• Rīga
    Clear
    13°C
     
03/08/2020, Kategorija: Ekonomika
Autors: Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists

Šā gada 2. ceturksnī Latvijas IKP gada laikā sarucis par 9,8%. Apjoma samazinājums bija vērojams ražojošajās nozarēs par 3,8% un pakalpojumu nozarēs par 11%, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 1,6%. 2. ceturksnis bija smagākais posms ekonomikā, kad ierobežojumu ieviešana strauji sabremzēja ekonomisko aktivitāti, noteiktās, tūrismu, ēdināšanu un izklaidi saistītajās nozarēs pat līdz minimumam.

Tā kā īstu precedentu notikušajam nav, novērtējumi par ekonomikas veikumu un ilgtermiņa ietekmi šajā laika posmā pagaidām var būt ļoti aptuveni. Visumā gan redzams, ka ir valstu grupas, kas šo periodu ir pārdzīvojušas veiksmīgāk, tas ir, relatīvi pret to, kas tika prognozēts. Pateicoties savlaicīgajiem ierobežojumiem, uzņēmēju elastībai un iepriekšējās krīzes rūdījumam, Latvijas ekonomiku vīrusa vilnis ir skāris vidēji smagi. Sava nozīme bija arī tam, ka Latvijas tautsaimniecība nebalstās nozarēs, kuras vīrusa triecienam tika pakļautas vissmagāk.

Īpaši smagu kritumu piedzīvojuši Eiropas dienvidi. Ceturkšņa laikā eirozonas ekonomika ir nokritusi par 12,1%, gada laikā par 15%. Tādas valstis kā Francija, Itālija, Spānija šobrīd piedzīvo līdzīgu ekonomikas sarukumu, ko Latvija piedzīvoja Globālās finanšu krīzes laikā. Arī Vācijas ekonomiskās aktivitātes sarukums ir bijis lielākais daudzu desmitgažu laikā. Šobrīd gan skarto nozaru, valstu ekonomiskajos datos redzam atgūšanās tendences. 3. ceturksnī, ņemot vērā ražošanas un patēriņa atgūšanos, turpinās pienākt pozitīvas ziņas. Taču vīruss ir uz palikšanu, vai vismaz ilgāk kā gribētos. Tādēļ šur tur jau nomanāms panīkums pārliecībā, ka turpināsies “V veida” atveseļošanās. Izteiktāk tas vērojams valstīs, kur COVID19 izplatība atkal uzņem apgriezienus. Uz rudens pusi bezdarbs varētu pieaugt un situācija kļūt atkal nenoteiktāka, kas varētu ietekmēt patēriņa aktivitāti. Mājsaimniecību un uzņēmumu skaits, kuri, redzot vīrusa globālo ietekmi un progresa trūkumu, kļūs piesardzīgāki, varētu pieaugt.

Pasaulē atveseļošanās un panākumi cīņā ar vīrusu ritēs nevienmērīgi. Iespējami jauni uzplaiksnījumi arī Latvijā, kas var likt atkal ierobežojumus pastiprināt. Vīruss no īstermiņa kļūst jau par vidēja termiņa risku Latvijas un arī globālajai ekonomikai. Atspaids būs milzīgie fiskālie stimuli, kas mīkstinājuši kritumu un uzlabojuši atgūšanās iespējas. Taču būtiskākais izaicinājums ir pareizi izmantot šos resursus ilgtspējīgi, ne tik daudz fokusējoties uz īstermiņa aktivitātes noturēšanu. Ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanas paātrināšana, nosacījumu un infrastruktūras izveide, kā arī iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana ir primārie mērķi. Tāpat būtiski uzturēt atbalsta pasākumus uzņēmējiem, lai izvairītos no strauja bezdarba pieauguma rudenī. Šajos dažos mēnešos pasaules un Eiropas ekonomika ir iekritusi ļoti dziļā bedrē, no kuras izrāpšanās rādās būt ilgstoša. Ņemot vērā vīrusa faktoru, uz nākamo gadu būtu jāskatās bez sakāpināta optimisma. Var izrādīties, ka daudzie sociālās distancēšanās pasākumi ir uz ilgāku palikšanu, īstermiņa pielāgošanās nestrādā un jāmeklē jauni risinājumi.

850 skatījumi




Video

Saeima konceptuāli atbalsta OIK maksājuma atcelšanu elektrības patērētājiem

17/09/2020

Saeima ceturtdien, 17. septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. "Virskompensācijas jeb obligātā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima noraida rosinājumu samazināt PVN pirmās nepieciešamības pārtikai

17/09/2020 | Autors: Labdien.lv redakcija

Saeima šodien, 17. septembrī, noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena...

Lasīt tālāk
Video

FM: Samazinot PVN pirmās nepieciešamības pārtikai, valsts budžets zaudēs līdz 80 miljoniem eiro

16/09/2020

Priekšlikums, piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi plašākam pārtikas produktu klāstam, budžetā radītu zaudējumus līdz 80 miljoniem eiro, uzskata Finanšu ministrija. Kā...

Lasīt tālāk
Video

KP vadītājs kā prioritāti izvirzījis panākt iestādes budžeta un algu palielinājumu

16/09/2020 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja amata pienākumus no pirmdienas, 14. septembra, uzsācis pildīt Juris Gaiķis. Viņš intervijā Latvijas Radio kā vienu no saviem galvenajiem mērķiem...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomists: Par tuvāko nākotni runājot, tur nav rožaina aina

15/09/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ekonomikas atkopšanās ir strauja, bet tā nav pilnīga, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Luminor bankas eksperts Pēteris Strautiņš. Pēc viņa sacītā, tuvākā nākotne...

Lasīt tālāk
Video

Ārvalstu investoru padome: Latvijā būtu nepieciešams īstenot nodokļu “kapitālo remontu”

11/09/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Šobrīd plānotā nodokļu reforma vairāk atgādina "kosmētisko remontu", lai gan sen jau ir vērts padomāt par "kapitālo remontu" šajā jomā, intervijā Latvijas Radio pauda Ārvalstu investoru...

Lasīt tālāk
Video

VID lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbinieku

08/09/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts ieņēmuma dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbinieku, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta ģenerāldirektore Ieva...

Lasīt tālāk
Video

Vents Armands Krauklis par nodokļu izmaiņām: Pastāv bažas, ka iedzīvotājiem dzīve kļūs sliktāka

07/09/2020

Valdība uzdod pašvaldībām neizpildāmu misiju, intervijā "Neatkarīgajai" sacīja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Pēc viņa sacītā, pašlaik ir otrais piedāvājums...

Lasīt tālāk
Video

Apstrādes rūpniecība atkal aug

03/09/2020 | Autors: Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Šis ir galējību gads Latvijas ekonomikā. Apstrādes rūpniecība ir salīdzinoši stabila nozare, taču arī tā “ražo” skaitļus, kas liek plati ieplesties acīm. Tās pieaugums jūlijā...

Lasīt tālāk
Video

IIN vietā pašvaldības varēs saņemt ES līdzekļus; vietvaras to vērtē kritiski

02/09/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mierina, ka Eiropas Savienības (ES) finanšu līdzekļi grantu veidā pašvaldībām palīdzēs mērķētā veidā kompensēt ienākumu samazinājumu. Kā...

Lasīt tālāk