2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās

Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026. gadā tās varēs piešķirt līdz 20% no mēnešalgas līdzšinējo 30% vietā.
Apstiprinātie “Noteikumi par piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā” nosaka piemaksu apmērus, to piešķiršanas pamatojumu un laikposmu, uz kuru piemaksas piemērojamas 2026. gadā. Ņemot vērā nepieciešamību veikt atlīdzības izdevumu konsolidāciju un īstenot valsts budžeta prioritāti “Drošība”, paredzēts samazināt piemaksu maksimālo apmēru. Turpmāk piemaksas par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu, papildu pienākumu pildīšanu vai nozīmīgu ieguldījumu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā varēs noteikt līdz 20% no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Tāpat noteikts, ka vairāku piemaksu kopsumma nedrīkstēs pārsniegt šo apmēru.
Vienlaikus noteikumos saglabāti vairāki izņēmumi, kuros piemaksu apmērs var būt lielāks, ņemot vērā attiecīgo amatu specifiku un valsts drošības intereses. Piemēram, ārstniecības personām, kas aizvieto prombūtnē esošus kolēģus vai pilda vakanta amata pienākumus, piemaksas arī turpmāk varēs sasniegt līdz 50% no mēnešalgas. Līdzīgi izņēmumi paredzēti karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi par pedagoģisko darbu, kā arī valsts drošības iestāžu amatpersonām, kurām piemaksu maksimālais apmērs noteikts līdz 30%, t. i., saglabājas iepriekšējā apmērā.
Noteikumos precizēta arī piemaksu piešķiršanas kārtība, nosakot, ka individuālo piemaksas apmēru, pamatojumu un laikposmu nosaka iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējot darba apjoma pieaugumu, intensitāti, ieguldījumu, izpildes termiņus vai darba nozīmīgumu.
Noteikumi stāsies spēkā 2026. gada 15. janvārī. Ja piemaksas, kas piešķirtas līdz 2026. gada 14. janvārim, pārsniedz jaunajos noteikumos paredzētos apmērus, tās no 2026. gada 15. janvāra tiks samazinātas atbilstoši noteiktajai kārtībai.
Valsts kanceleja uzsver, ka pieņemtie noteikumi veicina vienotu, caurskatāmu un fiskāli atbildīgu pieeju piemaksu noteikšanai, vienlaikus nodrošinot valsts budžeta ilgtspēju un prioritāro jomu finansēšanu 2026. gadā.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk