Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt

Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas pasākumiem, īpaši kreditēšanas un investīciju veicināšanas jomā, 2025. gadā ekonomikā vērojams aktivitātes pieaugums.
Tas secināts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā pārskatā par Latvijas ekonomikas attīstību 2025. gadā, kurā vērtēta esošā situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas attīstības perspektīvas.
Pēdējo gadu laikā Latvijas sociālekonomiskā attīstība bijusi izaicinoša. Pasaules mēroga pārmaiņas – ekonomiskās svārstības, inflācijas kāpums un ģeopolitiskie satricinājumi – ir atstājuši savu nospiedumu uz izaugsmes tempiem, tāpēc 2023. un 2024. gadā Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja stagnāciju.
“2025. gada ekonomiskā dinamika apliecina – Latvijas tautsaimniecība ir iemācījusies strādāt augsta riska apstākļos un spēj pakāpeniski atjaunot izaugsmi. Statistikas dati parāda stabilu ekonomikas atkopšanos: pirmajos trīs ceturkšņos IKP pieaugums sasniedza 1,7%, bet trešajā ceturksnī 2,5%, pārsniedzot iepriekšējās prognozes. Tas ir skaidrs signāls: ekonomika atgriežas pie izaugsmes trajektorijas. Tomēr nākotnes panākumi nebūs automātiski. Tie būs atkarīgi no mūsu spējas turpināt reformas, atbalstīt inovācijas un mērķtiecīgi veidot vidi investīcijām un eksportam. Izaugsme nenotiek pati par sevi – tā ir jāveicina, jābalsta un jāvada. Un šobrīd Latvija ir uz pareizā ceļa,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, t. i., līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomiku, EM īsteno virkni pasākumu Latvijas ekonomiskās attīstības kāpināšanai un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai. Tiek būtiski uzlabota finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi piesaistītas investīcijas tautsaimniecībai.
Galvenie elementi izvirzīto mērķu sasniegšanai ir Latvijas drošības stiprināšana, zaļās industrijas attīstība, reģionālā specializācija un Rīgas potenciāla attīstība, birokrātijas mazināšana, uzņēmumu produktivitātes un eksportspējas celšana, būtiskas reformas cilvēkkapitāla attīstībā, inovāciju, jaunāko tehnoloģiju, digitalizācijas un mākslīgā intelekta ieviešana, kā arī modernas infrastruktūras nodrošināšana. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, EM aktīvi veido dialogu ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citiem sabiedrības pārstāvjiem.
Ekonomikas tālākā attīstība vidēja termiņa periodā ir atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas. Lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši ģeopolitisko situāciju. Svarīga ir arī ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi potenciāli var sasniegt 4–5% pieaugumu gadā. Ieilgstot karam Ukrainā, ekonomikas atveseļošanās tempi varētu būt lēnāki.
Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu EM speciālisti gatavo reizi gadā – decembrī. Pārskatā ir raksturota ministrijas īstenotā politika uzņēmējdarbības vides, inovācijas un jauno tehnoloģiju, produktīvo investīciju un eksporta veicināšanas jomās, kā arī būvniecībā, mājokļu politikā, tūrismā, konkurences politikā, patērētāju tiesību aizsardzībā u. c.
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk