Budžeta komisija: 2.līmeņa pensijas uzkrājumu varēs mantot

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 13.jūnijā, otrajam lasījumam Saeimā vienbalsīgi atbalstītie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.
Saskaņā ar komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas.
Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.
Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.
Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, komisijas sēdē atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.
Likumprojekts arī paredz, ka gadījumā, ja pensiju shēmas dalībnieka norādītā persona ir mirusi pirms viņa nāves, tad shēmas uzkrājumu varēs mantot. Mantojumu izmaksās proporcionāli mantojuma apliecībā norādītajām mantojuma daļām, un mantinieks viņam pienākošos fondētās pensijas kapitālu varēs lūgt pievienot savam 2.līmeņa pensijas uzkrājumam.
Likumprojekts arī paredz noteikt minimālo fondētās pensijas kapitāla apmēru, pie kāda būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas personas kapitālam vai mantošanu, un plānots, ka tas būs 35 procentu apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (patlaban 22,41 eiro). Šāds risinājums atbalstīts, lai mazinātu gadījumus, kad ilgstoši jāuztur nelieli uzkrājumi, par kuriem nelielās summas dēļ netiek pieprasīts mantojums.
Paredzēts, ka mantinieki pieteikties izmaksāt tiem pienākošos mantojuma daļu no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla varēs desmit gadu laikā. Pēc šī termiņa beigām uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā.
Kārtību, kādā fondēto pensiju sistēmas dalībnieks veiks savu izvēli par pensijas kapitāla mantošanu un norādīs personu, kuras kapitālam pievienot savu uzkrājumu, kā arī kārtību kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks mirušā shēmas dalībnieka pensijas kapitāla pārskaitīšanu citai personai vai izmaksu mantiniekiem, noteiks Ministru kabinets. Ziņas zvērinātiem notāriem, kuri ved mantojuma lietu, par shēmas dalībnieka veikto izvēli un fondētās pensijas kapitāla vērtību mantojuma masas apzināšanai sniegs VSAA.
Budžeta komisija izmaiņas fondēto pensiju likumā par otrā līmeņa pensijas uzkrājuma mantošanu nolēma virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā 21.jūnijā, informē Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, un atzīmē, ka deputāti tādējādi atbalstījuši arī kolektīvo iesniegumu par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk