• Tweet

Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds patēriņa cenu pieaugums bijis par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā decembrī. Tas ir jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad fiksēts inflācijas palēninājums. Vēl 2025. gada oktobrī inflācija veidoja 4,3%. Sagaidāms, ka patēriņa cenu kāpums ap 3% saglabāsies arī turpmākajos mēnešos. Turpretī gada otrajā pusē, visticamāk, tas kļūs vēl lēnāks.

Vienlaikus pastāv riski, kas varētu uzturēt augstu inflāciju arī 2026. gada otrajā pusgadā. Šie riski ir saistīti ar energoresursu cenu kāpumu šā gada sākumā, ko ietekmēja bargā ziema un augstais gāzes un elektroenerģijas patēriņš Eiropā. Šī gada sākumā palielinājusies arī naftas cena pasaules biržās. Pašlaik energoresursu cenu kāpums nav ietekmējis elektroenerģijas, gāzes vai siltumenerģijas tarifus Latvijā. Tomēr, ja energoresursu patēriņš nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ Eiropā saglabāsies augsts arī šā gada februārī un martā, tas varētu uzturēt augstas gāzes un elektroenerģijas cenas līdz brīdim, kad sāksies gāzes krātuvju aizpildīšana nākamajai apkures sezonai.

Pērnajā gadā pastiprināta uzmanība bija pievēsta pārtikas cenu dinamikai, jo tās cenas būtiski pieauga gan salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, gan uz Eiropas Savienības vidējā pieauguma fona. Sagaidāms, ka arī šogad pārtikas cenu pieaugums turpināsies un noteiks nozīmīgu devumu vidējā inflācijā. Tomēr pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums 2026. gadā būs būtiski zemāks salīdzinājumā ar pērnā gada vidējo pieaugumu 6,2% apmērā. 2026. gada janvārī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni gada izteiksmē sadārdzinājās par 3,9%. Visticamāk, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu pieaugums vēl nedaudz mazināsies, ko veicinās piena produktu, graudaugu, cukura un kafijas cenu kritums pasaules biržās. Papildus tam, no šī gada 1. jūlija līdz 12% samazināsies PVN likme atsevišķiem pamata pārtikas produktiem (maizei, pienam, mājputnu gaļai, olām), kas arī nodrošinās pamatu pārtikas cenu samazinājumam.

2026. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, turpināsies pakalpojumu cenu pieaugums, ko noteiks pakalpojumu cenu pieaugums veselības aprūpē, ēdināšanas un izmitināšanās jomā, izglītībā, kā arī cenu kāpums atpūtas un kultūras pakalpojumiem. Šī gada janvārī salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri pakalpojumi vidēji sadārdzinājās par 5,1%. Pakalpojumu cenu pieaugums šādā apmērā saglabāsies arī turpmāk un pārsniegs vidējo inflāciju. Lielā mērā pakalpojumu cenu kāpumu nosaka ierobežots darbaspēks. Tomēr arī tādi faktori, kā īres maksas kāpums un administratīvi regulējamo tarifu pieaugums arī tiešā veidā rada spiedienu uz komercpakalpojumu cenu kāpumu.

Šā gada sākumā pozitīva tendence bija vērojama benzīntankos, jo degvielas cena bija par 7,6% zemāka nekā pērnā gada janvārī. Dīzeļdegvielas cena par vienu litru šā gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, samazinājusies par 12,1 eiro centu līdz 1,449 eiro, bet 95.markas benzīna cena kritusies par 13 eiro centiem līdz 1,456 eiro.

2026. gadā inflāciju ietekmēs arī izmaiņas akcīzes nodokļu likmēs. No šā gada janvāra palielinājusies akcīzes nodokļu likme degvielai, dabasgāzei, tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem un elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Savukārt no šī gada 1. marta palielināsies akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus PVN likmes samazinājums atsevišķiem pārtikas produktiem nedaudz mīkstinās akcīzes nodokļa likmju kāpumu. Atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam, nodokļu likmju pārmaiņas 2026. gadā palielinās vidējo inflāciju par 0,5 procentpunktiem.