Ar divām valūtām kabatā
Līdz 14. janvārim veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās var norēķināties abās valūtās – gan latos, gan eiro, bet veikalnieku pienākums ir atlikumu izdot eiro.
Dažos veikalos šajās nedēļās darbosies atsevišķas kases katrai no šīm valūtām, citos visas kases pieņems gan latus, gan eiro, gan maksājumu kartes.
Swedbank un TNS pētījums liecina, ka aptuveni 10% veikalu jeb aptuveni 3000 tirdzniecības vietu vispār šajās divās nedēļās nestrādās, jo dubultās valūtas apgrozības periods tiem radīs vairāk problēmu nekā ienākumu. Līdzīgi domā arī atsevišķi komersanti, kas dodas izbraukuma tirdzniecībā pa lauku sētām, un autoveikali. Gada sākumā arī tirgos, iespējams, būs mazāk tirgotāju nekā parasti.
Taču tirdzniecības vietām, kuras pircējus apkalpo jau ar šā gada pirmo dienu, pāreja no latiem uz eiro ir izaicinājums, jo tā prasa ne tikai dubulto cenu atspoguļošanu, bet arī nepieciešamību pirmās divas nedēļas strādāt ar divām valūtām vienlaikus.
«Mēs zinām, ka pārejā uz eiro tirdzniecības darbiniekiem veikalos būs nozīmīga loma. Veikali uz pāris nedēļām kļūs par valūtas maiņas punktiem, kur cilvēki steigs iztērēt latus un atlikumu saņemt eiro. Turklāt mūsu valsts iedzīvotāji joprojām lielākoties norēķiniem par pirkumu izmanto skaidru naudu. Tikai 30% pircēju veikalos norēķinās ar bankas karti, lielākā daļa jeb 70% – skaidrā naudā,» Neatkarīgajai stāstīja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.
Viņa atklāja, ka Rimi pirms Latvijas pārejas uz eiro rūpīgi analizēja, kā organizēt kasu darbu šajā laikā. «Par divu kasu tipiem Rimi un Supernetto veikalos esam domājuši, taču to realizācija janvāra pirmajās divās nedēļās varētu izraisīt vēl lielāku apjukumu mūsu pircējiem; šādu kasu izveide radītu lieku drūzmēšanos pie kasēm. Līdz ar to Rimi un Supernetto veikalu kasēs visā Latvijā varēs norēķināties gan ar maksājuma kartēm, gan latiem, gan arī ar eiro,» skaidroja L. Podskočija.
Savukārt veikalu tīkls Elvi nolēmis rīkoties pretēji – dažos Elvi veikalos atsevišķi ir nodalīta viena kase, kur var norēķināties tikai ar eiro vai bankas karti. SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine skaidroja, ka tas tiek darīts, lai mazinātu pircēju drūzmēšanos pie kasēm. Līdzīgi kā Rimi arī SIA Palink veikalos Iki paralēlajā latu un eiro apgrozības periodā nebūs atsevišķas kases norēķiniem eiro un latos. «Veikalu kases aparātos nodalītas atsevišķas uzglabāšanas vietas attiecīgajām valūtām. Darbinieki ir izgājušas īpašas apmācības, kuru laikā apguva, kā operēt ar divām valūtām vienlaikus,» bilda SIA Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis.
Lidsabiedrība airBaltic bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas Latvijas eiro monētas jau vakar nogādāja Eiropā, – izdodot tās kā atlikumu no pirkuma, kas veikts reisa laikā. Šis bija arī pirmais uzņēmums Baltijā, kas jau pirms pieciem gadiem pilnībā pārgāja uz pamatcenām eiro. Kā skaidroja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, tas tika darīts, lai piedāvātu izdevīgas biļetes uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Pērn airBaltic eirozonas valstīs pārdeva aptuveni 40% no kopējā biļešu apjoma, savukārt šogad šis rādītājs, visticamāk, sasniegs 57%.
Lidsabiedrības airBaltic stjuarti, kuri ikdienā apkalpo pasažierus reisos, eiro banknotes un citu valstu eiro monētas pazīst labi.AirBaltic stjuarte Madara Fuksa Neatkarīgajai stāstīja, ka operēšana ar vairākām valūtām ir airBaltic stjuartu ikdiena, jo norēķini par pirkumiem lidojumos tiek veikti dažādās valūtās. «Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriežas mājās no ārvalstīm ar kādu no airBaltic reisiem un lidojuma laikā veic pirkumus, līdz šim piedāvājām atlikumu saņemt latos. Tagad, kad Latvija pievienojusies eirozonai, protams, atlikumu piedāvājam saņemt eiro. Mūsu darbā nekas būtiski nemainās, īstenībā norēķini kļūst vienkāršāki, jo vienota valūta – eiro – tagad ir 18 valstīs,» uzsvēra M. Fuksa. Viņas pieredze arī liecinot, ka neesot nekādu problēmu norēķināties par pirkumu vienā valūtā, bet atlikumu izdot citā, jo attiecīga programma to aprēķina.
Lai sabiedriskā transporta vadītājiem atvieglotu biļešu tirdzniecību, viņi ir vienīgie, kas šajās divās nedēļās drīkst izdot atlikumu tajā valūtā, kāda tiek pirkta biļete.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Aptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākLauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) un biedrība “Latvijas Veterinārārstu biedrība” (LVB) vēršas pie Saeimas frakcijām,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākLielākā daļa tirgotāju no Gaļas paviljona savu produkciju piedāvā citviet Rīgas Centrāltirgū
SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus administrāciju turpina darbu pie risinājumu īstenošanas, lai slēgtajā Gaļas paviljonā līdz šim strādājošie tirgotāji savu produkciju...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk