• Tweet

Krievijas amatpersonas vērsušās pie valdības ar lūgumu atļaut dažiem ārvalstu uzņēmumiem, kuriem noteikts pārtikas embargo, atgriezties valsts tirgū, apgalvojot, ka tie kļuvuši par Krievijas anti sankcijas ķīlniekiem.

Izmaiņas pārtikas embargo sarakstā ierosinājis Valsts domes komitejas loceklis Igors Zotovs un Pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību padomes locekle Jana Lantratova.

Viņi nosūtījuši vēstuli Krievijas premjerministra vietniekam, iesakot pārskatīt to ārvalstu uzņēmumu sarakstu, kas iebilst pret ASV un Eiropas Savienības (ES) uzliktajam sankcijām pret Krieviju.

“Mēs uzskatām, ka ir saprātīgi pastiprināt Krievijas valdības centienus atbalstīt uzņēmējus, kas publiski aicinājuši sankciju atcelšanu,” norāda Zotovs.

Saskaņā ar viņa teikto, privātie uzņēmumi, kas ilgstoši piegādājuši savu produkciju Krievijas tirgum un sadarbojušies ar Maskavas ražotājiem, kļuvuši par anti- Krievijas politikas ķīlniekiem.

“Biznesa kopienas Vācijā, Itālijā, Grieķijā un citās ES valstīs publiski paudušas savu protestu pret sankciju turpināšanu,” norādīts vēstulē.

Tāpat iniciatīvai pievienojušies pārstāvji no Polijas – Eirāzijas Ekonomiskās padomes, uzņēmēji no Čehijas, Bulgārijas, Ungārijas un Melnkalnes.

Pirms pāris mēnešiem, atbildot uz sankciju pagarināšanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.

Neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem aizstāt pārtikas importa preces, Krievijai tomēr pastāv risks, ka dažas aizliegtās pārtikas preces pilnībā nebūs iespējams aizstāt ar vietējiem produktiem, kā rezultātā vislielāko triecienu varētu just gaļas un piena produkti.