Atbalsta ES fondu līdzekļu pārdali Ukrainas kara bēgļu vajadzībām
Otrdien, 9. maijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus MK rīkojumā “Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”. Tie paredz ES fondu finansējuma pārdali Eiropas Atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām saistībā ar Ukrainas kara bēgļu pieplūdumu Latvijā.
Ņemot vērā to, ka 2022. gadā tika pārtraukta Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā esošā valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” projekta “Nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē” īstenošana un atbrīvotā finansējuma tālāka izmantošana SM pārziņā esošo investīciju ietvaros netika plānota, tika pieņemts lēmums finansējuma pārdalei citām aktivitātēm. Vienlaikus tika saņemta Labklājības ministrijas informācija par papildu finansējumam nepieciešamību pārtikas un pamata materiālās palīdzības nodrošināšanai Labklājības ministrijas administrētās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programmas ietvaros.
Tādejādi darbības programmas grozījumi paredz nodrošināt pārtikas un pamata materiālo palīdzību Ukrainas civiliedzīvotāju (kara bēgļu) atbalstam, novirzot 10 465 225 eiro finansējumu Eiropas Atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām. Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek mazināti riski ES fondu kopējā piešķirtā finansējuma izmantošanai, pārstrukturējot Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda izdevumus optimālai visu fondu finansējuma izmantošanai.
Rīkojuma projektu izskatīja steidzamības kārtā, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumu iesniegšanu saskaņošanai Eiropas Komisijai, jo grozījumi paredz risinājumus ES fondu pilnīgai izmantošanai, ņemot vērā, ka atbilstoši aktuālākajām deklarējamo izdevumu prognozēm pastāv risks perioda beigās nesaņemt pilnā apjomā Kohēzijas fonda finansējumu. Perioda noslēguma un visu maksājumu veikšanas termiņš ir 2023.gada 31. decembris.
Vēl par tēmu:
Latvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākAiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālāk