Domājot par nākotni, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk rūpējas par finansiālo stabilitāti

Kamēr 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd nedara neko savas nākotnes labā, vairāk nekā puse jau tagad rūpējas gan par finansiālo labklājību, gan savu fizisko veselību, liecina aptaujas dati. Vienlaikus respondenti atzīst, ka ikdienā pārāk reti nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, daudz laika velta viedtālruņa lietošanai un bieži uzturā iekļauj neveselīgu pārtiku.
Aicināti atklāt, ko šobrīd dara savas nākotnes labā, 61% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 23 līdz 50 gadiem norādījuši, ka rūpējas par finansiālo stabilitāti, 56% gādā par fizisko veselību, bet 41% rūpējas par savu mentālo labbūtību.
Vīrieši Latvijā biežāk nekā sievietes domā par finansiālo stabilitāti – tā norādījuši 64% vīriešu un 57% sieviešu. Par finansiālo stabilitāti visbiežāk gādā gados jaunie respondenti – vecumā no 21 līdz 30 gadiem par to domā 70% aptaujas dalībnieku, kamēr vecumā no 41 līdz 50 gadiem tikai puse. Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši priekšroku dod rūpēm par savu fizisko veselību – ar sportiskām aktivitātēm nodarbojas 60% sieviešu un 52% vīriešu. Tikai trešdaļa vīriešu aizdomājas par mentālo veselību, kamēr par to rūpējas puse aptaujāto sieviešu.
“Pozitīvi, ka jaunieši jau tagad aktīvi domā par savu finansiālo labklājību nākotnē, jo tā nodrošina brīvību lēmumu pieņemšanā, noturību neparedzētos apstākļos un veicina dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Tomēr vienlaikus svarīgi to līdzsvarot ar labbūtību citās jomās, jo, lai gan tas pirmajā mirklī var šķist nesaistīti, arī fiziskā aktivitāte un uztura paradumi var ietekmēt ilgtermiņa finansiālo stabilitāti,” iedzīvotāju aptaujas rezultātus komentē Jekatrina Ziniča, Luminor finanšu eksperte.
Vaicāti par šī brīža negatīvajiem ieradumiem, vairāk nekā puse jeb 52% aptaujas dalībnieku neslēpj, ka pārāk maz laika savā ikdienā atvēl fiziskām aktivitātēm, tāpat kā to, ka pārāk daudz laika pavada, lietojot viedtālruni (52%). Trešais visbiežāk norādītais netikums ir neveselīgas pārtikas lietošana ikdienas uzturā (38%). Vīrieši biežāk atzīst, ka viņiem ir kaitīgi ieradumi – teju ceturtdaļa pārāk bieži lietojot alkoholiskos dzērienus, kamēr to starp negatīvajiem ieradumiem izceļ vien 14% sieviešu. Trešdaļa vīriešu atzīst, ka smēķē, pretstatā to dara tikai 22% aptaujāto sieviešu.
Lai dzīvotu kvalitatīvāk pēc 20 gadiem, visbiežāk respondenti atzīmējuši, ka gribētu regulāri sportot (53%), tāpat puse gribētu ievērot veselīga uztura principus un veidot finanšu uzkrājumus nākotnei. 44% aptaujāto atzīst, ka gribētu sabalansēt darba un atpūtas līdzsvaru savā dzīvē, bet 42% vēlētos apgūt jaunus hobijus.
Kā iepriekš ziņots, Latvijas iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka par savu dzīvi divdesmit gadu tālā nākotnē aizdomājušies 59% respondentu. Ceturtdaļa aptaujāto par nākotni domājuši nav, bet 16% nav par to pat aizdomājušies.
Vēl par tēmu:
Dabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālākŠīs kļūdas dēļ tava pensija var būt pat divreiz mazāka – vai arī tu to pieļauj?
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākBanka Citadele brīdina par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem
Banka Citadele brīdina par pēdējās dienās pastiprināti novērotām krāpnieku aktivitātēm, kuru laikā tiek veidoti viltus profili lietotnē WhatsApp, uzdodoties par bankas darbiniekiem, tostarp...
Lasīt tālāk