FTKT vadītājs: Banku uzraudzībā esam cieši integrēti Eiropas vienotajā mehānismā

Jau ceturto gadu Latvijas banku uzraudzībā darbojamies Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības mehanismā ietvarā, un šī integrācija kļūst arvien dziļāka, uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēteris Putniņš.
Latvijā darba vizītē ir ieradusies Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī (Daniele Nouy). Pārrunājot pašreizējās darba aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un tās priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kurš ir ECB Uzraudzības valdes loceklis, īpaša uzmanība veltīta tādiem uzraudzības tematiem kā banku pārvaldības mehānismi, jauni biznesa virzieni un stratēģijas un risku vadība nākotnes izaicinājumu kontekstā eirozonā.
Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) dalībvalsts, un trīs Latvijas nozīmīgākās bankas tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Jau ceturto gadu Latvijas banku uzraudzībā darbojamies ECB VUM ietvarā, un šī integrācija kļūst arvien dziļāka. Par to ir gandarījums. VUM sastopas dažādu valstu uzraudzības tradīcijas, kuras pieredzes un diskusiju ceļā pakāpeniski pārtop vienotā uzraudzības pieejā, arī tās veicināšana ir svarīgs VUM attīstības jautājums. Kopumā Latvijas banku sektorā valda stabilitāte un kārtība, tomēr Latvijai ir svarīga domu apmaiņa par uzraudzības metožu pielietojumu un pilnveidi, risku vadību, ņemot vērā aktuālos uzraudzības akcentus mūsu valstī, piemēram, saistībā ar biznesa stratēģiju radikālu maiņu daļā mūsu banku. Uzraudzības efektivitāte ir atkarīga arī no tā, cik precīzi tiek izvēlēti aktuālie uzraudzības akcenti, vai izmantojam labāko pieredzi, kas iegūta šādā sadarbībā. Tāpēc aktīvi strādājam arī ar citām Eiropas Savienības institūcijām – Eiropas Parlamentu, TAX3 komiteju, Eiropas banku iestādi (EBA). Ciešāka integrācija Eiropas struktūrās ir vēl lielāka drošība, paļaušanās vienam uz otru sarežģītās situācijās, jauni risinājumi aktuālām problēmām, tā veicinot kopēju stabilitāti un attīstību vienotā Eiropas banku sistēmā.”
FKTK būtisks darba virziens, gatavojoties nākamajam darba posmam, ir uzraudzības prioritāšu pārvērtēšana, uzraudzības metodoloģiju pilnveide, kā arī iespējamas strukturālas pārmaiņas iestādes organizācijā, t.sk. atteikšanās no ne tik efektīvām vai neaktuālām darbībām, lai ar esošajiem resursiem nodrošinātu efektīvu uzraudzību Latvijas banku sektorā, ņemot vērā aktualitātes eirozonā un neatliekamos jautājumus uzraugāmajā nozarē.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk