Aiz sapņu mājokļa durvīm paveras skaudra aina: kļūdas mājokļa un zemes iegādē

Atrodot šķietami ideālu īpašumu, bieži vien cilvēki skatās uz to ar “rozā brillēm”, nepievēršot uzmanību detaļām, kas pēcāk var izvērsties par būtiskām un dārgām problēmām. Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais apkopojis reālus notikumus, ar ko iespējams saskarties, iegādājoties īpašumu.
Jaunais dzīvoklis, bet ar īrnieku bagāžā
Iedomājieties – jūs iegādājaties dzīvokli, sapņojot par jaunu sākumu, taču, pirmoreiz ierodoties dzīvoklī pēc tā iegādes, jūs sagaida interesants pārsteigums – tajā dzīvo īrnieks ar saistošu īres līgumu. Pieprasot līdzvērtīgu dzīvesvietu vai arī samaksu par līguma laušanu, var nonākt strupceļā, un, lai patiešām tiktu pie sava īpašuma, vēl jāiegulda lieli papildu līdzekļi. Lai neiekļūtu šādā situācijā, ieteicams rūpīgi aplūkot mājokli, vai tur nav “dzīvības pazīmes”, kā arī Zemesgrāmatu, kur iespējams atrast informāciju par īpašuma apgrūtinājumiem un īres līgumiem, kuru nostiprināšana Zemesgrāmatā gan nav obligāta.
Tāpat būtiski pirkšanas līgumā norādīt pārdevēja apliecinājumus un atbildību par to, ka īpašums nav izīrēts un tiks nodots pircējam atbrīvots. Rūpēs par savu drošību, arī ir ieteicams pēc dzīvokļa pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas nomainīt dzīvokļa ārdurvju slēdzeni. Jānorāda arī pārdevēja pienākums anulēt visu deklarēto privātpersonu un juridisko personu adreses īpašumā, vienlaikus paredzot, ka, pārdevējam nepildot šo pienākumu, pēc pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanas pircējs ir tiesīgs pats anulēt visas deklarētās personas īpašumā. Tiesa, tas nav viegls process – vispirms ir jāvēršas pašvaldībā ar e-iesniegumu, norādot pēc iespējas plašāku informāciju, kas varētu atvieglot pašvaldības lēmuma pieņemšanu. Izvērtēšanas process var aizņemt līdz pat mēnesim.
Ceļš dzīvē eksistē, bet dokumentos nē
Iegādātais zemes gabals kādā jaukā nostūrī, kur izbūvēt privātmāju, šķiet laba doma. Tomēr sapņi par privātmāju var neizpildīties gadījumā, ja piebraucamais ceļš pie zemes gabala dzīvē fiziski pastāv, bet juridiski nodrošinātā piebraukšana nepastāv. Tas var novest līdz ilgstošam dokumentu sakārtošanas vai atsevišķos gadījumos pat tiesāšanās procesam ar neprognozējamu ilgumu un bez garantijas par iespējamo iznākumu.
Iegādājoties privātmāju vai zemi, ir būtiski pārliecināties par to, vai ceļš līdz jaunajam īpašumam ne tikai pastāv dabā, bet arī dokumentos. Svarīgi ir noskaidrot Zemesgrāmatā, vai ceļš ir nostiprināts kā ceļa servitūts, vai tas būs kopīpašums vairākiem privātmāju īpašniekiem, vai ir trešās personas īpašumā, kas nozīmē, ka ceļa lietošanas iespējas būs tieši atkarīga no ceļa īpašnieka labvēlības.
Ideālajā situācijā ceļš pieder valstij vai pašvaldībai, jo tas nozīmēs ērtu un brīvu piekļuvi ikvienam un apsaimniekošanu no valsts vai pašvaldības puses, kā arī izvairīšanos no potenciāliem konfliktiem ar kaimiņiem, ja pastāv risks, ka ceļš ir daļa no sveša privātīpašuma.
Iegādāta zeme bez būvniecības iespējām
Sapnis par skaistu mājokli reizēm var būt tik vilinošs, ka pircējs iegādājās zemes gabalu ar mērķi izbūvēt skaistu mājokli, bet saskaras ar nepatīkamu situāciju, jo var izrādīties, ka pastāv iepriekš nezināmi fiziski šķērsli, piemēram, zemes gabalā atrodas pazemes komunikācijas (apgrūtinājums var būt gan Zemesgrāmatā reģistrēts, gan nereģistrēts), vai zemes gabala nestpēja ir nepietiekoša, vai varbūt zemes gabals ir piesārņots. Lai izvairītos no šādas situācijas, nepieciešams veikt maksimāli plašu analīzi pirms īpašuma iegādes.
Līdzīga situācija arī var notikt, domājot par māju meža teritorijā vai tiešā jūras tuvumā. Bieži vien šādās teritorijās apbūve var nebūt iespējama, jo to neatļauj teritorijas plānojums. Arī šādā gadījumā rekomendējams veikt iespējami plaši izpēti pirms šāda zemes gabala iegādes.
Vēl par tēmu:
Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālāk