• Tweet

Jaunākajā Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka šogad Baltijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu mājokli ir pieaugusi par vairāk nekā 20%, Latvijā pieaugumam palielinoties pat divas reizes, salīdzinājumā ar pērno gadu. Savukārt Latvijas iedzīvotājiem, kas mājokli vēl vēlētos uzlabot, prioritātes ir labāks ēkas tehniskais stāvoklis, vizuālie un kosmētiskie mājokļa uzlabojumi.

“Latvijā novērotais uzlabojums ir būtisks – pilnībā apmierināti ar mājokli ir divreiz vairāk iedzīvotāju nekā pirms gada, taču vairāk kā par 20% apmierinātība pieaugusi arī kaimiņvalstīs. Tas mudina domāt, ka daļā sabiedrības var mazināties interese par jaunu mājokļu iegādi, kamēr citiem saglabājas augsta nepieciešamība pēc moderna, energoefektīva un plaša mājokļa. Iepriekš veiktajā aptaujā ziemas sezonā, kad bija lielāki komunālie maksājumi, iedzīvotāju neapmierinātība ar mājokli bija augstāka, neapmierinātības līmeni ietekmēja arī vispārējais negatīvais fons,” norāda Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs.

Salīdzinot Baltijas valstis savstarpēji, varam novērot, ka Igaunijā un Lietuvā iedzīvotāji ir nedaudz vairāk apmierināti ar saviem mājokļiem nekā Latvijā. Pilnībā apmierinātu iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir atšķirīgs – Latvijā 46% (pērn – 23%) iedzīvotāju ir pilnībā apmierināti ar savu dzīvesvietu, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 54%, bet Lietuvā – 53%. Kopumā tikai 5% Latvijas iedzīvotāju un 4% Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu šī brīža dzīvesvietu.

Dažādas prioritātes mājokļiem, bet līdzīgas vēlmes
Tiem iedzīvotājiem, kuri aptaujā norādīja daļēju apmierinātību vai neapmierinātību ar savu pašreizējo mājokli, tika jautāts par vēlamajām izmaiņām savā dzīvesvietā. Lai gan iedzīvotāju vēlmes visās Baltijas valstīs ir līdzīgas, prioritātes ir atšķirīgas.

“Lai gan redzams, ka iedzīvotāju vēlmes mājokļa uzlabojumu ziņā Baltijas valstīs ir līdzīgas, dati atklāj iedzīvotāju dažādos priekšstatus par vēlamo mājokli, kas norāda uz atšķirīgiem dzīves kvalitātes uzlabošanas prioritārajiem virzieniem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Papildus jāņem vērā fakts, ka Latvijā kopumā ir mazākais īpatsvars ar renovētiem mājokļiem, kas parādās arī aptaujā par vēlmi uzlabot mājas kopējo tehnisko stāvokli,” skaidro Kaspars Sausais.

Latvijas iedzīvotāji visvairāk (44% respondentu) vēlētos uzlabot ēkas tehnisko stāvokli (piemēram, kanalizācijas caurules, jumtu), veikt vizuālus vai kosmētiskus uzlabojumus mājoklī (43%), palielināt dzīvojamo platību (42%) un dzīvot energoefektīvākā ēkā, lai samazinātu komunālo pakalpojumu izmaksas (36%).

Turpretim Igaunijā galvenie uzlabojumi, ko iedzīvotāji vēlētos veikt, ir lielākā dzīvojamā platība (45%), energoefektīvāka ēka (35%) un labāks ēkas tehniskais stāvoklis (34%), savukārt vizuālie un kosmētiskie uzlabojumi ir svarīgi 32% aptaujāto. Toties Lietuvā iedzīvotāju vēlamākās izmaiņas ir vizuālie un kosmētiskie uzlabojumi (40%), lielāka dzīvojamā platība (39%), labāks ēkas tehniskais stāvoklis (33%) un energoefektīvāka ēka (31%).