FKTK priekšsēdētājs: Latvijas banku sektorā būtu pavisam jāizzūd terminam “nerezidenti”

Ņemot vērā, ka būtiski samazinājies nerezidentu noguldījumu aizplūdums no Latvijas, tuvākajā laikā Latvijas banku sektorā būtu jāizzūd terminam “nerezidenti”, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) provizoriskajiem datiem, jau šobrīd no tirgus aizplūduši aptuveni 1,5 miljardi eiro “čaulas veidojumu” noguldījumi bankās.
Intervijā Putniņš atzina, ka atsevišķas uz nerezidentu apkalpošanu orientētās bankas savu biznesu Latvijā varētu pārtraukt jau rudenī.
“Čaulu kompāniju aizliegums spēlē zināmu lomu tajā, bet tas nav noteicošais,” norādīja FKTK vadītājs Putniņš.
Pēc viņa sacītā, tuvākajā laikā Latvijas banku sektorā būtu pavisam jāizzūd terminam “nerezidenti”.
“Ņemot vērā noguldījumu struktūru un klientu struktūru bankās, tie nerezidenti pārsvarā ir postpadomju telpas klienti, kuri izmantoja dažādus rīkus, kā uzturēt kontus mūsu bankās. Šis līmenis jau būs ļoti, ļoti zems,” sacīja Putniņš.
Viņš norādīja, ka ar jaunajiem biznesa plāniem centīsies gan jēdzieniski, gan biznesa pārskatos un paši savas pieejā sapludināt abu banku grupas. Pēc viņa sacītā, jaunā kārtība paredzēs, ka Latvijā reģistrētas un Latvijā bāzētas bankas. Tas nozīmē, ka, iespējams, gaidāma atsevišķu banku jurisdikciju maiņa.
Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka vairums no bijušajām nerezidentu bankām saglabās savu darbību Latvijā. “Esmu pārliecināts, ka vairums no bijušajām nerezidentu bankām saglabās savu darbību Latvijā – nebūs tā, ka mūsu banku sektors pilnīgi izjuks un paliks tikai skandināvu bankas,” sacīja Putniņš.
Kā zināms, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.
Lai nodrošinātu stingrāku finanšu sistēmas uzraudzību noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs jānosaka, kādi minimālie pasākumi kredītiestādēm jāveic, lai varētu pārliecināties, ka attiecīgā kompānija neveic nekādu saimniecisko darbību.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
VSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālāk