• Tweet

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots, ieguvumi komersantiem nav skaidri un ziņojumā nav konstatēta problemātika esošajā patērētāju tiesību uzraudzībā.

Piedāvātais skatījums, kurā uzraudzības maksas samazinājums tiek pasniegts kā galvenais ieguvums, nesniedz pilnīgu izmaksu attēlojumu, un reformas rezultātā uzraudzība var pat sadārdzināties. Uz to ir norādījis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sagatavotajā atbildes vēstulē Finanšu ministrijai, kurā tā lūdz sniegt papildu skaidrojumu par PTAC 2026. gada 3. februāra vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu komisijai minēto informāciju.

“Jebkuras izmaiņas nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzībā ir primāri jāvērtē caur patērētāju drošības, tirgus caurskatāmības un sabiedrības interešu aspektu. Turklāt Finanšu ministrijas aprēķinos neparādās daudzas pozīcijas, piemēram, IT sistēmu pārveide un uzturēšana, normatīvo aktu izmaiņu veikšanas izmaksas, komersantu izdevumi, kā arī patērētāju strīdu risināšanas un negodīgas komercprakses uzraudzības izmaksas. Trūkst pamatojuma, kas tieši nestrādā pašreizējā uzraudzībā, līdz ar to ieguvumi no piedāvātās reformas nav saprotami,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis, komentējot FM piedāvājumu nebanku kreditēšanas uzraudzības funkcijas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) nodot Latvijas Bankai (LB).

FM publiski min tikai PTAC tiešās personāla izmaksas – 390 tūkst. eiro, taču uzraudzības nodrošināšanai nepieciešamie resursi ietver būtiski vairāk: IT sistēmas un to uzturēšanu, datu vākšanas un analītikas kapacitāti, juridisko atbalstu, normatīvo aktu izstrādi un tiesvedības, patērētāju strīdu risināšanu, horizontālās uzraudzības funkcijas negodīgas komercprakses, reklāmas, līgumu noteikumu un patērētāju informēšanas jomā, koordināciju ar citām iestādēm, kā arī regulāras nozares risku identifikācijas un tematiskās pārbaudes. Šie izdevumi neparādās FM aprēķinos, tādēļ minētais “ietaupījums” neatspoguļo objektīvas fiskālās sekas.

Saskaņā ar PTAC aprēķiniem kopumā reformas izmaksas valstij pirmajā pārejas gadā veidotu aptuveni 3,5 miljonus eiro. Reformas izmaksas ietver jaunu licencēšanas un uzraudzības IT platformu, datu migrāciju no PTAC sistēmām, pārējo uzraudzības elementu (kredītstarpniecības uzraudzība, patērētāju sūdzību un uzraudzības lietu izskatīšana, negodīgas komercprakses uzraudzība) integrāciju, procesu harmonizāciju un atbilstošas kapacitātes izveidi LB, kā arī komersantu izmaksas, tiem pielāgojot savu darbību jaunam regulējumam. Tieši sistēmu integrācijas izmaksas no starptautiskās pieredzes ir visdārgākās.

Turpmākie ikgadējie zaudējumi valsts budžetam lēšami 1,5 milj. eiro apmērā. Aprēķina pamatā ir ikgadējo valsts nodevu apmērs (~ 2 milj. eiro), no kā atņemtas PTAC darbinieku izmaksas gadā (~ 400 tūkst. eiro). Reforma radīs papildu izmaksas arī komersantiem – būs nepieciešamas darbinieku apmācības, iekšējo procedūru un kārtību grozījumi, licencēšanas procedūru pārskatīšana, jaunu atskaišu formātu ieviešana, grozījumi līgumos, pirmslīguma informācijā, IT sistēmu pārstrāde u. c. – tas varētu izmaksāt no 100 līdz 500 tūkst. eiro vienam komersantam. Attiecīgi 38 licencēto patērētāju kreditētāju kopējās izmaksas reformas ieviešanai lēšamas no 3,8 milj. līdz 19 milj. eiro.

Pašreizējā nebanku kreditētāju uzraudzības sistēma nav sadrumstalota – tā ir mērķtiecīgi diferencēta. PTAC un LB uzraudzības fokusi ir atšķirīgi pēc būtības: PTAC izskata visas patērētāju sūdzības un iesniegumus par visiem finanšu pakalpojumiem, kuros ir iesaistīti patērētāji, iesniegumu un konsultāciju kopskaitam gadā sasniedzot 2500. LB nodrošina finanšu sistēmas stabilitātes un prudenciālo uzraudzību. PTAC lūkojas, lai finanšu pakalpojumu sniedzēju prakse būtu godīga, līgumi taisnīgi, tiktu sniegta skaidra un precīza normatīvajos aktos noteiktā informācija, kā arī atbilstoši vērtēta patērētāju maksātspēja.

Nav pamata apgalvojumiem par nepietiekamu līdzšinējo sektora uzraudzību. PTAC ir uzraudzījis kredīta kopējo izmaksu griestu ieviešanu, sistemātiski kontrolējis un vajadzības gadījumā pieņēmis lēmumus par negodīgu komercpraksi un piemērojis sodus, strādājis ar sociāli mazaizsargātām grupām, uzraudzījis kreditēšanas reklāmu, līgumu noteikumus un veicis virkni citu saistītu funkciju un uzdevumu pār visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem. LB šādas funkcijas nav veikusi.

Ņemot vērā, ka LB vēlas pārņemt tikai kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, savukārt parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēji un kredītu starpnieki paliktu PTAC pārraudzībā, piedāvātā reforma tikai palielinās birokrātisko slogu patērētājiem. Tas veidos apjukumu patērētāju tiesību aizsardzībā, pakļaujot parādu grūtībās nonākušos patērētājus garākiem un sarežģītākiem iesniegumu izskatīšanas procesiem.

Patērētāji visbiežāk vēršas pēc palīdzības, kad tiem radušās grūtības atmaksāt aizdevumus, kā rezultātā parāda aprēķins un piedziņa ir tiešā veidā saistīta ar parādu ārpustiesas pakalpojumu sniedzēju darbību. Vēršoties ar iesniegumu pie LB par kreditora līgumu, tai būs papildus jāpārsūta iesniegums PTAC daļā, kas saistīts ar parādu piedzinēju veiktajām darbībām un aprēķiniem. Tā rezultātā patērētājs būs cietējs no ieilgušas iesnieguma izskatīšanas procedūras. Vēl sarežģītāka situācija radīsies, ja līguma izpildē iesaistīti kredītu starpnieki – tad strīdi var ietvert vēl vairāku pušu iesaistīšanu.

Patērētāju nebanku kreditēšana no patērētāju tiesību uzraudzības viedokļa ir paaugstināta riska nozare, un uzraudzības vājuma sekas vistiešāk skars tieši finanšu grūtībās nonākušos patērētājus, mājsaimniecības ar zemu finanšu pratību un sociāli mazaizsargātās grupas, tāpēc EM ieskatā piedāvātā reforma rada riskus pilnvērtīgai patērētāju tiesību aizsardzībai.