• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
21/05/2024, Kategorija: Finanses, bankas

Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums par jauniešu finanšu paradumiem un izpratni uzrāda problēmas zināšanu izmantošanā praksē. Lai arī finanšu teorijas jomā jaunieši ir viszinošākie no visām Latvijas iedzīvotāju vecuma grupām, biežākais klupšanas akmens, ko atzīst 66% jauniešu, ir spontāni pirkumi, kam tūdaļ seko vēlme dzīvot šodienai, nedomājot par rītdienu.

Jauniešu finanšu veselība ir zemākā Latvijas iedzīvotāju vidū – finanšu veselības indeksā jauniešu (18-29 g.) auditorija ieguvusi 45 punktus no 100 pretstatā 50 punktiem sabiedrībā vidēji. Interesanti, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā šādas plaisas nav, jo jauniešu finanšu veselības indekss ir ļoti tuvs tam, kāds tas ir valstī kopumā. Ja finanšu zināšanu jomā jaunieši Latvijā pat pārspēj pārējās vecuma grupas, tad lielākās grūtības sagādā tieši rīcība un finansiālās iespējas.

“Ir likumsakarīgi, ka jauniešiem ir mazāk pieejamo līdzekļu, jo izglītība un karjeras ceļš vēl veidojas, līdz ar to arī finanšu apjoms nebūt nav sasniedzis savu maksimumu, tomēr vajadzību un vēlmju nav mazums. Taču redzama arī tendence, ka labas finanšu teorētiskās zināšanas vien negarantē arī pārdomātu un gudru rīcību ar naudu. Te talkā nepieciešamas vēl pārējās labas finanšu pratības komponentes – attieksme un rīcība,” norāda Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.

Finanšu veselības pētījums ļauj secināt, ka jauniešu naudas lietas ietekmējusi inflācija, jo salīdzinājumā ar 2023. gadu šogad ir pieaudzis tādu respondentu skaits, kuri atzīst, ka mēneša ienākumi ir bijuši vienādi vai pat zemāki par mēneša izdevumiem (58% pret 66%). Tas savukārt tieši ietekmē arī jauniešu spēju veidot naudas rezerves, jo faktiski trešdaļai aktuāla ir izdevumu optimizēšana un iekļaušanās budžetā, sasniedzot vismaz nulles punktu mēneša beigās.

Tomēr arī izaicinošos apstākļos uzkrājumu veidošanas nozīmīgums jauniešiem ir gana augstā līmenī. Aptaujas dati liecina, ka lielais vairums jeb 89% jauniešu ir spējuši izveidot lielākus vai mazākus uzkrājumus, tiesa gan, regulāri to dara vien 40%, bet pārējie 49% reizēm, ja rodas šāda iespēja. Jo lielāki vidējie ienākumi, jo biežāk novērojama tendence uzkrājumus veidot regulāri. Uzkrājumu mērķis visbiežāk ir drošības rezerve kādiem neparedzētiem izdevumiem (73%), kam seko ceļošana (39%) un uzkrājumu veidošana kāda lielāka pirkuma veikšanai (34%).

Lai arī aptaujā vairums jauniešu (52%) norāda, ka savu budžetu plāno, katrs trešais (39%) nav līdz galam apmierināts ar to, kā pārvalda un izmanto savu naudu, kas atkal norāda uz attieksmes un rīcības nozīmīgumu. Galvenie šķēršļi, kas liedz savas naudas lietas pārvaldīt labāk, pamatā ir saistīti tieši ar attieksmi un lēmumu pieņemšanu – spontāni pirkumi ir biežākais klupšanas akmens, ko atzīst 66% jauniešu, kam tūdaļ seko vēlme dzīvot šodienai, nedomājot par rītdienu (34%). Turklāt spontāno pirkumu pēcgarša nebūt nav patīkama, jo tos nožēlo 69% jauniešu. Visbiežāk spontāni tiek iegādāti apavi, aksesuāri vai apģērbs, kā arī dažādi ēdieni, uzkodas un saldumi.

“Mirkļa iegribas atstāj ilgtermiņa ietekmi uz mūsu naudas maciņu. Jo labāk sevi pazīstam, jo vieglāk ir ar šīm mirkļa iegribām tikt galā. Piemēram, uz veikalu doties ar skaidri noteiktu budžeta rāmi jeb naudas apjomu, ko sev atļaujam iztērēt. Vai arī – uz veikalu iet pēc iespējas retāk un atteikties no dažādām reklāmas ziņām par izdevīgiem piedāvājumiem vai jaunākā stila tendencēm, tā samazinot iespējas pakļauties impulsa vadītām vēlmēm. Katrā ziņā, tieši plānojot budžetu, ir daudz vieglāk izvirzīt savas prioritātes un lēmumu par jebkuru naudas tērēšanu pieņemt izsvērti. Tieši jauniešiem ir vislabākās pozīcijas savu naudas lietu sakārtošanai un uzlabošanai, jo ir gan laiks, gan jauda darboties. Dažreiz uz laiku ir jāatsakās no izklaidēm, ēšanas ārpus mājas un dažādiem impulsa pirkumiem, lai sakārtotu savu naudas plūsmu un iedibinātu veselīgus finanšu paradumus. Tādējādi mēs nevis palaižam kaut ko garām, bet gan būvējam sev labāku nākotni,” uzsver E. Kropa.

903 skatījumi




Video

Budžeta komisija: plašāks personu loks varēs dzēst savas kredītsaistības

05/06/2024

Lai dotu iespēju vēl plašākai iedzīvotāju daļai dzēst savas kredītsaistības, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5. jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju krāj papildus, lai vecumdienas būtu labas un pārtikušas

30/05/2024

Ikvienam labpatīk domāt, ka pensijas vecums vēl ir ļoti tālu un tam gatavoties vēl ir daudz laika, taču šāda nostāja var tomēr sagādāt liekas raizes ilgtermiņā. Arī Luminor bankas aptaujas...

Lasīt tālāk
Video

EURIBOR likmei krītoties, var pieaugt mājokļu cenas, prognozē eksperts

28/05/2024

Ikviens, kura tuvākās nākotnes plānos ietilpst jauna mājokļa iegāde, visticamāk seko līdzi Eiropas Centrālās bankas lēmumiem par EURIBOR likmes izmaiņām. Aktuālās prognozes liecina,...

Lasīt tālāk
Video

Tirdziņu sezona – kā sagatavoties un izcelties starp citiem tirgotājiem?

27/05/2024

Vasara ir daudzu mazo uzņēmēju aktīvākais gadalaiks, jo sākas dažādu tirdziņu, gadatirgu un pasākumu sezona. Konkurence tajos ir liela, tāpēc katram uzņēmējam cītīgi jāgatavojas,...

Lasīt tālāk
Video

Noteiks kriptoaktīvu tirgus darbību Latvijā

24/05/2024

Lai Latvijā noteiktu kriptoaktīvu tirgus darbību, Saeima ceturtdien, 23. maijā, konceptuāli atbalstīja Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma projektu. Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā...

Lasīt tālāk
Video

Arī likvidējamo kredītiestāžu hipotekāro kredītu ņēmējiem plāno kompensēt procentu maksājumus

24/05/2024

Arī likvidējamo kredītiestāžu hipotekāro kredītu ņēmējiem plāno kompensēt kredītu kopējo procentu maksājumus 30 procentu apmērā, paredz Saeimā konceptuāli atbalstītie un par steidzamiem...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Gandrīz puse iedzīvotāju vēlētos mainīt esošo mājokli, trešdaļa sapņo par privātmāju

23/05/2024

Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju šobrīd dzīvo sev piederošā mājoklī, aptuveni puse vēlētos esošo dzīvesvietu mainīt. Meklējot jauno mājokli, gandrīz trešdaļa izvēlētos gatavu...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas uzņēmumi šķērsgriezumā. Kur slēpjas neizmantotais kreditēšanas potenciāls?

21/05/2024 | Autors: Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis

Pirms kāda laika Latvijas Banka nāca klajā ar savu ikgadējo Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir aprēķinājusi gan potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaitu – tādi ir 25 tūkstoši,...

Lasīt tālāk
Video

“Indexo” saņem bankas licenci

16/05/2024

Pēc Latvijas Bankas kā finanšu sektora uzraudzības iestādes novērtējuma un priekšlikuma Eiropas Centrālās banka (ECB) 15. maijā ir pieņēmusi lēmumu izsniegt AS INDEXO Banka licenci kredītiestādes...

Lasīt tālāk
Video

Spēja aizņemties aug, palielinot iespējas zaļajai kreditēšanai

15/05/2024

2024. gada kreditēšanas indekss ir audzis par 5 procentpunktiem, kas ir mazāka izaugsme nekā pērn, taču kopumā vērojama pozitīva tendence – bankas spēj kreditēt un vēlas to darīt. Īpašs...

Lasīt tālāk