Apstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā

Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai saglabā mācību vietu īpašās situācijās. To paredz 2026. gada 13. janvārī valdībā apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumu grozījumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē.
Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies ģimeņu ikdiena un bērnu mācību ceļi. Aizvien biežāk vecāki kopā ar bērniem uz laiku dzīvo ārvalstīs vai bērniem ir nepieciešama elastīgāka pieeja mācību organizēšanā. Tomēr līdzšinējā skolēnu uzņemšanas, pārcelšanas un atskaitīšanas kārtība ne vienmēr skaidri noteica, kā šādās situācijās rīkoties.
Rezultātā vienādos gadījumos dažādās skolās tika pieņemti atšķirīgi lēmumi, kas radīja neskaidrību, satraukumu un lieku birokrātiju vecākiem, kā arī apgrūtināja skolu darbu. Trūka vienotas un saprotamas pieejas, kas vienlaikus aizsargātu bērna intereses un dotu skolām skaidrus rīcības principus.
Grozījumi noteikumos precizē un ievieš jaunas normas attiecībā uz izglītojamo uzņemšanu pamatizglītības 7. klasē un brīvajās vietās 8.–9. klasē, vispārējās vidējās izglītības 10. klasē un brīvajās vietās 11.–12. klasē. Precizētā kārtība nodrošina vienotu pieeju attiecībā uz izglītojamo uzņemšanu vispārējā vidējā izglītībā, kā arī valsts ģimnāziju pamatizglītības otrajā posmā un ļauj pašvaldībām, kurās ir vairākas izglītības iestādes, noteikt vienotu kārtību.
Tāpat grozījumi precizē kārtību iekļaujamo izglītojamo skaitu vispārizglītojošā klasē, izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārizglītojošā klasē, nodrošinot speciālās izglītības programmas apguvi. Izglītības kvalitātes nodrošināšanai precizētas prasības apvienotās klases organizēšanai (ar iespējām apvienot klases alternatīvajā pedagoģijā, ieslodzījuma vietās, speciālo programmu ar garīgās attīstības traucējumiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem īstenošanai).
Nodrošināta arī vienota pieeja attiecībā uz gada un pēcpārbaudījumu vērtējumiem 4.–8. klasē, kā arī gada un kursa vērtējumiem vidējā izglītībā, lai ievērotu bērnu labākās intereses.
Tiek precizēti arī nosacījumi pēcpārbaudījumā iegūtā vērtējuma pielīdzināšanu gada vērtējumam, mācību snieguma vērtējuma apstrīdēšanu un izglītojamo neatskaitīšanu no izglītības iestādes.
Turpmāk vērtējuma apstrīdēšanas gadījumu izskatīs neatkarīgi pedagogi, ņemot vērā mācību priekšmeta skolotāja viedokli. Tāpat grozījumi paredz papildināt gadījumus, kad izglītojamajam saglabā vietu izglītības iestādē (valsts zinātnes attīstībai un dalībai starptautiskās programmās).
13.janvārī apstiprinātie noteikumu grozījumi “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.
Vēl par tēmu:
Pieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālāk