāju vēlmes visās Baltijas valstīs ir līdzīgas, prioritātes ir atšķirīgas.
“Lai gan redzams, ka iedzīvotāju vēlmes mājokļa uzlabojumu ziņā Baltijas valstīs ir līdzīgas, dati atklāj iedzīvotāju dažādos priekšstatus par vēlamo mājokli, kas norāda uz atšķirīgiem dzīves kvalitātes uzlabošanas prioritārajiem virzieniem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Papildus jāņem vērā fakts, ka Latvijā kopumā ir mazākais īpatsvars ar renovētiem mājokļiem, kas parādās arī aptaujā par vēlmi uzlabot mājas kopējo tehnisko stāvokli,” skaidro Kaspars Sausais.
Latvijas iedzīvotāji visvairāk (44% respondentu) vēlētos uzlabot ēkas tehnisko stāvokli (piemēram, kanalizācijas caurules, jumtu), veikt vizuālus vai kosmētiskus uzlabojumus mājoklī (43%), palielināt dzīvojamo platību (42%) un dzīvot energoefektīvākā ēkā, lai samazinātu komunālo pakalpojumu izmaksas (36%).
Turpretim Igaunijā galvenie uzlabojumi, ko iedzīvotāji vēlētos veikt, ir lielākā dzīvojamā platība (45%), energoefektīvāka ēka (35%) un labāks ēkas tehniskais stāvoklis (34%), savukārt vizuālie un kosmētiskie uzlabojumi ir svarīgi 32% aptaujāto. Toties Lietuvā iedzīvotāju vēlamākās izmaiņas ir vizuālie un kosmētiskie uzlabojumi (40%), lielāka dzīvojamā platība (39%), labāks ēkas tehniskais stāvoklis (33%) un energoefektīvāka ēka (31%).
Vēl par tēmu:
Pensijas turpmāk pārrēķinās automātiski
Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās...
Lasīt tālākVai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...
Lasīt tālākMiljonārs uz nedēļu – cik ātri izgaist veiksminieku loteriju laimesti?
Vēl nesen pārsteidza ziņa par lietuvieti, kurš laimēja loterijā vēsturiski lielāko summu Baltijā – 81 miljonu eiro. Lai gan par šādu veiksmi sapņo teju ikviens, daudzi, iespējams, nemaz...
Lasīt tālākRolands Zauls: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas – kas jāzina investoram?
Nākamais gads sola izmaiņas vairākos nodokļos, arī tajos, kas investoram jāsamaksā par gūtajiem ienākumiem finanšu tirgos. To paredz nupat uz Saeimu nogādātais 2025.gada budžets, kurā...
Lasīt tālākNo lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?
No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem,...
Lasīt tālākAptauja: vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju sagaida apkures izmaksu pieaugumu
Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju prognozē, ka siltumenerģijas rēķini kļūs dārgāki. Igaunijā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71 % aptaujāto iedzīvotāju,...
Lasīt tālākPētījums: dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir 1630 eiro, Tallinā mazāk, bet Viļņā – vairāk
Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni...
Lasīt tālākAptauja: pēc iedzīvotāju domām vidusslānis Latvijā sarūk, katrs desmitais sevi uzskata par trūcīgu
Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto pētījumu, 40% iedzīvotāju sevi pieskaita tā dēvētajam vidusslānim, kamēr 42% zem vidusslāņa, bet ne trūcīgiem, bet teju 13% savu mājsaimniecību...
Lasīt tālākCik lielus uzkrājumus būtu vēlams izveidot ikvienam? Skaidro bankas eksperte
Šī gada pavasarī veiktās aptaujas dati liecina, ka Latvijā 19% iedzīvotāju nav nekāda veida uzkrājumu. Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča vērš uzmanību – lai justos droši...
Lasīt tālākBērni un kabatas nauda – kad vislabāk to piešķirt un ar ko sākt?
Māka pārvaldīt naudu un apzināties tās vērtību ir viena no būtiskākajām prasmēm, ko vecākiem nepieciešams iemācīt saviem bērniem. Turklāt īpaši svarīgas šīs prasmes kļūst tajā...
Lasīt tālāk