• Tweet

Jau janvārī jāiesniedz saraksti Eiroparlamenta vēlēšanām. Tās notiks nākamgad jūnijā. Šo parlamenta sasaukumu pavadījuši vairāki nepatīkami notikumi – skaļais Kataras korupcijas skandāls nebija vienīgais. Šajā pavasarī atklājās, ka parlamenta atbalstītais privātais pensiju fonds nonācis bankrota priekšā un tas jāglābj. Šajā Brīvprātīgajā pensiju fondā iesaistījušies arī vairāki deputāti no Latvijas, vēsta TV3 “Nekā personīga”.

Pavasarī ietekmīgie izdevumi “Finansial Times” un “Politico” ziņoja, ka Eiropas Parlamenta Brīvprātīgais privātais pensiju fonds ir bankrota priekšā un apdraudētas ir izmaksas vairāk nekā 900 esošiem un bijušajiem deputātiem. To vidū skandalozajai Francijas labējā spārna politiķei Marinai Lepēnai un “Brexit” atbalstošiem politiķiem no Lielbritānijas.Maksātnespējas priekšā visticamāk fonds nonāca sliktu investīciju politikas rezultātā. Aprēķini pavasarī liecināja, ka nākotnes pensiju segšanai nepieciešami vairāk nekā 300-mt miljoni. Starptautiskie izdevumi rakstīja, ka viens no fonda glābšanas scenārijiem būtu šo naudu iemaksāt no Eiropas Parlamenta budžeta.

Luksemburgā bāzēto privāto fondu izveidoja pirms 30 gadiem. Par pensiju shēmas dalībieku brīvprātīgi varēja kļūt deputāts no jebkuras valsts. Līdz 2009. gadam fonds darbojās pēc principa, ka deputāts veic iemaksas vienu trešdaļu; divas trešdaļas iemaksā no Eiropas Parlamenta budžeta.

Uz “Nekā personīga” jautājumu, vai viņa deklarācijā minētais ieguldījumu fonds ir Luksemburgas privātais ieguldījumu fonds, bijušais Eiropas parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (2004. – 2009. gada), Saeimas deputāts (“Jaunā Vienotība”), norāda – tas ir tas pats Eiropas parlamenta fonds.

Ģirts Valdis Kristovskis bija viens no pirmajiem Eiroparlamentā ievēlētajiem deputātiem no Latvijas. 2004. gadā vislielākos panākumus mūsu valstij pirmajās vēlēšanās Eiropā guva “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Kristovski ievēlēja no šī saraksta kopā ar Inesi Vaideri, Guntaru Krastu un Robertu Zīli. Kristovskis atceras, ka informācija par privāto pensiju fondu bijusi plaši pieejama un viņš nolēmis tajā piedalīties, domājot par savu nākotni. Līdz 2009. gadam eiroparlamentāriešiem algu maksāja katras dalībvalsts parlaments. Līdz ar to eiroparlamentāriešu vidū bija liela algu un sociālo garantiju nevienlīdzība. Lai kļūtu par pensiju shēmas dalībnieku ir bijis katru mēnesi jāiemaksā noteikta summa. Tā bijusi visiem deputātiem vienāda. Kristovskis iemaksas veicis līdz pat 2009. gadam, kad viņa pilnvaru termiņš Eiroparlamentā beidzies.

Bijušais Eiropas parlamenta deputāts (2004.-2009. gadam), Saeimas deputāts (“Jaunā Vienotība”) Ģirts Valdis Kristovskis norāda: “Tā iemaksājamā summa bija kaut kādi 700 vai 800 eiro. Lai gan mēs kā Latvijas deputāti EP bijām visnabadzīgākie, salīdzinot ar Vācijas deputātiem, (mēs laikam saņēmām pusi vai pat vienu trešo daļu algas), bet tie ienākumi vienalga Eiropas parlamentā ir tādi, ka tu vari atļauties no saviem ienākumiem, kādi tev ir tajā Eiropas parlamentā visā tajā sistēmā, iemaksāt arī tajā fondā.Ja cilvēkam ir tāda iespēja iestāties tādā fondā, tad jautājums – stāties vai nestāties.Vai tas ir likumīgi vai nelikumīgi?Ja tas ir likumīgi, kāpēc nestāties tādā fondā?”

Arī Guntars Krasts kļuva par Brīvprātīgā pensiju fonda dalībnieku. Viņš to salīdzina ar trešo pensiju līmeni Latvijā, kad cilvēki rezervē naudu vecumdienām un tajā iemaksā privātu naudu. Fonda noteikumi ļāva naudu iemaksāt no Eiropas parlamenta deputātiem izsniegtās naudas vispārējiem izdevumiem. Tagad atklājies, ka privātajā fondā iemaksāta nauda, kas bijusi domāta deputāta darbības nodrošināsānai.

Krasts norāda: “Katrā ziņā, tā bija deputāta atbildība, no kuriem ienākumiem viņš tās iemaksas veica. Vai tā bija dienas nauda, no kā veica iemaksas, vienalga, jā.Privāts konts, kurā ienāca līdzekļi, kuri bija patēriņam, nu, ēšanai, viesnīcu apmaksai, braukšana transportā. Nu, tā nauda. Parastā nauda tā bija. Nevarēja no citurienes maksāt.”

Latvijai pirmais sasaukums Eiroparlamentā kļuva par pēdējo, kad privātais pensiju fonds uzņēma jaunus dalībniekus.

2009. gadā fondu slēdza jauniem dalībniekiem. Taču Eiroparlaments piekrita uzņemties atbildību par brīvprātīgās shēmas dalībnieku turpmākajiem maksājumiem. Fonds izmaksāja aptuveni 20 miljonus gadā. Vidējā pensija – aptuveni divi tūkstoši mēnesī.

No 2009.gada Eiropas parlamentā ieviesa jaunus atalgojuma un pensiju noteikumus. Šobrīd visu valstu deputātiem maksā vienādu algu – septiņus ar pusi tūkstošus eiro ( 7650 eiro) mēnesī. Un vecuma pensiju rēķina 3,5 procentu apmērā no algas par katru nostrādāto gadu, bet tā kopumā nedrīkst pārsniegt 70% no algas. Privātā pensiju fonda dalībniekiem, kuri turpināja darbu Eiropas Parlamentā arī pēc 2009.gada, vecumdienās pienāktos oficiālā pensija un arī otrā pensija no Luksemburgas privātā fonda.

Sasniedzot pensionēšanās vecumu un beidzot darbu Eiropas Parlamentā, šādas faktiski divas (pilnas) pensijas pienāktos trim Latvijas pārstāvjiem – Tatjanai Ždanokai, Robertam Zīlem un Inesei Vaiderei, kuri arī bija privātās pensiju shēmas dalībnieki. Taču tas nenotiks.

Eiropas Parlamenta Birojs šovasar pieņēma lēmumu uz pusi samazināt šā brīža Privātā fonda maksāto pensiju apmēru, palielināt pensionēšanās vecumu un deva fonda dalībniekiem sešus mēnešus laika izņemt savulaik iemaksāto naudu.

Roberts Zīle, kurš bez balsstiesībām īsu brīdi darbojies arī Brīvprātīgā pensiju fonda padomē, uzskata to par taisnīgu regulējumu, kas maksimāli samazinājis ietekmi uz Eiropas Parlamenta budžetu: “Kad visiem bija skaidrs, ka šis pensiju fonds bez jauniem dalībniekiem nevar izdzīvot, visas EP vadības, visi EP Prezidenti līdz šim šo jautājumu atlika. Metsola (Roberta Metsola -Eiropas Parlamenta prezidente) nāca ar priekšlikumu un man bija tas gods būt vienam no viceprezidentiem, līdz ar to kopā ar viņu par lēmējiem.”

Viņa gribēja šim pielikt punktu.Vai vismaz izdarīt tā, lai nodokļu maksātāju nauda šī fonda iespējamai glābšanai, tiktu atlikta uz trim vai četriem gadiem ilgāk.

Zīle šogad izstājies no privātā pensiju fonda un izņēmis savulaik iemaksāto naudu, kam bija piemērots inflācijas koeficients. Tāpat rīkojusies arī kolēģe Eiropas Parlamentā Inese Vaidere.

Vaidere norāda: “Kāpēc, lai es nerūpētos par savu 3. līmeņa pensiju, ar savām iemaksām? Es savas iemaksas tagad esmu izņēmusi.Tagad no tā iztaisa kaut kādu skandālu. Tur nav nekāda skandāla.”

Eiropas Parlamenta deputātiem nav jāsniedz publiskas deklarācijas, kurās jāatskaitās par saviem ienākumiem un izdevumiem kā tas ir Latvijā. Tāpēc, kāda bija piecos gados uzkrātā summa Privātajā pensiju fondā Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri to tagad izņēma, nav iespējams uzzināt.

Vienīgais no tā laika sasaukuma eiroparlamentāriešiem Kristovskis tagad ir deputāts Latvijā, un deklarācijā viņš ir norādījis šajā Brīvprātīgajā pensiju fondā ieguldīto. Kristovskis stāsta, ka no fonda šogad izstājies un izņēmis tajā iemaksātos 66 tūkstošus eiro.

“Es izstājos, jo fonds ir maksātnespējas priekšā. Un katrs no tā dalībniekiem tika brīdināts, ka tāda ir situācija. Līdz ar to, es arī izstājos,” sacīja Kristovskis.

“Nekorekti jau bija pašā sākumā, zinot, ka Eiropas Savienības (ES) nodokļu maksātāji piemaksā deputātiem par vispārējiem izdevumiem, daļu no šiem izdevumiem novirzīt savam privātajam pensiju fondam. Kas man liek domāt, ka viņi šo naudu ir uztvēruši, kā privāto krājkasi. Un sakara ar EP darbu šīs naudas izlietošanai dažkārt nav bijis nekāda. Un tā ir problēma. Manuprāt, mēs no sevis ievēlētajiem deputātiem, kuri ir pieraduši pie Latvijas politiskās kultūras un atklātības standartiem, varējām gaidīt atbildīgāku rīcību,” norāda sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka.

“Tas nebija tā, ka es saņēmu to naudu un daļu no tās atskaitīju. Bija noteikta kārtība, kurā šis EP finanšu dienests šos attiecīgos 900 eiro pārskaita šajā Brīvprātīgajā pensiju fondā tad, ja šis deputāts izvēlas piedalīties šajā pensiju shēmā. Ja tas nebūtu atļauts ar parlamenta noteikumiem, tad tas nebūtu noticis. Citi deputāti nolēma to nedarīt,un nolēma to tērēt tā, kā to uzskatīja par vajadzīgu. [Nekā personīga]: Jūs to saucat par personīgajiem līdzekļiem un nevis EP darbam vajadzīgu naudu? [Zīle]: Tāpēc, ka tie, kuri nepiedalījās (pensiju shēmā), viņi to tā arī izlietoja (personīgām vajadzībām),” pauda Zīle.

Latvijas Universitāte docents Valts Kalniņš uzsver, ka no profesionālās ētikas viedokļa deputātu rīcība nebūtu nosodāma, jo noteikumi ļāvuši Eiropas parlamenta darbam domātos līdzekļus ieskaitīt deputātu Privātā pensiju fondā. Taču šeit ir jārunā par sekām, ko šāds “mantojums” ir atstājis uz Eiropas Parlamenta tēlu, un konkrētu partiju un no tām ievēlēto deputātu reputāciju.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents Valts Kalniņš norādīja: “Interesanti, ka viņi to neuztvēra, ka tur ir pietiekami liels reputācijas risks. Acīmredzot kaut kāda nozīme ir tam, ka Eiropas Parlaments atrodas samērā tālu no vairums sava vēlētāja un kā jau parlamenti bieži, arī Eiropas parlaments, daudz šādas lietas attiecībā uz sevi var noteikt pats. Un tad rodas tāda situācija, kur to sātu var viegli zaudēt.Protams, pozitīvi ir tas, ka Eiropas parlamentā cenšas tās negatīvās sekas mīkstināt un tas šai situācijai runā par labu. Bet pilnībā to, kas ir bijis, to nevar atcelt.”

Divi no tā laika Eiroparlamentāriešiem Brīvprātīgajā pensiju fondā neiestājās. No “Jaunās Vienotības” savulaik ievēlētais Aldis Kušķis un Valdis Dombrovskis, kurš uzvaru guva pēdējās Eiroparlamenta vēlēšanās un patlaban ir Eiropas komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks.

“Ņemot vērā, ka tā bija brīvprātīga deputātu izvēle piedalīties šajā fondā, nolēmu to nedarīt, līdz ar to vairāk neesmu sekojis līdzi fonda tālākajai darbībai. Ir pagājuši gandrīz 20 gadi, tāpēc nevarēšu sniegt plašākus komentārus par tā laika fonda piedāvājumu,” norāda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kopā ar 7000 eiro lielo algu, Eiropas Parlamenta deputātam patlaban pienākas vēl 5000 eiro, kurus drīkst tērēt biroja uzturēšanai, palīgu algošanai un citām parlamentāriešu vajadzībām. “Providus” direktore Iveta Kažoka uzsver, ka līdz šim deputāti pretojušies dažādu organizāciju rosinājumiem – atklāt to, kā deputāti tērē šo viņu darbam paredzēto naudu.