Kas šogad jāzina par pensiju indeksāciju?

Latvijā katru gadu rudenī – 1. oktobrī – tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Kas tad ir pensiju indeksācija? Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.
Jautājumi, kas skar pensijas, ir ļoti jutīgi un ne vienmēr vienkārši saprotami. Tāpēc Labklājības ministrija sagatavojusi atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tematu.
Kā šogad tiks indeksētas pensijas?
Šoruden tiks palielinātas pensijas vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 609 eiro.
Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas apmērs, ja tas nepārsniedz 609 eiro. Savukārt tām pensijām, kuras ir lielākas par 609 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 609 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.
Kā tad veidojas piesauktais indekss, pēc kura tiek pārrēķinātas pensijas?
Tas veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (vienkāršojot – inflācijas) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Apdrošināšanas iemaksu algu summa ir finanšu jēdziens, bet, vienkāršāk sakot – tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Lai noteiktu iemaksu algas summas faktiskās izmaiņas konkrētajā gadā, konkrētā gada iemaksu algu summa tiek attiecināta pret iepriekšējā gada iemaksu algu summu. Šādi ir redzams, kādas te notikušas izmaiņas beidzamajā gadā. Līdz ar to tā tiek iegūts iemaksu algu summas indekss jeb indekss, kas raksturo algu summas faktiskās izmaiņas.
Tomēr tajā klātesoša ir arī inflācijas ietekme. Bet, lai noteiktu iemaksu algas summas reālās izmaiņas jeb reālo pieaugumu konkrētajā gadā, no iemaksu algu summas indeksa inflācijas ietekme ir jāizslēdz. Lai to izdarītu, Ministru kabineta noteikumos ietvertā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma aprēķina formulā iemaksu algu summas indekss tiek dalīts ar patēriņa cenu indeksu.
Šajā gadā izdienas, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām tiks piemērots indekss – 1,0640.
Kāpēc šogad netiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža?
Jā, šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Tā kā pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā ir bijis mazāks par nulli jeb ir negatīvs, tad indeksa aprēķinā tas ir ietverts kā koeficients “0”. Tāpēc šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši). Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss – faktiskais patēriņa cenu indekss.
Indeksēs arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemērojot indeksu 1,0640. Indeksējot piemaksu, 2023. gada 1. oktobrī attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,43 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksas apmēram 2,14 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996.gada 31.decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim.
Tas nozīmē, ka cilvēki, kas saņēma 1,43 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,52 eiro, bet tie, kas saņēma 2,14 eiro – turpmāk saņems 2,28 eiro.
Piemēram, senioram, kura piešķirtā vecuma pensija ir 450 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās ir noteikta piemaksa 35,75 eiro (par 25 darba gadiem līdz 1995. gada beigām), no š.g. oktobra vecuma pensija – 478,80 eiro un piemaksa pie pensijas – 38,00 eiro (1,52 eiro x 25 gadi).
Jāņem vērā, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. Tas ir tāpēc, ka laikā, kad cilvēks vēl strādāja un veica sociālās apdrošināšanas iemaksas, no tām iedzīvotāju ienākumu nodokli neieturēja.
Kā uzzināt, par cik palielināsies katra konkrēta cilvēka pensija?
Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā.
Vai pensionāram ir kaut kas jādara pašam, lai saņemtu pensijas indeksāciju?
Nē, pensionāriem pašiem nekas jādara nav! Pensiju indeksāciju nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski – katru gadu 1. oktobrī. Tas nozīmē, ka arī šogad ar oktobri ikviens, kam pienākas pensija, saņems to jau noindeksētā apmērā. Un nevajag arī uztraukties par to, vai VSAA zinās, cik kuram pienāksies pēc pensiju indeksācijas. VSAA rīcībā ir visi nepieciešamie dati – pārrēķins notiek automātiski.
Vai rudenī indeksācijas rezultātā palielināsies visas pensijas?
Pensiju indeksācija attiecas uz visiem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kuriem tās ir piešķirtas vai pārrēķinātas līdz šī gada 30. septembrim.
1. oktobrī tiks indeksētas arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, piemērojot tādus pašus nosacījumus indeksācijā kā pensijām.
Vēl par tēmu:
Lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz...
Lasīt tālākLatvijas mājokļu tirgus silda ekonomiku, Lietuvas – karsē
Latvijas mājokļu tirgū saglabājas līdzsvarota izaugsme – mājsaimniecību kreditēšana un būvniecības aktivitāte pieaug, vienlaikus mājokļu cenas iedzīvotājiem joprojām ir pieejamas. Atšķirīga...
Lasīt tālākGaidāmajā apkures sezonā palielinās mājokļa pabalstu un paplašinās tā saņēmēju loku
Kurināmā tirgū, kopš vasaras sākuma, bijusi saspringta situācija, savukārt šā gada sākumā piedzīvotais sals aktualizējis jautājumu par gatavību nākamajai apkures sezonai. Lai gan vēl ir...
Lasīt tālākSaeima pieņem grozījumus degvielas cenu samazināšanai
Lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, Saeima ceturtdien, 24.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas...
Lasīt tālākFM: kopbudžeta nodokļu ieņēmumi astoņos mēnešos sasnieguši teju 10 miljardus eiro
Šā gada astoņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 99,2% apmērā, ieņēmumiem par 81,5 miljoniem eiro nesasniedzot...
Lasīt tālāk71 % iedzīvotāji prognozē mājokļu cenu kāpumu; tirgus tendences to apstiprina
Pēdējo divu gadu laikā par teju 20 procentpunktiem pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri tuvākajā nākotnē sagaida mājokļu cenu kāpumu, liecina Luminor bankas jaunākā aptauja*....
Lasīt tālākCik patiesībā vērts tavs īpašums? Pirms pārdošanas to uzzini bez maksas vietnē Kadastri.lv
Plānojot pārdot dzīvokli, māju vai zemes gabalu, viens no pirmajiem un vissvarīgākajiem lēmumiem ir cena, ko norādīt sludinājumā. Pārāk augsta cena nozīmē, ka īpašums mēnešiem ilgi...
Lasīt tālākPieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālāk