Domājot par nākotni, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk rūpējas par finansiālo stabilitāti

Kamēr 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd nedara neko savas nākotnes labā, vairāk nekā puse jau tagad rūpējas gan par finansiālo labklājību, gan savu fizisko veselību, liecina aptaujas dati. Vienlaikus respondenti atzīst, ka ikdienā pārāk reti nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, daudz laika velta viedtālruņa lietošanai un bieži uzturā iekļauj neveselīgu pārtiku.
Aicināti atklāt, ko šobrīd dara savas nākotnes labā, 61% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 23 līdz 50 gadiem norādījuši, ka rūpējas par finansiālo stabilitāti, 56% gādā par fizisko veselību, bet 41% rūpējas par savu mentālo labbūtību.
Vīrieši Latvijā biežāk nekā sievietes domā par finansiālo stabilitāti – tā norādījuši 64% vīriešu un 57% sieviešu. Par finansiālo stabilitāti visbiežāk gādā gados jaunie respondenti – vecumā no 21 līdz 30 gadiem par to domā 70% aptaujas dalībnieku, kamēr vecumā no 41 līdz 50 gadiem tikai puse. Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši priekšroku dod rūpēm par savu fizisko veselību – ar sportiskām aktivitātēm nodarbojas 60% sieviešu un 52% vīriešu. Tikai trešdaļa vīriešu aizdomājas par mentālo veselību, kamēr par to rūpējas puse aptaujāto sieviešu.
“Pozitīvi, ka jaunieši jau tagad aktīvi domā par savu finansiālo labklājību nākotnē, jo tā nodrošina brīvību lēmumu pieņemšanā, noturību neparedzētos apstākļos un veicina dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Tomēr vienlaikus svarīgi to līdzsvarot ar labbūtību citās jomās, jo, lai gan tas pirmajā mirklī var šķist nesaistīti, arī fiziskā aktivitāte un uztura paradumi var ietekmēt ilgtermiņa finansiālo stabilitāti,” iedzīvotāju aptaujas rezultātus komentē Jekatrina Ziniča, Luminor finanšu eksperte.
Vaicāti par šī brīža negatīvajiem ieradumiem, vairāk nekā puse jeb 52% aptaujas dalībnieku neslēpj, ka pārāk maz laika savā ikdienā atvēl fiziskām aktivitātēm, tāpat kā to, ka pārāk daudz laika pavada, lietojot viedtālruni (52%). Trešais visbiežāk norādītais netikums ir neveselīgas pārtikas lietošana ikdienas uzturā (38%). Vīrieši biežāk atzīst, ka viņiem ir kaitīgi ieradumi – teju ceturtdaļa pārāk bieži lietojot alkoholiskos dzērienus, kamēr to starp negatīvajiem ieradumiem izceļ vien 14% sieviešu. Trešdaļa vīriešu atzīst, ka smēķē, pretstatā to dara tikai 22% aptaujāto sieviešu.
Lai dzīvotu kvalitatīvāk pēc 20 gadiem, visbiežāk respondenti atzīmējuši, ka gribētu regulāri sportot (53%), tāpat puse gribētu ievērot veselīga uztura principus un veidot finanšu uzkrājumus nākotnei. 44% aptaujāto atzīst, ka gribētu sabalansēt darba un atpūtas līdzsvaru savā dzīvē, bet 42% vēlētos apgūt jaunus hobijus.
Kā iepriekš ziņots, Latvijas iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka par savu dzīvi divdesmit gadu tālā nākotnē aizdomājušies 59% respondentu. Ceturtdaļa aptaujāto par nākotni domājuši nav, bet 16% nav par to pat aizdomājušies.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk