FKTK priekšsēdētājs: Latvijas banku sektorā būtu pavisam jāizzūd terminam “nerezidenti”

Ņemot vērā, ka būtiski samazinājies nerezidentu noguldījumu aizplūdums no Latvijas, tuvākajā laikā Latvijas banku sektorā būtu jāizzūd terminam “nerezidenti”, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) provizoriskajiem datiem, jau šobrīd no tirgus aizplūduši aptuveni 1,5 miljardi eiro “čaulas veidojumu” noguldījumi bankās.
Intervijā Putniņš atzina, ka atsevišķas uz nerezidentu apkalpošanu orientētās bankas savu biznesu Latvijā varētu pārtraukt jau rudenī.
“Čaulu kompāniju aizliegums spēlē zināmu lomu tajā, bet tas nav noteicošais,” norādīja FKTK vadītājs Putniņš.
Pēc viņa sacītā, tuvākajā laikā Latvijas banku sektorā būtu pavisam jāizzūd terminam “nerezidenti”.
“Ņemot vērā noguldījumu struktūru un klientu struktūru bankās, tie nerezidenti pārsvarā ir postpadomju telpas klienti, kuri izmantoja dažādus rīkus, kā uzturēt kontus mūsu bankās. Šis līmenis jau būs ļoti, ļoti zems,” sacīja Putniņš.
Viņš norādīja, ka ar jaunajiem biznesa plāniem centīsies gan jēdzieniski, gan biznesa pārskatos un paši savas pieejā sapludināt abu banku grupas. Pēc viņa sacītā, jaunā kārtība paredzēs, ka Latvijā reģistrētas un Latvijā bāzētas bankas. Tas nozīmē, ka, iespējams, gaidāma atsevišķu banku jurisdikciju maiņa.
Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka vairums no bijušajām nerezidentu bankām saglabās savu darbību Latvijā. “Esmu pārliecināts, ka vairums no bijušajām nerezidentu bankām saglabās savu darbību Latvijā – nebūs tā, ka mūsu banku sektors pilnīgi izjuks un paliks tikai skandināvu bankas,” sacīja Putniņš.
Kā zināms, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.
Lai nodrošinātu stingrāku finanšu sistēmas uzraudzību noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs jānosaka, kādi minimālie pasākumi kredītiestādēm jāveic, lai varētu pārliecināties, ka attiecīgā kompānija neveic nekādu saimniecisko darbību.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Naudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākNedēļas nogalē laiks būs lielākoties mākoņains un sals mazināsies
Februāra sākums aizvadīts ar sausu un saulainu laiku, kā arī ar atsevišķiem aukstuma rekordiem. Nedēļas izskaņā laika apstākļus noteiks plašs ciklons no rietumiem – tā ietekmē debesis...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālāk