Aptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi

Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.
Salīdzinājumā ar pērno gadu, Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi – no 40 % līdz 53 %. Vienlaikus trešdaļa respondentu atzīst, ka valsts atbalsts ir būtisks iemesls apsvērt šāda auto iegādi.
Galvenie šķēršļi – nobraucamais attālums un uzlādes iespējas
Respondenti minējuši arī praktiskus apsvērumus. 44 % aptaujāto uztrauc tas, ka ar vienu uzlādi var nobraukt pārāk mazu attālumu. 30 % aptaujāto uzskata, ka uzlādes staciju tīkls nav pietiekami ērts un plašs. Ņemot vērā, ka auto uzlāde aizņem pārāk ilgu laiku, ko atzīmējuši 19 % respondentu, arvien populārāki kļūst plug-in hibrīdi, kas var izmantot gan degvielu, gan pārvietoties elektriskajā režīmā.
Iegādes motivācija – ekonomija, nevis ekoloģija
Analizējot aptauju, redzams, ka ekonomiskie apsvērumi ir galvenais, kas mudinātu iedzīvotājus izvēlēties elektroauto. Tikai 14 % respondentu norāda ilgtspējas faktoru.
Divi populārākie iemesli, ko atzīmējuši 30 % respondentu, ir valsts atbalsts elektroauto iegādei un zemāka uzlādes cena salīdzinājumā ar degvielas izdevumiem. 19 % aptaujāto pievērš uzmanību ilgtermiņa finansiālajam ieguvumam, uzskatot elektroauto par ekonomiski izdevīgāku risinājumu.
Salīdzinājumam – pērn valsts atbalstu kā galveno motivāciju minēja 27 %, bet zemāku uzlādes cenu – 24 %. Ilgtermiņa ieguvumi toreiz bija būtiski tikai 12 % respondentu.
EKII – svarīgs atbalsts iedzīvotājiem
“EKII atbalsta programma elektroauto un hibrīdauto iegādei sākotnēji tika izveidota ciešā sadarbībā ar auto tirgotājiem un līzinga devējiem, veidojot skaidru un saprotamu sistēmu, kā iedzīvotāji var saņemt atbalstu elektroauto iegādei,” skaidro Pēteris Plaudis, Citadele Leasing vadītājs Latvijā. “Aptauja apliecina, ka šis atbalsts ir būtisks – trešdaļa iedzīvotāju to min kā galveno iemeslu, kāpēc apsvērt elektroauto iegādi. Šādas programmas saglabāšana ir stratēģiski svarīga, lai veicinātu pāreju uz videi draudzīgāku mobilitāti,” norāda P. Plaudis.
Līdzīga situācija arī Lietuvā un Igaunijā
Salīdzinot aptaujas rezultātus Baltijas līmenī, līdzīgs skatījums vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. 54 % Lietuvas iedzīvotāju norāda, ka elektroauto cena ir pārāk augsta, un 48 % uzskata, ka braukšanas ilgums ir pārāk īss. Uz augsto cenu norāda 47 % Igaunijas iedzīvotāju, kā arī 44 % piekrīt, ka pārvietošanās ilgums elektriskajā režīmā ir viens no šķēršļiem, kas attur no to iegādes. 35 % aptaujāto Lietuvā un 30 % Igaunijā domā, ka uzlādes tīkls nav pietiekami plašs.
Ilgtspējas faktoram uzmanību pievērš katrs ceturtais Lietuvas iedzīvotājs (25 %), turpretī Igaunijā tam pievērš uzmanību vien 12 % iedzīvotāju. Valsts atbalsts un zemāka uzlādes cena salīdzinājumā ar degvielas izdevumiem ir divi galvenie motivējošie iemesli elektroauto iegādei ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā.
Eiropas ražotāji – pārliecinoši favorīti
Ja šobrīd būtu jāizvēlas elektroauto, vairāk nekā puse jeb 58 % Latvijas iedzīvotāju dotu priekšroku Eiropas ražotāju transportlīdzekļiem. Otrajā vietā ierindojas Āzijas reģiona elektroauto, ko norādījuši 18 % respondentu, savukārt trešajā vietā – ASV ražotie transportlīdzekļi, ko izvēlētos 10 % iedzīvotāju.
Arī kaimiņvalstu iedzīvotāji elektroauto izvēlē dotu priekšroku Eiropā ražotām automašīnām. Igaunijā šādu atbildi norādījuši 53 % aptaujāto, bet Lietuvā – pat 64 %. Mazāk populāri ir Āzijas reģiona ražojumi, tos izvēlētos 24 % igauņu un 16 % lietuviešu. Elektriskajiem transportlīdzekļiem no ASV priekšroku dotu tikai 6 % Igaunijas un 8 % Lietuvas iedzīvotāju.
Iedzīvotāju aptauju par elektroauto iegādes iemesliem Citadele Leasing kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada aprīlī, tiešsaistē katrā Baltijas valstī aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Naudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālākTrīs kļūdas, kas var mazināt pensijas uzkrājuma apjomu
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākPirkt vai īrēt mājokli? Kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu
Īrēt vai iegādāties savu mājokli – šis jautājums ir aktuāls daudziem, īpaši brīdī, kad ikmēneša īres maksa pieaug un tuvojas potenciālajam kredītmaksājuma apmēram. Tomēr finansiālais...
Lasīt tālākCik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālākTrīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālāk