21/10/2024, Kategorija: Finanses, bankas


Jaunākajā Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka šogad Baltijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu mājokli ir pieaugusi par vairāk nekā 20%, Latvijā pieaugumam palielinoties pat divas reizes, salīdzinājumā ar pērno gadu. Savukārt Latvijas iedzīvotājiem, kas mājokli vēl vēlētos uzlabot, prioritātes ir labāks ēkas tehniskais stāvoklis, vizuālie un kosmētiskie mājokļa uzlabojumi.

“Latvijā novērotais uzlabojums ir būtisks – pilnībā apmierināti ar mājokli ir divreiz vairāk iedzīvotāju nekā pirms gada, taču vairāk kā par 20% apmierinātība pieaugusi arī kaimiņvalstīs. Tas mudina domāt, ka daļā sabiedrības var mazināties interese par jaunu mājokļu iegādi, kamēr citiem saglabājas augsta nepieciešamība pēc moderna, energoefektīva un plaša mājokļa. Iepriekš veiktajā aptaujā ziemas sezonā, kad bija lielāki komunālie maksājumi, iedzīvotāju neapmierinātība ar mājokli bija augstāka, neapmierinātības līmeni ietekmēja arī vispārējais negatīvais fons,” norāda Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs.

Salīdzinot Baltijas valstis savstarpēji, varam novērot, ka Igaunijā un Lietuvā iedzīvotāji ir nedaudz vairāk apmierināti ar saviem mājokļiem nekā Latvijā. Pilnībā apmierinātu iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir atšķirīgs – Latvijā 46% (pērn – 23%) iedzīvotāju ir pilnībā apmierināti ar savu dzīvesvietu, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 54%, bet Lietuvā – 53%. Kopumā tikai 5% Latvijas iedzīvotāju un 4% Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu šī brīža dzīvesvietu.

Dažādas prioritātes mājokļiem, bet līdzīgas vēlmes
Tiem iedzīvotājiem, kuri aptaujā norādīja daļēju apmierinātību vai neapmierinātību ar savu pašreizējo mājokli, tika jautāts par vēlamajām izmaiņām savā dzīvesvietā. Lai gan iedzīvotāju vēlmes visās Baltijas valstīs ir līdzīgas, prioritātes ir atšķirīgas.

“Lai gan redzams, ka iedzīvotāju vēlmes mājokļa uzlabojumu ziņā Baltijas valstīs ir līdzīgas, dati atklāj iedzīvotāju dažādos priekšstatus par vēlamo mājokli, kas norāda uz atšķirīgiem dzīves kvalitātes uzlabošanas prioritārajiem virzieniem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Papildus jāņem vērā fakts, ka Latvijā kopumā ir mazākais īpatsvars ar renovētiem mājokļiem, kas parādās arī aptaujā par vēlmi uzlabot mājas kopējo tehnisko stāvokli,” skaidro Kaspars Sausais.

Latvijas iedzīvotāji visvairāk (44% respondentu) vēlētos uzlabot ēkas tehnisko stāvokli (piemēram, kanalizācijas caurules, jumtu), veikt vizuālus vai kosmētiskus uzlabojumus mājoklī (43%), palielināt dzīvojamo platību (42%) un dzīvot energoefektīvākā ēkā, lai samazinātu komunālo pakalpojumu izmaksas (36%).

Turpretim Igaunijā galvenie uzlabojumi, ko iedzīvotāji vēlētos veikt, ir lielākā dzīvojamā platība (45%), energoefektīvāka ēka (35%) un labāks ēkas tehniskais stāvoklis (34%), savukārt vizuālie un kosmētiskie uzlabojumi ir svarīgi 32% aptaujāto. Toties Lietuvā iedzīvotāju vēlamākās izmaiņas ir vizuālie un kosmētiskie uzlabojumi (40%), lielāka dzīvojamā platība (39%), labāks ēkas tehniskais stāvoklis (33%) un energoefektīvāka ēka (31%).

1,120 skatījumi




Video

100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli

19/11/2026

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....

Lasīt tālāk
Video

Mājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas

16/11/2026

Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...

Lasīt tālāk
Video

Dabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks

12/11/2026

Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...

Lasīt tālāk
Video

Kulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei

10/11/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...

Lasīt tālāk
Video

FM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem

06/11/2026

Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus

05/11/2026

Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

ASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi

05/11/2026

Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

EURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?

30/10/2026

Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...

Lasīt tālāk
Video

Prēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?

23/10/2026

Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...

Lasīt tālāk