• Tweet

Lai dotu iespēju vēl plašākai iedzīvotāju daļai dzēst savas kredītsaistības, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5. jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā.

Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ir spēkā no 2022.gada, un grozījumi rosināti, jo līdzšinējais regulējums praksē nav bijis sekmīgs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes apkopotā informācija liecina, ka par parādsaistību atbrīvošanu kredītiem līdz 5000 eiro saņemti 18 pieteikumi – trīs gadījumos atbrīvošana atteikta, sešas lietas ir izskatīšanā un tikai deviņos gadījumos ir pieņemts lēmums dzēst kredītsaistības, akcentējuši likuma grozījumu autori.

Plānots palielināt ienākumu slieksni, kas ļautu kandidēt uz parādu dzēšanu. Paredzēts, ka iespēja dzēst savas kredītsaistības būs arī tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, piemērojot koeficientu 1,5. Tādējādi tiks paplašinātas sociālā riska grupas, ietverot arī personas, kam ir piešķirta invaliditātes pensija vai vecuma pensija, daudzbērnu ģimenes, kā arī personas, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti.

Tāpat plānots, ka varēs dzēst arī mazāku parādsaistību summu, nevis tikai tādu, kas pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs arī turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 5000 eiro, kā tas ir patlaban.

Patlaban iespēja dzēst savas parādsaistības ir tikai personām, kuru vidējie ienākumi nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Un šobrīd tas attiecas tikai uz personām, kuras pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus ir bijušas trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusā.

Atvieglojot personu atbrīvošanu no parādsaistībām, tiks palielināta sociāli neaizsargāto grupu un maznodrošināto personu maksātspējas atjaunošana, sekmēta sociālās nevienlīdzības mazināšana sabiedrībā, mazināta ēnu ekonomika, kā arī tas pozitīvi ietekmēs ģimeņu kopējo situāciju, norādījuši grozījumu autori.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trijos lasījumos jāskata Saeimas sēdē.