Ar divām valūtām kabatā
Līdz 14. janvārim veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās var norēķināties abās valūtās – gan latos, gan eiro, bet veikalnieku pienākums ir atlikumu izdot eiro.
Dažos veikalos šajās nedēļās darbosies atsevišķas kases katrai no šīm valūtām, citos visas kases pieņems gan latus, gan eiro, gan maksājumu kartes.
Swedbank un TNS pētījums liecina, ka aptuveni 10% veikalu jeb aptuveni 3000 tirdzniecības vietu vispār šajās divās nedēļās nestrādās, jo dubultās valūtas apgrozības periods tiem radīs vairāk problēmu nekā ienākumu. Līdzīgi domā arī atsevišķi komersanti, kas dodas izbraukuma tirdzniecībā pa lauku sētām, un autoveikali. Gada sākumā arī tirgos, iespējams, būs mazāk tirgotāju nekā parasti.
Taču tirdzniecības vietām, kuras pircējus apkalpo jau ar šā gada pirmo dienu, pāreja no latiem uz eiro ir izaicinājums, jo tā prasa ne tikai dubulto cenu atspoguļošanu, bet arī nepieciešamību pirmās divas nedēļas strādāt ar divām valūtām vienlaikus.
«Mēs zinām, ka pārejā uz eiro tirdzniecības darbiniekiem veikalos būs nozīmīga loma. Veikali uz pāris nedēļām kļūs par valūtas maiņas punktiem, kur cilvēki steigs iztērēt latus un atlikumu saņemt eiro. Turklāt mūsu valsts iedzīvotāji joprojām lielākoties norēķiniem par pirkumu izmanto skaidru naudu. Tikai 30% pircēju veikalos norēķinās ar bankas karti, lielākā daļa jeb 70% – skaidrā naudā,» Neatkarīgajai stāstīja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.
Viņa atklāja, ka Rimi pirms Latvijas pārejas uz eiro rūpīgi analizēja, kā organizēt kasu darbu šajā laikā. «Par divu kasu tipiem Rimi un Supernetto veikalos esam domājuši, taču to realizācija janvāra pirmajās divās nedēļās varētu izraisīt vēl lielāku apjukumu mūsu pircējiem; šādu kasu izveide radītu lieku drūzmēšanos pie kasēm. Līdz ar to Rimi un Supernetto veikalu kasēs visā Latvijā varēs norēķināties gan ar maksājuma kartēm, gan latiem, gan arī ar eiro,» skaidroja L. Podskočija.
Savukārt veikalu tīkls Elvi nolēmis rīkoties pretēji – dažos Elvi veikalos atsevišķi ir nodalīta viena kase, kur var norēķināties tikai ar eiro vai bankas karti. SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine skaidroja, ka tas tiek darīts, lai mazinātu pircēju drūzmēšanos pie kasēm. Līdzīgi kā Rimi arī SIA Palink veikalos Iki paralēlajā latu un eiro apgrozības periodā nebūs atsevišķas kases norēķiniem eiro un latos. «Veikalu kases aparātos nodalītas atsevišķas uzglabāšanas vietas attiecīgajām valūtām. Darbinieki ir izgājušas īpašas apmācības, kuru laikā apguva, kā operēt ar divām valūtām vienlaikus,» bilda SIA Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis.
Lidsabiedrība airBaltic bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas Latvijas eiro monētas jau vakar nogādāja Eiropā, – izdodot tās kā atlikumu no pirkuma, kas veikts reisa laikā. Šis bija arī pirmais uzņēmums Baltijā, kas jau pirms pieciem gadiem pilnībā pārgāja uz pamatcenām eiro. Kā skaidroja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, tas tika darīts, lai piedāvātu izdevīgas biļetes uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Pērn airBaltic eirozonas valstīs pārdeva aptuveni 40% no kopējā biļešu apjoma, savukārt šogad šis rādītājs, visticamāk, sasniegs 57%.
Lidsabiedrības airBaltic stjuarti, kuri ikdienā apkalpo pasažierus reisos, eiro banknotes un citu valstu eiro monētas pazīst labi.AirBaltic stjuarte Madara Fuksa Neatkarīgajai stāstīja, ka operēšana ar vairākām valūtām ir airBaltic stjuartu ikdiena, jo norēķini par pirkumiem lidojumos tiek veikti dažādās valūtās. «Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriežas mājās no ārvalstīm ar kādu no airBaltic reisiem un lidojuma laikā veic pirkumus, līdz šim piedāvājām atlikumu saņemt latos. Tagad, kad Latvija pievienojusies eirozonai, protams, atlikumu piedāvājam saņemt eiro. Mūsu darbā nekas būtiski nemainās, īstenībā norēķini kļūst vienkāršāki, jo vienota valūta – eiro – tagad ir 18 valstīs,» uzsvēra M. Fuksa. Viņas pieredze arī liecinot, ka neesot nekādu problēmu norēķināties par pirkumu vienā valūtā, bet atlikumu izdot citā, jo attiecīga programma to aprēķina.
Lai sabiedriskā transporta vadītājiem atvieglotu biļešu tirdzniecību, viņi ir vienīgie, kas šajās divās nedēļās drīkst izdot atlikumu tajā valūtā, kāda tiek pirkta biļete.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Pārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākUzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālāk