• Tweet

Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu ir ļoti labs (A), labs (B) vai vidējs (C) kredītreitings, kamēr 54 % nebanku sektora klientu kredītreitings ir slikts (D) vai ļoti slikts (E), liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) apkopotā informācija. Tāpat dati rāda, ka aptuveni 7 % aizņēmēju ir vairāk nekā pieci aktīvi aizdevuma līgumi, bet 3,5 % ir saistības pie vairāk nekā pieciem dažādiem kreditoriem.

Tirgus izaugsme viļņveidīga
Pēdējo 3 gadu laikā no 2022. līdz 2024. gadam patēriņa kreditēšanas tirgus attīstība bijusi svārstīga. Banku sektorā visaktīvākais bijis 2023. gads – noslēgts par 21 % vairāk līgumu nekā gadu iepriekš. Taču 2024. gadā piedzīvots 12 % kritums. Vienlaikus kopējā aizdevumu summa banku sektorā turpinājusi augt.

Nebanku sektorā šajā periodā vērojams noslēgto līgumu skaita kritums, 2023. gadā tas samazinājies par 6 %, bet 2024. gadā vēl par 4 %, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vislielākā kopējā noslēgto patēriņa kredītlīgumu summa ir bijusi 2023. gadā.

“Neskatoties uz ģeopolitiskajiem satricinājumiem un neskaidru valsts ekonomisko attīstību, patēriņa tirgus ir bijis viļņveidīgs, bet salīdzinoši stabils. Kopējā summa, ko iedzīvotāji saņēmuši pie banku un nebanku aizdevējiem ir ļoti līdzīga. Vienlaikus joprojām vērojama tendence, ka nebanku sektorā aizņemas iedzīvotāji ar sliktāku kredītreitingu, kas ir papildu risks aizdevējam,” atgādina Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Slikts kredītreitings: banku sektorā katram astotajam, nebanku – katram ceturtajam
Dati apliecina, ka banku sektorā kreditēšanas nosacījumi ir piesardzīgāki – tikai 13 % klientu patēriņa kredīta līguma slēgšanas brīdī ir slikts kredītreitings, kamēr nebanku sektorā šādu klientu īpatsvars ir divkāršs – 27 %.

Savukārt ļoti labs (A) vai labs (B) kredītreitings ir katram trešajam (31 %) banku klientam, bet nebanku sektorā – tikai katram piektajam (20 %).

“Aizņemšanās vienmēr ir saistīta ar risku ne tikai aizdevējam, bet arī pašam aizņēmējam. Ja aizdevumu nevarēs atmaksāt, tiks piemēroti soda procenti, bet ilgstoša nemaksāšana var novest līdz maksātnespējai. Tas būtiski ierobežo iespējas nākotnē saņemt aizdevumus un laba kredītreitinga atgūšana būs ļoti ilgstošs process,” saka I. Miķelsons.

Pusei aizņēmēju viens aktīvs līgums
Pusei (51 %) patēriņa kredīta ņēmēju ir viens aktīvs aizdevuma līgums, katram ceturtajam (24 %) ir divi aktīvi līgumi, katram desmitajam (12%) – trīs līgumi. Savukārt 7 % aizņēmēju ir vairāk nekā pieci aktīvi aizņēmuma līgumi.

“Palielinoties līgumu skaitam, ir vērojams, ka būtiski pieaug aizņēmēju īpatsvars ar ļoti sliktu (E) kredītreitingu. Kamēr pie viena vai diviem līgumiem tādu ir 14 %, pie vairāk nekā 6 līgumiem jau 52 %. Turklāt 3,5 % ir saistības pie vairāk nekā pieciem dažādiem kreditoriem. Lai atmaksu atvieglotu, iespējams šiem klientiem ir vērts apsvērt kredītu apvienošanas iespēju,” rekomendē I. Miķelsons.