Domājot par nākotni, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk rūpējas par finansiālo stabilitāti

Kamēr 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd nedara neko savas nākotnes labā, vairāk nekā puse jau tagad rūpējas gan par finansiālo labklājību, gan savu fizisko veselību, liecina aptaujas dati. Vienlaikus respondenti atzīst, ka ikdienā pārāk reti nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, daudz laika velta viedtālruņa lietošanai un bieži uzturā iekļauj neveselīgu pārtiku.
Aicināti atklāt, ko šobrīd dara savas nākotnes labā, 61% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 23 līdz 50 gadiem norādījuši, ka rūpējas par finansiālo stabilitāti, 56% gādā par fizisko veselību, bet 41% rūpējas par savu mentālo labbūtību.
Vīrieši Latvijā biežāk nekā sievietes domā par finansiālo stabilitāti – tā norādījuši 64% vīriešu un 57% sieviešu. Par finansiālo stabilitāti visbiežāk gādā gados jaunie respondenti – vecumā no 21 līdz 30 gadiem par to domā 70% aptaujas dalībnieku, kamēr vecumā no 41 līdz 50 gadiem tikai puse. Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši priekšroku dod rūpēm par savu fizisko veselību – ar sportiskām aktivitātēm nodarbojas 60% sieviešu un 52% vīriešu. Tikai trešdaļa vīriešu aizdomājas par mentālo veselību, kamēr par to rūpējas puse aptaujāto sieviešu.
“Pozitīvi, ka jaunieši jau tagad aktīvi domā par savu finansiālo labklājību nākotnē, jo tā nodrošina brīvību lēmumu pieņemšanā, noturību neparedzētos apstākļos un veicina dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Tomēr vienlaikus svarīgi to līdzsvarot ar labbūtību citās jomās, jo, lai gan tas pirmajā mirklī var šķist nesaistīti, arī fiziskā aktivitāte un uztura paradumi var ietekmēt ilgtermiņa finansiālo stabilitāti,” iedzīvotāju aptaujas rezultātus komentē Jekatrina Ziniča, Luminor finanšu eksperte.
Vaicāti par šī brīža negatīvajiem ieradumiem, vairāk nekā puse jeb 52% aptaujas dalībnieku neslēpj, ka pārāk maz laika savā ikdienā atvēl fiziskām aktivitātēm, tāpat kā to, ka pārāk daudz laika pavada, lietojot viedtālruni (52%). Trešais visbiežāk norādītais netikums ir neveselīgas pārtikas lietošana ikdienas uzturā (38%). Vīrieši biežāk atzīst, ka viņiem ir kaitīgi ieradumi – teju ceturtdaļa pārāk bieži lietojot alkoholiskos dzērienus, kamēr to starp negatīvajiem ieradumiem izceļ vien 14% sieviešu. Trešdaļa vīriešu atzīst, ka smēķē, pretstatā to dara tikai 22% aptaujāto sieviešu.
Lai dzīvotu kvalitatīvāk pēc 20 gadiem, visbiežāk respondenti atzīmējuši, ka gribētu regulāri sportot (53%), tāpat puse gribētu ievērot veselīga uztura principus un veidot finanšu uzkrājumus nākotnei. 44% aptaujāto atzīst, ka gribētu sabalansēt darba un atpūtas līdzsvaru savā dzīvē, bet 42% vēlētos apgūt jaunus hobijus.
Kā iepriekš ziņots, Latvijas iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka par savu dzīvi divdesmit gadu tālā nākotnē aizdomājušies 59% respondentu. Ceturtdaļa aptaujāto par nākotni domājuši nav, bet 16% nav par to pat aizdomājušies.
Vēl par tēmu:
Plāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālākKam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālāk