Jauniešu finanšu veselība ir zemākā Latvijas iedzīvotāju vidū
Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums par jauniešu finanšu paradumiem un izpratni uzrāda problēmas zināšanu izmantošanā praksē. Lai arī finanšu teorijas jomā jaunieši ir viszinošākie no visām Latvijas iedzīvotāju vecuma grupām, biežākais klupšanas akmens, ko atzīst 66% jauniešu, ir spontāni pirkumi, kam tūdaļ seko vēlme dzīvot šodienai, nedomājot par rītdienu.
Jauniešu finanšu veselība ir zemākā Latvijas iedzīvotāju vidū – finanšu veselības indeksā jauniešu (18-29 g.) auditorija ieguvusi 45 punktus no 100 pretstatā 50 punktiem sabiedrībā vidēji. Interesanti, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā šādas plaisas nav, jo jauniešu finanšu veselības indekss ir ļoti tuvs tam, kāds tas ir valstī kopumā. Ja finanšu zināšanu jomā jaunieši Latvijā pat pārspēj pārējās vecuma grupas, tad lielākās grūtības sagādā tieši rīcība un finansiālās iespējas.
“Ir likumsakarīgi, ka jauniešiem ir mazāk pieejamo līdzekļu, jo izglītība un karjeras ceļš vēl veidojas, līdz ar to arī finanšu apjoms nebūt nav sasniedzis savu maksimumu, tomēr vajadzību un vēlmju nav mazums. Taču redzama arī tendence, ka labas finanšu teorētiskās zināšanas vien negarantē arī pārdomātu un gudru rīcību ar naudu. Te talkā nepieciešamas vēl pārējās labas finanšu pratības komponentes – attieksme un rīcība,” norāda Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.
Finanšu veselības pētījums ļauj secināt, ka jauniešu naudas lietas ietekmējusi inflācija, jo salīdzinājumā ar 2023. gadu šogad ir pieaudzis tādu respondentu skaits, kuri atzīst, ka mēneša ienākumi ir bijuši vienādi vai pat zemāki par mēneša izdevumiem (58% pret 66%). Tas savukārt tieši ietekmē arī jauniešu spēju veidot naudas rezerves, jo faktiski trešdaļai aktuāla ir izdevumu optimizēšana un iekļaušanās budžetā, sasniedzot vismaz nulles punktu mēneša beigās.
Tomēr arī izaicinošos apstākļos uzkrājumu veidošanas nozīmīgums jauniešiem ir gana augstā līmenī. Aptaujas dati liecina, ka lielais vairums jeb 89% jauniešu ir spējuši izveidot lielākus vai mazākus uzkrājumus, tiesa gan, regulāri to dara vien 40%, bet pārējie 49% reizēm, ja rodas šāda iespēja. Jo lielāki vidējie ienākumi, jo biežāk novērojama tendence uzkrājumus veidot regulāri. Uzkrājumu mērķis visbiežāk ir drošības rezerve kādiem neparedzētiem izdevumiem (73%), kam seko ceļošana (39%) un uzkrājumu veidošana kāda lielāka pirkuma veikšanai (34%).
Lai arī aptaujā vairums jauniešu (52%) norāda, ka savu budžetu plāno, katrs trešais (39%) nav līdz galam apmierināts ar to, kā pārvalda un izmanto savu naudu, kas atkal norāda uz attieksmes un rīcības nozīmīgumu. Galvenie šķēršļi, kas liedz savas naudas lietas pārvaldīt labāk, pamatā ir saistīti tieši ar attieksmi un lēmumu pieņemšanu – spontāni pirkumi ir biežākais klupšanas akmens, ko atzīst 66% jauniešu, kam tūdaļ seko vēlme dzīvot šodienai, nedomājot par rītdienu (34%). Turklāt spontāno pirkumu pēcgarša nebūt nav patīkama, jo tos nožēlo 69% jauniešu. Visbiežāk spontāni tiek iegādāti apavi, aksesuāri vai apģērbs, kā arī dažādi ēdieni, uzkodas un saldumi.
