19/10/2011, Kategorija: Finanses, bankas

Starp trim Baltijas valstīm vienīgi Lietuvas mājsaimniecības iepriekšējā pusgada laikā ir spējušas noturēt savu bilanci līdzsvarā – paņemto kredītu apjoms ir līdzvērtīgs noguldījumu apjomam.

Savukārt Latvijā joprojām mājsaimniecību finansiālā ievainojamība ir visaugstākā – kredītos šobrīd izsniegts teju divas reizes vairāk, nekā iedzīvotāji veikuši noguldījumus.

SEB bankas Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats liecina, ka iepriekšējā pusgada laikā Igaunijas mājsaimniecību kredītu un noguldījumu attiecības rādītājs no 244 procentiem 2008. gadā būtiski samazinājies līdz 160 procentiem šā gada vidū. Arī Latvijā negatīvā finanšu bilance ir samazinājusies, tomēr, kā skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Latvijā Edmunds Rudzītis, Latvijas iedzīvotāji joprojām ir vairāk aizņēmušies, nekā uzkrājuši – finanšu saistības par 1,18 miljardiem latu pārsniedz mājsaimniecību finanšu uzkrājumus, pat neskatoties uz to, ka kopējais aktīvu apjoms pieaudzis, bet saistību – samazinājies.

«Latvijas mājsaimniecību neto finanšu aktīvu – kontu atlikumu un uzkrājumu – vērtība pusgada laikā pieaugusi par 252 miljoniem latu. Arī mājsaimniecību parādu slogs mazinās, tomēr joprojām kredītņēmēju finansiālā ievainojamība ir augsta,» uzskata E. Rudzītis.

Igauņi – naskāki krājēji

Lai gan Baltijas valstis ir tuvi kaimiņi, iedzīvotāju attieksme pret krāšanu un tērēšanu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju atšķiras. Ja Latvijā šogad noguldījumi ir gandrīz tādā pašā līmenī kā 2008. gadā – 4,1 miljarda eiro apmērā, tad Igaunijā un Lietuvā noguldījumu apjoms šajā laikā ir ievērojami palielinājies – gan absolūtā izteiksmē, gan arī mērot uz vienu iedzīvotāju. Mājsaimniecību noguldījumi Igaunijā pieauga par 17 procentiem, bet Lietuvas mājsaimniecībās – par 10 procentiem, liecina SEB dati.

E. Rudzītis to skaidro ne tikai ar atšķirīgiem ekonomiskās lejupslīdes tempiem Baltijas valstīs, bet arī notikumiem katras valsts banku sektorā. Tas, ka Lietuvas un Igaunijas banku sektori nepiedzīvoja tiešu negatīvo satricinājumu klātesamību, vienlaikus motivēja mājsaimniecības būt piesardzīgām, kā rezultātā šajās valstīs ir pieauguši mājsaimniecību uzkrājumi finanšu institūcijās.

Arī SEB bankas Igaunijas Ziemeļu reģiona vadītājs Tonijs Sepps uzsvēra, ka Igaunijā mājsaimniecību finansiālā ievainojamība kopš 2008. gada ir būtiski samazinājusies. Par to liecinot fakts, ka finanšu bilance ir uzlabojusies par 2,2 miljardiem eiro.

«Taču mums joprojām ir jāatceras, ka kopējās situācijas uzlabošanās vēl nebūt nenozīmē, ka visiem veicas vienlīdz labi – tā, piemēram, situācija bezdarbnieku mājsaimniecībās vēl arvien nav uzlabojusies. Izmaiņas mājsaimniecību bilancēs un uzkrājumu palielināšanās netieši norāda, ka mājsaimniecības ir kļuvušas nedrošākas par finansiālās nākotnes attīstību,» uzsvēra T. Sepps.

Zeķē un zeltā

Pretstatā Lietuvai, kur termiņnoguldījumu apjoms šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir palielinājies, Latvijā joprojām vērojama šā noguldījuma samazināšanās. Īpaši tas attiecas uz termiņnoguldījumu latos. E. Rudzītis skaidro, ka termiņnoguldījumu apjomu kritumu un arī izmaiņas valūtu dalījumā galvenokārt ietekmējušas izmaiņas depozītu procentu likmēs. Krītoties procentu likmēm visstraujāk tieši latu noguldījumiem, samazinājās arī Latvijas iedzīvotāju motivācija noguldīt naudu depozītā. Kā alternatīvu termiņnoguldījumam iedzīvotāji izvēlas turēt naudu norēķinu kontā vai zeķē, vai arī meklēt alternatīvas ieguldīšanas iespējas, piemēram, investējot zeltā vai citos aktīvos, vai arī iegādājoties ilgtermiņa preces. SEB dati liecina, ka mājsaimniecību privātais patēriņš gada pirmajā pusgadā palielinājies par aptuveni 4% salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo pusi. E. Rudzītis iedzīvotāju lielākos tēriņus skaidro gan ar situācijas uzlabošanos darba tirgū, gan ar emigrējošo Latvijas iedzīvotāju uz mājām sūtītās naudas tērēšanu.

Aizņemas piesardzīgi

Lai gan šogad Latvijā vērojama lielāka interese par patēriņa kredītiem nekā pērn, iedzīvotāji joprojām piesardzīgi izturas pret jaunu ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Aktivitāte mājsaimniecību kreditēšanas jomā nedaudz palielinājusies salīdzinājumā ar 2010. gadu, tomēr tā joprojām ir zemāka nekā 2009. gadā.

Lietuvā pret jaunu kredītu ņemšanu izturas vēl piesardzīgāk nekā Latvijā, un šajā valstī no jauna izsniegto kredītu lielums ir mazāks nekā iepriekš ņemto aizņēmumu atmaksa. Augustā Lietuvas mājsaimniecībām izsniegto kredītu kopsumma bija 44 miljoni eiro, kas ir par 25 procentiem mazāk nekā pirms gada. Kreditēšanas apjoms Lietuvā šobrīd turas 2003. gada līmenī.

Avots: nra.lv

527 skatījumi




Video

Izlaidīs “Erasmus” programmai veltītu 2 eiro piemiņas monētu

21/06/2022

Piektdien, 1. jūlijā, eiro zonas valstu centrālās bankas, t.sk. Latvijas Banka, izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu, kas veltīta Eiropas Komisijas (EK) izglītības un mācību apmaiņas programmas...

Lasīt tālāk
Video

Levits: Znotiņas neapstiprināšana nav ne labs signāls, ne gudrs lēmums

17/06/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Saeimai bija tiesības noraidīt Ilzes Znotiņas atkārtotu iecelšanu par Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci, taču tas nebija gudrs lēmums, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Banka izlaidīs māksliniekam Vilhelmam Purvītim veltītu monētu

19/05/2022

Trešdien, 25. maijā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Vilhelms Purvītis". Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir viens no ievērojamākiem Latvijas 19. gs. beigu–20. gs. pirmās...

Lasīt tālāk
Video

Konkursā uz Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatu uzvarējusi Ilze Znotiņa

16/05/2022

Noslēdzies Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atlases konkurss, un tajā uzvarējusi Ilze Znotiņa. Konkursa uzvarētājai šis būs jau otrais termiņš šajā amatā. Iepriekšējais...

Lasīt tālāk
Video

Latvija kopīgā paziņojumā ar citām ES dalībvalstīm vēršas pie EK

02/05/2022

Reaģējot uz Krievijas kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem – bezprecedenta ukraiņu migrāciju uz Eiropu un riskiem sekmīgi pabeigt uzsāktos Kohēzijas politikas pasākumus –, Latvija...

Lasīt tālāk
Video

VID Muitas pārvalde novērsusi sešpadsmit sankciju pārkāpumus

25/03/2022

Veicot Eiropas Savienībā pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanas kontroli, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde līdz 2022. gada 24. martam sešpadsmit gadījumos...

Lasīt tālāk
Video

Nodokļus par pasta sūtījumiem palīdzēs aprēķināt īpašs kalkulators

17/03/2022

Lai iedzīvotāji jau pirms pirkuma veikšanas internetā varētu uzzināt, cik liela nodokļu summa būs jāmaksā par izvēlēto preci, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis nodokļu...

Lasīt tālāk
Video

Ikgadējo ienākumu deklarāciju iesnieguši vairāk nekā pusmiljons cilvēku

17/03/2022

Gandrīz trīs nedēļās, kopš iedzīvotājiem ir iespēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt ikgadējo ienākumu deklarāciju, to izdarījuši vairāk nekā pusmiljons cilvēku, Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Znotiņa: Cīņa pret noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu un ēnu ekonomiku ir tiešs nacionālās un globālās drošības jautājums

14/03/2022

Pēdējo piecu gadu laikā Latvija ir paveikusi lielu darbu cīņā ar naudas atmazgāšanu. Līdz ar to šobrīd, kad tiek ieviestas ļoti būtiskas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, varam justies...

Lasīt tālāk
Video

Ieviešot sankcijas pret Krieviju, Latvijas bankās iesaldēti ap 8 miljoniem eiro

10/03/2022

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas bankās iesaldēti aptuveni 8 miljoni eiro – liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)...

Lasīt tālāk