Atbalsta ES fondu līdzekļu pārdali Ukrainas kara bēgļu vajadzībām

Otrdien, 9. maijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus MK rīkojumā “Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”. Tie paredz ES fondu finansējuma pārdali Eiropas Atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām saistībā ar Ukrainas kara bēgļu pieplūdumu Latvijā.
Ņemot vērā to, ka 2022. gadā tika pārtraukta Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā esošā valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” projekta “Nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē” īstenošana un atbrīvotā finansējuma tālāka izmantošana SM pārziņā esošo investīciju ietvaros netika plānota, tika pieņemts lēmums finansējuma pārdalei citām aktivitātēm. Vienlaikus tika saņemta Labklājības ministrijas informācija par papildu finansējumam nepieciešamību pārtikas un pamata materiālās palīdzības nodrošināšanai Labklājības ministrijas administrētās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programmas ietvaros.
Tādejādi darbības programmas grozījumi paredz nodrošināt pārtikas un pamata materiālo palīdzību Ukrainas civiliedzīvotāju (kara bēgļu) atbalstam, novirzot 10 465 225 eiro finansējumu Eiropas Atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām. Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek mazināti riski ES fondu kopējā piešķirtā finansējuma izmantošanai, pārstrukturējot Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda izdevumus optimālai visu fondu finansējuma izmantošanai.
Rīkojuma projektu izskatīja steidzamības kārtā, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumu iesniegšanu saskaņošanai Eiropas Komisijai, jo grozījumi paredz risinājumus ES fondu pilnīgai izmantošanai, ņemot vērā, ka atbilstoši aktuālākajām deklarējamo izdevumu prognozēm pastāv risks perioda beigās nesaņemt pilnā apjomā Kohēzijas fonda finansējumu. Perioda noslēguma un visu maksājumu veikšanas termiņš ir 2023.gada 31. decembris.
Vēl par tēmu:
Pensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālāk