• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
29/05/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Valdība turpina izmantot elektroenerģijas tarifus kā īpaša veida nodevu valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai.

Elektroenerģijas lietotājiem ir jāsamaksā valdībai divkārši – gan ar daudziem nodokļiem, gan ar īpašo nodevu. Proti, Latvenergo ir jāstrādā ne vien ar peļņu, kā katram normālam uzņēmumam, bet arī ar virspeļņu, kas uzņēmumam nemaz nav vajadzīga un kuru savāc Latvijas valdība. Šā gada valsts budžeta likums nosaka, ka Latvenergo par valsts kapitāla izmantošanu jāatdod valdībai 90% no pagājušā gada peļņas. Tagad izrēķināts, ka nopelnīti 43,8 miljoni latu, no kuriem valdība saņems 39,9 miljonus. Šis maksājums par dažiem miljoniem latu pārsniedz pagājušā gada maksājumu.

 Lai noturētu vadības ieņēmumus tai vajadzīgajā līmenī, pagājušogad tika strauji celti elektroenerģijas tarifi mājsaimniecībām. Eurostat salīdzinājums rāda, ka elektrības cenas mājsaimniecībām Latvijā 2011. gada beigās bijušas par 27,5% augstākas nekā 2010. gada beigās, ar ko Latvija sasniegusi kārtējo rekordu Eiropas Savienībā. Līdz ES rekordam elektroenerģijas cenai Latvijai gan vēl tālu, bet Baltijas rekords jau ir sasniegts. Eurostat salīdzinājums izdarīts, pārrēķinot vietējās cenas eiro. Latvijas mājsaimniecībām par 100 kilovatstundām bijis jāmaksā 13,4 eiro jeb 9,42 lati, kamēr Igaunijā – 10,4 eiro (jāmaksā eiro, kas atbilstu 7,31 latam) un Lietuvā – 12,2 eiro jeb 8,57 lati. ES rekords pieder Dānijai ar 29,8 eiro jeb 20,94 latiem par 100 kilovatstundām, bet atzīmēšanu pelna arī Bulgārija ar pašu zemāko cenu – 8,7 eiro jeb 6,11 latiem par 100 kilovatstundām. Ar 13,4 eiro Latvija vēl tikai tuvojas ES mājsaimniecību vidēji samaksātajiem 18,4 eiro jeb 12,93 latiem par 100 kilovatstundām, bet tuvojas straujāk, nekā Latvijas iedzīvotāju labklājība tuvojas (?) ES vidusmēra rādītājiem.

 Latvenergo komunikācijas direktors Andris Siksnis vērš uzmanību uz to, ka Eurostat aprēķinātie +27,5% ir summa, ko veido Latvenergo tarifu pieaugums par 15,5% un pievienotās vērtības nodokļa likmes celšana elektroenerģijai no 10 līdz 22%. Precizējums būtisks, bet tieši tāpēc, ka tas vēlreiz parāda valstij piederošo Latvenergo kā starpnieku Latvijas iedzīvotāju naudas nogādāšanā Latvijas valdībai.

 Valdība noteikti prasītu no Latvenergo vēl lielākus ieņēmumus, ja vien tos neierobežotu Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, uzņēmumu draudi pārdislocēties uz citām valstīm un dažkārt arī Eiropas Savienības normas, pēc kurām vajadzētu veidoties brīvam elektroenerģijas tirgum. Lai noturētu valstī ražojošus, ne tikai teritorijai piesaistītus pakalpojumus sniedzošus uzņēmumus, Latvijā ir sperti daži soļi elektroenerģijas tirgus veidošanā. Reāli šeit jau ir ienācis Igaunijas elektroenerģijas ražotājs Enefit. Pēc Igaunijas koncerna Latvijas SIA Enefit valdes priekšsēdētāja Jāņa Bethera sniegtā novērtējuma, brīvā tirgus cenu segmentā, kur Latvenergo un Enefit konkurē, caurmēra cena esot līdz pāris procentiem zemāka nekā regulētā cena. Tomēr ar to pietiek, lai uzņēmumi gūtu lielu labumu no atvērtā tirgus. Konkurence ļaujot uzņēmumiem prasīt cenu un citus nosacījumu ziņā izdevīgākus elektroenerģijas piegādes nosacījumus. Šādā veidā Enefit Latvijā sakās savācis apmēram 800 klientu un 15% no atvērtā tirgus.

 Latvija tomēr nepamet savu Latvenergo vienu tirgus stihijā. Latvenergo ir uz kā balstīties – uz saviem stabiem, t.i., uz elektroenerģijas sadales sistēmu, kas atšķirībā no elektroenerģijas ražošanas veido dabisko monopolu. No Briseles ik pa laikam atnāk prasības mazināt šā monopola ietekmi, sadalot Latvenergo koncernu atsevišķos strāvas ražošanas un pārvades uzņēmumos. Latvijas izpildījumā sadalīšana notikusi tā, ka pagājušā gada beigās iepriekš Latvenergo koncernā ietilpstošās a/s Augstsprieguma tīkls akcijas tika pārdotas Finanšu ministrijai, bet nodotas tika tikai akcijas. Tās pārstāv uzņēmumu – tukšu pastkastīti, jo elektrības stabi un vadi ir nodoti jaundibinātam Latvenergo koncerna uzņēmumam Latvijas elektriskie tīkli. Tādā gadījumā Latvenergo var doties konkurences cīņā kaut ar paziņojumu, ka piemaksās patērētājiem par Latvenergo saražotās elektrības izvēlēšanos. No koncerna un tālāk valsts ienākumu viedokļa nemainīsies pilnīgi nekas, ja Latvenergo patiešām piemaksātu par elektrību, kamēr Latvijas elektriskie tīkli iekasētu, sacīsim, 100 latus par pakalpojumu – par iepriekšējiem salīdzinājumiem izmantoto 100 kilovatstundu piegādi gan no paša Latvenergo, gan no Enefit, gan no jebkura cita, kas vēl iedomāsies šeit konkurēt ar elektrības piedāvājumu.

 Piemērs ar piemaksām par elektrības saņemšanu ir minēts tikai uzskatāmības dēļ. Latvenergo komfortam pietiek ar iespēju pazemināt savas elektrības cenu un paaugstināt elektrības sadales cenu par santīma desmitdaļām, kuru ietekmi sabiedrība nespēj novērtēt. Tāpēc, lūk, Enefit četrus gadus tiesājās ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kas šādus trikus akceptē vispār. Pēc uzvarām divās zemākajās tiesu instancēs Enefit nupat 22. maijā piedzīvoja zaudējumu. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesneši senatora Jāņa Neimaņa vadībā nosprieda lietu izbeigt. Spriedums pamatots ar to, ka «vienlīdzības princips vispirms ir vērsts uz tiesiskās vienlīdzības nodrošināšanu, bet uz faktisko (ekonomisko) vienlīdzību tikai pakārtoti». «Augstākā tiesa nav skatījusi lietu pēc būtības,» par spriedumu saka J. Bethers.

 Lai pārvērstu tiesnešu izpratnē jau pastāvošo elektrības tirgotāju tiesisko vienlīdzību par faktisku vienlīdzību, Latvijā būtu jāuzbūvē vēl 2–3 elektrības sadales tīkli, līdzīgi kā gāzes sadales tīkli un dzelzceļa sliežu tīkli. Šāda būvniecība nešķiet iespējama ekoloģisko, juridisko un ekonomisko apsvērumu dēļ, jo piedāvāto produktu cenas tad būtu jāpalielina, lai atpelnītu kapitālieguldījumus. Latvijas patērētājiem nākas iztikt ar to, ko viņiem piedāvā par tādu cenu, kādu prasa. A. Siksnis mierina, ka vismaz elektrības gadījumā prasīta tiek sestā zemākā cena ES, kas liecinot, ka Latvenergo – drīzāk gan Latvijas valsts «asinskārība nav tik liela».

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis

434 skatījumi




Video

Plānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā

29/10/2024

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...

Lasīt tālāk
Video

Ilmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?

29/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...

Lasīt tālāk
Video

Santa Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm

29/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...

Lasīt tālāk
Video

Irēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...

Lasīt tālāk
Video

Kaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...

Lasīt tālāk
Video

Ārvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu

25/10/2024

Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro

24/10/2024

Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...

Lasīt tālāk
Video

Mazinās administratīvo slogu būvniecības jomā

23/10/2024

2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...

Lasīt tālāk
Video

Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies

23/10/2024

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...

Lasīt tālāk
Video

Saeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta

22/10/2024

Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...

Lasīt tālāk