Ārvalstīs strādājošajiem nebūs jāatmaksā ienākumu nodokļa starpība
Saeima šodien galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, mainot nodokļa uzlikšanas kārtību personām, kas gūst algota darba ienākumus ārvalstīs.
Saskaņā ar izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklis nebūs jāmaksā par algota darba ienākumiem, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija. Šāda kārtība stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra un attieksies uz ienākumiem, kas gūti 2011.gadā.
„Šādi mēs atbalstīsim ārzemēs strādājošos mūsu valsts iedzīvotājus, un viņiem vairs nebūs pienākuma segt starpību starp iedzīvotāju ienākuma likmēm mītnes zemē un Latvijā,” akcentē par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Grozījumi likumā arī paredz daļēju nodokļa amnestiju. Noteikts, ka par darba ienākumiem ārvalstīs, ja tie gūti laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam, jāmaksā piecu procentu iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Personas, kas nodokli nav maksājušas, līdz šī gada beigām varēs iesniegt precizētu deklarāciju.
Attiecībā uz personām, kas par iepriekšējo triju gadu laikā ārvalstīs gūtajiem ienākumiem nodokli nomaksājušas pēc 25 procentu likmes, noteikts, ka, iesniedzot precizētu deklarāciju, ārvalstīs strādājošie Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokli.
Jaunais regulējums neattieksies uz attiecīgā gada ienākumiem, par ko veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa revīzija, kā arī uz ārvalstīs gūtiem jūrnieku algota darba ienākumiem, uz ko attiecas speciāls nodokļu režīms.
Likumā veiktas arī citas izmaiņas, tostarp noteikts, ka atvieglojumus par apgādībā esošu personu varēs piemērot par brāli un māsu līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kamēr viņi turpina mācības vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādēs, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku.
Savukārt, lai samazinātu nereģistrēto saimniecisko darbību, noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējam Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas vēl pirms savas darbības uzsākšanas, norādot darbības jomu. Šī norma neattieksies uz personām, kas līdz grozījumu stāšanās spēkā laikam uzsākušas savu saimniecisko darbību, bet nav reģistrējušās. Līdzšinējā kārtība noteica, ka, uzsākot saimniecisko darbību, nodokļu administrācijā jāreģistrējas mēneša laikā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk