• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
31/08/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Deviņus mēnešus pētot Latvijas Krājbankas krahu, Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija secinājusi, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ar savu bezdarbību pieļāvusi bankas sabrukumu. Konkrētāki secinājumi vai norādes uz vainas pakāpi un iespējamajiem sodiem pagaidām netiek publiskotas, bet parlamentārā opozīcija koalīciju vaino komisijas darba apgrūtināšanā, kas atspoguļojoties arī bezzobainajā gala ziņojumā.

FKTK bezdarbība

Analizējot FKTK darbu Latvijas Krājbankas (LK) uzraudzībā, izmeklēšanas komisija secinājusi, ka FKTK veiktie pasākumi bankas kapitāla pietiekamības nodrošināšanai ilgtermiņā nav bijuši efektīvi un reāla pamatkapitāla nepiesaistīšana uzskatāma par banku uzrauga kļūdu. Savā attieksmē pret bankas kapitāla nepietiekamību FKTK ilgāku laika periodu ir bijusi pārāk iecietīga. Savukārt atteikšanās izvērtēt Vladimira Antonova personību, paļaujoties uz Lietuvas banku uzrauga veikto izvērtējumu, un iespējamo seku neizvērtēšana, dodot šai personai būtiskas līdzdalības iespējas LK, vērtējama kā bezdarbība, kas nesusi nopietnas negatīvas sekas bankas turpmākajā darbībā, teikts ziņojumā.

Būtisku kaitējumu LK esot nesusi arī FKTK neveiksmīgā un labas partnerības principiem neatbilstošā sadarbība ar Lietuvas Banku un Lietuvas banku uzraugu. Tomēr izmeklēšanas komisija secina, ka «Latvijas banku uzraugam acīmredzami nebija iespēju šo sadarbību būtiski ietekmēt un uzlabot bez Lietuvas kolēģu izpratnes».

Vaino nolaidībā

Nesaudzīgāks savā vērtējumā ir opozīciju pārstāvošais izmeklēšanas komisijas biedrs Andrejs Elksniņš: «Ir pierādījumi tam, ka FKTK rīcībā jau savlaicīgi bija informācija, kas liecināja par Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova nestabilo finanšu stāvokli. Tieši viņa finansiālais stāvoklis iepriekš neļāva palielināt bankas subordinēto kapitālu par saviem līdzekļiem. FKTK bija arī informācija par to, ka bankas īpašnieks, iespējams, ir pārkāpis Krievijas Federācijas likumus saistībā ar noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.»

FKTK pati konstatējusi, ka iestājušās LK maksātnespējas pazīmes, taču komisijas amatpersonas vienlaikus turpināja naudas līdzekļu pārskaitīšanu atsevišķiem LK kreditoriem un paralēli iesniedza LK maksātnespējas pieteikumu. Turklāt arī pēc maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas FKTK nepārtrauca bankas likvīdo aktīvu samazināšanu. «To, kas bija aizliegts Krājbankas valdei, paveica FKTK pilnvarnieki, uzņemoties Krājbankas valdes tiesības un faktiski apgrūtinot Krājbankas sanāciju,» uzskata politiķis.

Turpina pelnīt miljonus

Komisijas izmeklēšanas laikā par bankrotējušu atzītās bankas maksātnespējas administrators ir atguvis vairāk nekā 30 miljonus latu. «Šajā summā ietilpst gan nauda no atgūtajiem kredītiem, gan realizētiem bankas aktīviem,» informē banku administrējošā KPMG Baltic pārstāvis Oskars Fīrmanis. Maksātnespējas procesā administrators pārdevis bankas meitasuzņēmumu Renesource Capital, piecus nekustamos īpašumus Rīgā un Jūrmalā, deviņus transportlīdzekļus, kā arī motorjahtu The Highlander. Izsolēs atgūti vairāk nekā 1,2 miljoni latu.

Administrators uzsācis arī norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam 50 miljonus latu. Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas.

Savukārt par savu darbu administrators šobrīd saņēmis 1,6 miljonus latu, kas radījis neapmierinātību ne tikai cietušajos bankas klientos, bet arī nonācis valdības uzmanības lokā. Proti, premjerministrs Valdis Dombrovskis atzinis, ka maksātnespējīgo kredītiestāžu administratoru atlīdzība dažos gadījumos ir pārspīlēti liela, un, lai nākotnē bankrotējošo uzņēmumu līdzekļi lielākā mērā tiktu atdoti kreditoriem, uzticēja Tieslietu ministrijai veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, skaidro premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Savukārt Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis Neatkarīgajai skaidro, ka šis uzdevums jāveic Finanšu ministrijai, kas šobrīd likuma labošanai nav pieķērusies. Taču Tieslietu ministrija ir gatava ķerties pie darba, ja Finanšu ministrijas kolēģi slinkos ilgstoši.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis

443 skatījumi




Video

Katrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ

08/07/2025

Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem

07/07/2025

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...

Lasīt tālāk
Video

Iedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?

07/07/2025

Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...

Lasīt tālāk
Video

Vai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā

07/07/2025

Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....

Lasīt tālāk
Video

Apstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%

04/07/2025

Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai

04/07/2025

Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...

Lasīt tālāk
Video

Pilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?

01/07/2025 | Autors: “Figure Baltic Advisory” konsultante Kristina Udras

[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata

01/07/2025

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...

Lasīt tālāk
Video

FM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts

30/06/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...

Lasīt tālāk
Video

Mazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm

27/06/2025

2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...

Lasīt tālāk