Domājot par nākotni, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk rūpējas par finansiālo stabilitāti
Kamēr 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd nedara neko savas nākotnes labā, vairāk nekā puse jau tagad rūpējas gan par finansiālo labklājību, gan savu fizisko veselību, liecina aptaujas dati. Vienlaikus respondenti atzīst, ka ikdienā pārāk reti nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, daudz laika velta viedtālruņa lietošanai un bieži uzturā iekļauj neveselīgu pārtiku.
Aicināti atklāt, ko šobrīd dara savas nākotnes labā, 61% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 23 līdz 50 gadiem norādījuši, ka rūpējas par finansiālo stabilitāti, 56% gādā par fizisko veselību, bet 41% rūpējas par savu mentālo labbūtību.
Vīrieši Latvijā biežāk nekā sievietes domā par finansiālo stabilitāti – tā norādījuši 64% vīriešu un 57% sieviešu. Par finansiālo stabilitāti visbiežāk gādā gados jaunie respondenti – vecumā no 21 līdz 30 gadiem par to domā 70% aptaujas dalībnieku, kamēr vecumā no 41 līdz 50 gadiem tikai puse. Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši priekšroku dod rūpēm par savu fizisko veselību – ar sportiskām aktivitātēm nodarbojas 60% sieviešu un 52% vīriešu. Tikai trešdaļa vīriešu aizdomājas par mentālo veselību, kamēr par to rūpējas puse aptaujāto sieviešu.
“Pozitīvi, ka jaunieši jau tagad aktīvi domā par savu finansiālo labklājību nākotnē, jo tā nodrošina brīvību lēmumu pieņemšanā, noturību neparedzētos apstākļos un veicina dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Tomēr vienlaikus svarīgi to līdzsvarot ar labbūtību citās jomās, jo, lai gan tas pirmajā mirklī var šķist nesaistīti, arī fiziskā aktivitāte un uztura paradumi var ietekmēt ilgtermiņa finansiālo stabilitāti,” iedzīvotāju aptaujas rezultātus komentē Jekatrina Ziniča, Luminor finanšu eksperte.
Vaicāti par šī brīža negatīvajiem ieradumiem, vairāk nekā puse jeb 52% aptaujas dalībnieku neslēpj, ka pārāk maz laika savā ikdienā atvēl fiziskām aktivitātēm, tāpat kā to, ka pārāk daudz laika pavada, lietojot viedtālruni (52%). Trešais visbiežāk norādītais netikums ir neveselīgas pārtikas lietošana ikdienas uzturā (38%). Vīrieši biežāk atzīst, ka viņiem ir kaitīgi ieradumi – teju ceturtdaļa pārāk bieži lietojot alkoholiskos dzērienus, kamēr to starp negatīvajiem ieradumiem izceļ vien 14% sieviešu. Trešdaļa vīriešu atzīst, ka smēķē, pretstatā to dara tikai 22% aptaujāto sieviešu.
Lai dzīvotu kvalitatīvāk pēc 20 gadiem, visbiežāk respondenti atzīmējuši, ka gribētu regulāri sportot (53%), tāpat puse gribētu ievērot veselīga uztura principus un veidot finanšu uzkrājumus nākotnei. 44% aptaujāto atzīst, ka gribētu sabalansēt darba un atpūtas līdzsvaru savā dzīvē, bet 42% vēlētos apgūt jaunus hobijus.
Kā iepriekš ziņots, Latvijas iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka par savu dzīvi divdesmit gadu tālā nākotnē aizdomājušies 59% respondentu. Ceturtdaļa aptaujāto par nākotni domājuši nav, bet 16% nav par to pat aizdomājušies.
Vēl par tēmu:
Vērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālākInvestori saglabā optimismu: augustā finanšu tirgi mēreni atgūstas
Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā strauji atgūstas
Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas...
Lasīt tālākBrīvība uz četriem riteņiem – latvieši arvien biežāk ceļo ar auto
Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumi mainās – lidojumi tiek izmantoti nokļūšanai uz citu valsti. Savukārt galamērķa izzināšanai ceļotāji aizvien biežāk izvēlas auto, kas ļauj...
Lasīt tālāk71% iedzīvotāju nav zināšanu par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu
Mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu naudu. Vislabāk cilvēki pārzina akcijas un obligācijas, mazāk – biržā...
Lasīt tālākVai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts
Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz...
Lasīt tālāk