34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai

Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts prioritātes drošības, sociālās aizsardzības un attīstības jomā, nodrošinot finansējumu iedzīvotāju drošībai, veselībai, izglītībai un tautsaimniecības izaugsmei. Kopējie valsts budžeta izdevumi 2026. gadā plānoti 17,96 miljardu eiro apmērā.
Lielākais finansējuma apjoms paredzēts sociālajai aizsardzībai – 6,11 miljardi eiro jeb 34% no kopējiem izdevumiem, nodrošinot pensijas, sociālos pabalstus un cita veida atbalstu iedzīvotājiem. Aizsardzības nozarei paredzēti 2,2 miljardi eiro jeb 12,2% no budžeta, apliecinot valsts prioritāti stiprināt nacionālo drošību un aizsardzības spējas. Sabiedriskajai kārtībai un drošībai atvēlēti 1,08 miljardi eiro jeb 6,0% no kopējiem izdevumiem.
Ekonomiskās darbības veicināšanai budžetā paredzēti 2,55 miljardi eiro jeb 14,2%, no kuriem būtiski līdzekļi tiks ieguldīti tautsaimniecības attīstībā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā un transporta infrastruktūrā. Veselības nozarei paredzēti 1,91 miljardi eiro jeb 10,6%, savukārt izglītībai – 1,35 miljardi eiro jeb 7,5% no kopējiem izdevumiem.
Vispārējo valdības dienestu nodrošināšanai plānoti 2,42 miljardi eiro jeb 13,5%, ietverot Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus, dotāciju pašvaldībām, valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšanu, kā arī citus valsts pārvaldes pamatuzdevumus. Valsts parāda vadībai un iemaksām ES budžetā paredzēti 944,5 miljoni eiro.
Vienlaikus finansējums paredzēts arī vides aizsardzībai (71,9 miljoni eiro), teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai (27,1 miljoni eiro), kā arī kultūras, atpūtas un reliģijas jomai (252 miljoni eiro), nodrošinot sabalansētu valsts attīstību.
2026. gada valsts budžets apliecina valdības mērķi veidot ilgtspējīgas publiskās finanses, stiprināt drošību, atbalstīt iedzīvotājus un veicināt ekonomisko izaugsmi mainīgos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk