“Grūtākos laikos nāksies vairāk taupīt!” Fiskālās disciplīnas padome iebilst pret ministriju ietaupījumu pārdali

Valdība šonedēļ lēma par vairāk nekā 10 miljonu eiro pārdalīšanu dažādiem mērķiem no budžeta programmām, kurās šogad palikuši neiztērēti līdzekļi. Pret ministriju ietaupītās naudas pārdali gan iebilst Fiskālās disciplīnas padome.
Kā zināms, valdība otrdien pārdalīja vairāk nekā 10 miljonu eiro pārdalīšanu dažādiem mērķiem no budžeta programmām, kurās šogad palikuši neiztērēti līdzekļ, tostarp devusi atļauju atļauju Labklājības ministrijai no bērnu kopšanas pabalstiem atlikušās naudas 3,5 miljonus eiro ieguldīt dažādos remontdarbos, kā arī vienu miljonu novirzīt valsts sociālās aprūpes centros nodarbināto prēmēšanai. Vēl deviņus miljonus no ietaupītās naudas valdība atstājusi neparedzētiem gadījumiem.
Fiskālās disciplīnas padome gan iebilst valdības lēmumam pārdalīt ietaupītos valsts budžeta līdzekļus citām programmām, jo ietaupījums ir tā sauktajās aizsargātajās budžeta programmās, kurās radušos ietaupījumus nedrīkst pārdalīt.
Šorīt intervijā Latvijas Radio Fiskālās disciplīnas padomes pārstāve Dace Kalsone skaidroja, ka aizsargātajās pozīcijās rodas ietaupījums, tad par attiecīgās summas apmēru jāsamazina kopējais budžeta izdevumu apmērs.
“Fiskālajai politikai jābūt sabalansētai, pretējā gadījumā – tērējot salīdzinoši labākos laikos, grūtākos laikos nāksies krietni vairāk taupīt,” brīdināja eksperte.
Viņa gan piebilda, ka Fiskālās disciplīnas padomes pienākums ir “riet” par iespējamiem pārkāpumiem valsts budžeta naudas sadalē, bet tai nav tiesību “kost”. Tikmēr Finanšu ministrija gan uzsver, ka likums neesot pārkāpts.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālāk