Kiberuzbrukumu skaits turpina pieaugt, daži ilgst līdz pat nedēļai
Latvijā turpina pieaugt kiberdrošības riski – salīdzinot ar 2023. gadu, DDoS [1] uzbrukumu skaits ir palielinājies par 5%, 2024. gadā reģistrējot 1372 uzbrukumus, kas lielāki par 1 Gbps. Lielākais uzbrukums sasniedza 180 Gbps, un atsevišķi DDoS uzbrukumi ilga līdz pat septiņām dienām. Privātajā sektorā turpina pieaugt datu zādzības, finanšu krāpšanas gadījumi un ielaušanās infrastruktūrā, kas nereti nopietni ietekmē uzņēmumu darbību. Par to liecina tehnoloģiju uzņēmuma “Tet” apkopotā statistika par 2024. gadu.
“Kibernoziedznieki izmanto dažādus paņēmienus, lai sasniegtu savu mērķi – iepriekšējā gadā mēs novērojam gan liela apjoma DDoS uzbrukumus, uzbrukumus aplikācijām, gan arī tādus, kas vērsti uz DNS infrastruktūru. Atsevišķos gadījumos novēroti ilgstoši DDoS uzbrukumi, kas ilga 5 līdz 7 dienas,” stāsta “Tet” IT drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis.
Visvairāk uzbrukumu pēc skaita un ilguma tika novērots 2024. gada jūnijā, kas, iespējams, bija saistīts ar Latvijas amatpersonu publiskajiem paziņojumiem. “Mēs joprojām redzam šo korelāciju – kad Latvijas amatpersonas publiski pauž atbalstu Ukrainai, ir novērojams DDoS uzbrukumu skaita un intensitātes pieaugums,” skaidro “Tet” pārstāvis.
Uzņēmumi gaida MK noteikumu apstiprināšanu
2024. gada 1. septembrī stājās spēkā Nacionālais kiberdrošības likums (NKDL), kas paredz stingrākas prasības uzņēmumiem, tai skaitā sagatavot organizācijas drošības pašnovērtējumu un iecelt kiberdrošības pārvaldnieku. Tomēr, kā norāda U. Lībietis, uzņēmumi nogaida un nesteidzas ar jaunā regulējuma ievērošanu.
“Likumā noteiktās prasības ir būtiskas, taču ne visi uzņēmumi tās pilnībā izprot vai ir gatavi īstenot. Joprojām klientu vidū ir neizpratne, vai viņu uzņēmums atbilst vai neatbilst likumā minētajām darbības jomām. Redzam, ka daudzos gadījumos tiek gaidīti MK noteikumi, lai precīzi zinātu prasību apjomu un ieviešanas izmaksas.” Tiek plānots, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā šī gada 1. martā, bet prasības nodrošināt atbilstošus organizācijas kiberdrošības procesus, dokumentāciju un apmācību materiālus būs piemērojamas no 1. jūlija.
Tāpat, izaicinoša ir atbilstošo speciālistu piesaiste. Jaunais likums nosaka, ka uzņēmumiem ir jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieki, taču speciālistu trūkums jau tagad rada izaicinājumus šī nosacījuma izpildei. U. Lībietis norāda, ka lielākos uzņēmumos bieži vien nepietiek cilvēkresursu esošo IT infrastruktūru drošības uzturēšanai.
NKDL noteikumi attiecas arī uz “Tet”, un uzņēmums rūpējas gan par savas, gan klientu pakalpojumu infrastruktūras kiberdrošību. “Visiem “Tet” interneta lietotājiem mēs bloķējam kaitīgos domēnus, kurus identificējam saskaņā ar CERT.LV uzturēto kaitīgo domēnu sarakstu. “Tet” nodrošina arī “Tīkla vairogu”, kuram ir vēl plašāks bloķēto domēnu saraksts, un kas brīdina, ja klients atver nedrošas lapas,” stāsta U. Lībietis.
Preventīvas darbības palīdz
“Mūsu apkopotie dati parāda, ka daudzi uzņēmumi rīkojas tikai tad, kad piedzīvojuši kiberuzbrukumu, kas bieži vien var radīt izmaksu sadārdzinājumu un ietekmēt uzņēmuma reputāciju. Pēdējā laikā gan esam novērojuši pozitīvu tendenci – arvien vairāk uzņēmumu interesējas par IT drošības auditiem un preventīviem risinājumiem,” stāsta U. Lībietis.
Kiberdrošības auditi, apmācības un tehnisko risinājumu ieviešana ir būtiski soļi, lai samazinātu riskus. Lai gan IT drošības pārbaudes nereti atklāj būtiskas neatbilstības, piemēram, nepietiekamu tīkla aizsardzību, vājas paroles un novecojušas programmatūras, ekspertu rekomendācijas palīdz uzņēmumiem saprast, ar ko sākt un kā prioritizēt veicamos darbus. “Tet” aicina uzņēmumus neatlikt kiberdrošības uzlabošanu, jo uzbrukumu izmaksas un sekas ir ievērojami lielākas nekā preventīvu pasākumu ieviešana.
Vēl par tēmu:
“Rail Baltica” – par katriem ieguldītajiem 150 tūkstošiem eiro nodokļos atgriežas 203 tūkstoši
"Rail Baltica" nav tikai lielākais infastruktūras projekts Latvijā ar ievērojamu Eiropas Savienības (līdz 85% finansējuma) un Latvijas valsts budžeta ieguldījumu. Apkopotā informācija liecina:...
Lasīt tālākVidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 3%
Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz...
Lasīt tālākNorse Atlantic Airways Latvijā izveido operāciju vadības centru; ilgtermiņa plāns uzsākt lidojumus maršrutā Rīga–Ņujorka
Šodien, 10. februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, Norse Atlantic Airways dibinātājs...
Lasīt tālāk2024. gadā saražotā piena produkcija palielinājās par 6,1%
2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai* palielinājās par 9,3 tūkstošiem tonnu jeb 6,1%, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākOstu pārvaldības reforma – depolitizēta pārvaldība, samazināts birokrātiskais slogs, veicināta industriālā attīstība
Satiksmes ministrija (SM) starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām. Reforma paredz saglabāt Rīgas,...
Lasīt tālākairBaltic Kanādā atklāj 50. Airbus A220-300 lidmašīnu ar īpašu krāsojumu
Latvijas lidsabiedrība airBaltic Mirabelā, Kanādā kopā ar lidmašīnu ražotāju Airbus atklāja 50. Airbus A220-300 lidmašīnu. Pirmo reizi klātienē tika prezentēta airBaltic 50. A220-300...
Lasīt tālākPārtikas un veterinārais dienests veikalos konstatē viltotu medu
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2024. gada nogalē veikalos noņēma vairākus medus paraugus, pamatojoties uz aizdomām, ka tiek tirgots viltots medus. Laboratorijā Igaunijā veiktās DNS...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecībā pagājušajā decembrī pēc pārtraukuma atgriezusies izaugsme
Apstrādes rūpniecībā 2024. gada decembrī (pēc 11 mēnešu pārtraukuma) atsākusies izaugsme 3,2% apmērā pret 2023. gada decembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākLatvija kā pirmā valsts pasaulē uzsāk brīvprātīgu elektronisko cigarešu depozīta sistēmas ieviešanu
30. janvārī Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ir parakstījis memorandu ar Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un Bezdūmu nozares asociāciju par brīvprātīgas...
Lasīt tālākAizvadītajā gadā mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums
2024. gadā situāciju mazumtirdzniecības nozarē lielā mērā ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums. Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam un pircēju aktivitātei, mazumtirdzniecības...
Lasīt tālāk