Kariņš: Ukrainas gadījums rāda, ka Krievija apšauba arī mūsu tiesības noteikt pašiem savu likteni
Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Kanāda paziņojusi par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Latviju. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) LTV raidījumā “Rīta panorāma” uzsvēra, ka Latvijas un Baltijas valstu pozīcijas ar sabiedroto valstu armijas papildspēkiem kļūst arvien labākas un drošākas.
“Ja mūsu kaimiņš apšauba Ukrainas tiesības noteikt pašai savu likteni, tas nozīmē, ka viņš apšauba arī mūsu tiesības noteikt pašiem savu likteni. Mums ir jāiemācās vienam ar otru sadzīvot – tad, kad mēs saprotam, ka ir drauds, ārkārtīgi cieši tauta savelkas kopā,” norādīja Kariņš.
Pēc viņa teiktā, “mums ir jāsaprot, ka ar Kremļa šī brīža agresīvo rīcību viņi neapstāsies, viņi ir cīņā ar demokrātiju, ar Rietumu pasauli un tiecas uz impērijas atjaunošanu. Mums nav ko cerēt uz kādu ekonomisku labumu no Krievijas, ir ļoti plašs pasaules tirgus bez Krievijas.”
Runājot par atbalstu no NATO valstīm, Kariņš norādīja, ka “skaidrs ir viens – mums jau ir spēcīgas pozīcijas. Atcerēsimies, ka mūsu pašu bruņotie spēki un zemessargi ir ļoti spējīgi, profesionāli, labi ekipēti, ar labu bruņojumu, kas aizvien uzlabojas. Tad mums vēl papildus 10 NATO valstu karavīri ikdienā ir līdzās. (..) Mums tā pozīcija kļūst arvien drošāka. Kur ir tas nozīmīgums? Tas nozīmīgums ir, ka gan Amerika, gan Kanāda, gan Lielbritānija, gan Vācija, gan visi pārējie (..) saka, ka Baltijas teritorija ir arī viņu teritorija.”
Kā zināms, vairākas valstis jau noteikušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms sniegs, bet brīvdienās atgriezīsies siltāks laiks
Nedēļas pirmā puse būs nokrišņiem bagāta un vējaina - jau pirmdien daudzviet būs sagaidāma snigšana, kuras rezultātā vietām atkārtoti izveidosies sniega sega vairāku centimetru biezumā. Pirmdien...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākJaunā nedēļa iesāksies ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem
Nedēļas nogalē saglabāsies mierīgs laiks, vietām gaidāmi nokrišņi. Ieplūst vēsākam gaisam no ziemeļiem, gaisa temperatūra turpinās pakāpeniski pazemināsies un dažās Latvijas vietās...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālāk