• Tweet

Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču mēneša gaitā akciju tirgus indeksi atkopās. ASV akciju tirgus pieauga par 2%, sasniedzot jaunas virsotnes. Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi arī uzrādīja pozitīvu sniegumu ar attiecīgi 0,95% un 1,3%.

ASV dolāra vērtība kopumā turpināja vājināties, investoriem arvien vairāk iecenojot FRS septembra procentu likmju samazinājumu. Obligāciju pusē visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas, kuru cena pakāpās par 1,1%. Tālu neatpalika ASV valdības un ASV investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 0,9% un 0,8% cenas pieaugumu. Eiropas pusē tikmēr investīciju reitinga obligāciju cenas saglabājās nemainīgas, bet Vācijas valdību obligācija cena saruka par 0,2%.

ASV ekonomikas dati augustā kopumā iezīmēja vājāku ekonomikas fonu. Jūlijā ASV darba tirgu papildināja vien 73 tūkstoši jaunu darba vietu, kamēr bezdarba līmenis pakāpās līdz 4,2%. Tas radīja bažas par iespējamu darba tirgus vājināšanos. Tikmēr inflācija jūlijā palika nemainīga pie 2,7% un bijusi nedaudz lēnāka nekā gaidīts. Stabilu inflācijas līmeni jūlijā palīdzēja uzturēt zemākas energoresursu cenas par spīti pamatinflācijas paātrinājumam līdz 3,1% no 2,9% pirms mēneša. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV palielinājās par 0,2%, savukārt pamatinflācija uzrādīja 0,3% pieaugumu. Esošo mājokļu pārdošanas apjomi ASV jūlijā uzrādījuši mērenu izaugsmi, atgūstoties pēc jūnija krituma, bet to cenu kāpums gada griezumā gandrīz apstājās, un cenas jūlijā bija tikai par 0,3% augstākas nekā pirms gada. Kaut arī hipotekārās procentu likmes turējās paaugstinātā līmenī, augustā tās pazeminājās līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada sākuma. Ražošanas aktivitāte augustā saruka sesto mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka ražošana joprojām ir iestrēgusi augstāku importa tarifu dēļ.

Eirozonas biznesa noskaņojums turpinājis atlabt, augustā sasniedzot augstāko līmeni kopš 2024. gada maija. Uzlabojumus uzņēmēju noskaņojumā noteica optimisma atgriešanās ražotāju vidū, ko veicināja jaunie pasūtījumi un ražošanas aktivitātes pieaugums sektorā. Eirozonas inflācija augustā pieauga līdz 2,1%, nedaudz pārsniedzot jūlija 2% tempu un tirgus prognozes, jo neapstrādātas pārtikas cenas pieauga straujāk, bet enerģijas izmaksas samazinājās lēnāk. Pamatinflācija saglabājās 2,3% līmenī, kas ir zemākais rādītājs kopš 2022. gada janvāra, pakalpojumu un pārstrādātās pārtikas cenu kāpumam nedaudz mazinoties, bet patēriņa preču inflācijai paliekot nemainīgai. Eirozonas bezdarba līmenis jūlijā samazinājās līdz 6,2%, atkārtojot rekordzemo rādītāju, jo bezdarbnieku skaits saruka par 170 000 līdz 10.8 miljoniem. Jauniešu bezdarbs sasniedza vēsturiski zemāko līmeni — 13,9%, ar zemākajiem rādītājiem Vācijā un Nīderlandē, kamēr Spānijā tas saglabājās augstākais. Jūlija ECB sanāksmē atklājās domstarpības par inflācijas riskiem – daži saskatīja inflācijas samazināšanās riskus saistībā ar vāju izaugsmi un ASV tarifiem, bet citi brīdināja par inflācijas pieauguma riskiem enerģijas cenu un valūtas svārstību dēļ. Likmes tika atstātas nemainīgas, iezīmējot pašreizējā mīkstināšanas cikla beigas.

Attīstības tirgos spēcīga izaugsme Ķīnā veicināja indeksa pieaugumu par 1.3% mēneša laikā. ASV un Ķīna pagarināja savu tirdzniecības pamieru līdz 10. novembrim, kas palīdzēja eksportējošajiem uzņēmumiem, un Ķīnas valdība paziņoja par mērķi trīskāršot mikroshēmu piedāvājumu līdz 2026. gadam, kas deva impulsu Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumu akcijām. Meksika mēneša sākumā samazināja procentu likmes, vienlaikus saglabājot piesardzīgu toni inflācijas perspektīvas dēļ. Savukārt nodokļu reformas negatīvi ietekmēja Dienvidkorejas akciju tirgu, bet Indijas akcijas nonāca izaicinājumu priekšā pēc 50% ASV tarifa noteikšanas. Vienlaikus Indija paziņoja par otrā ceturkšņa IKP 7,8% pieaugumu, pārsniedzot prognozes un atspoguļojot plašu iekšējā pieprasījuma atbalstu.