“Mirkļa iegribas atstāj ilgtermiņa ietekmi uz mūsu naudas maciņu. Jo labāk sevi pazīstam, jo vieglāk ir ar šīm mirkļa iegribām tikt galā. Piemēram, uz veikalu doties ar skaidri noteiktu budžeta rāmi jeb naudas apjomu, ko sev atļaujam iztērēt. Vai arī – uz veikalu iet pēc iespējas retāk un atteikties no dažādām reklāmas ziņām par izdevīgiem piedāvājumiem vai jaunākā stila tendencēm, tā samazinot iespējas pakļauties impulsa vadītām vēlmēm. Katrā ziņā, tieši plānojot budžetu, ir daudz vieglāk izvirzīt savas prioritātes un lēmumu par jebkuru naudas tērēšanu pieņemt izsvērti. Tieši jauniešiem ir vislabākās pozīcijas savu naudas lietu sakārtošanai un uzlabošanai, jo ir gan laiks, gan jauda darboties. Dažreiz uz laiku ir jāatsakās no izklaidēm, ēšanas ārpus mājas un dažādiem impulsa pirkumiem, lai sakārtotu savu naudas plūsmu un iedibinātu veselīgus finanšu paradumus. Tādējādi mēs nevis palaižam kaut ko garām, bet gan būvējam sev labāku nākotni,” uzsver E. Kropa.
Vēl par tēmu:
Krāsas un nauda: kā izvairīties no slepenajiem trikiem un iepirkties atbildīgi
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc atlaižu uzlīmes visbiežāk ir košās krāsās, piemēram, sarkanas, oranžas vai dzeltenas? Krāsu psiholoģija ir viens no mārketinga rīkiem, kas var...
Lasīt tālākUldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad
Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu...
Lasīt tālākBudžeta komisija virza Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā. M.Kazāks...
Lasīt tālākLatvijas Banka aicina kredītņēmējus izvērtēt iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un nepārmaksāt
2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja...
Lasīt tālāk2024. gadā dubultojies pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos
Aizvadītajā gadā par 93 % audzis noslēgto hipotekāro līgumu skaits darījumiem jaunajos projektos, un iedzīvotāji visbiežāk dzīvokļus pirmreizējā tirgū iegādājušies Rīgas apkaimēs...
Lasīt tālākKā sākt krāt šogad?
Uzkrājumu veidošana ir prasme, ko mūsdienās var ietekmēt gan izmaiņas likumdošanā, gan moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Bankas Citadele eksperti skaidro, kas jāņem vērā, ja...
Lasīt tālākAptauja: Katram ceturtajam jaunietim Latvijā pieder sava dzīvesvieta
Lai arī daudziem ir priekšstats, ka gados jauniem cilvēkiem nav uzkrājumu vai pietiekami augsts ienākumu līmenis, kas ļautu iegādāties mājokli, jaunākā Luminor veiktā aptauja liecina,...
Lasīt tālākSavu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantinieku viskūtrāk norādījuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā
Neskatoties uz to, ka izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju ir informēti par pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējām, vēl arvien ir daļa cilvēku, kas savu izvēli nav veikuši. Kā liecina...
Lasīt tālākKāpēc pensijas plānošana ir svarīga: mīti un realitāte par uzkrājumiem un dzīves ilgumu
Diskusijas par dzīves ilgumu un pensijas vecumu kļūst arvien aktuālākas, tomēr ar to saistīti arī dažādi mīti. Luminor bankas aptaujas dati liecina, ka 25% iedzīvotāju uzskata, ka nodzīvos...
Lasīt tālākPārmaiņas pensiju krāšanā – lielāka uzmanība jāpievērš savas pensijas pelnītspējai
Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments...
Lasīt tālāk