Ar divām valūtām kabatā
Līdz 14. janvārim veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās var norēķināties abās valūtās – gan latos, gan eiro, bet veikalnieku pienākums ir atlikumu izdot eiro.
Dažos veikalos šajās nedēļās darbosies atsevišķas kases katrai no šīm valūtām, citos visas kases pieņems gan latus, gan eiro, gan maksājumu kartes.
Swedbank un TNS pētījums liecina, ka aptuveni 10% veikalu jeb aptuveni 3000 tirdzniecības vietu vispār šajās divās nedēļās nestrādās, jo dubultās valūtas apgrozības periods tiem radīs vairāk problēmu nekā ienākumu. Līdzīgi domā arī atsevišķi komersanti, kas dodas izbraukuma tirdzniecībā pa lauku sētām, un autoveikali. Gada sākumā arī tirgos, iespējams, būs mazāk tirgotāju nekā parasti.
Taču tirdzniecības vietām, kuras pircējus apkalpo jau ar šā gada pirmo dienu, pāreja no latiem uz eiro ir izaicinājums, jo tā prasa ne tikai dubulto cenu atspoguļošanu, bet arī nepieciešamību pirmās divas nedēļas strādāt ar divām valūtām vienlaikus.
«Mēs zinām, ka pārejā uz eiro tirdzniecības darbiniekiem veikalos būs nozīmīga loma. Veikali uz pāris nedēļām kļūs par valūtas maiņas punktiem, kur cilvēki steigs iztērēt latus un atlikumu saņemt eiro. Turklāt mūsu valsts iedzīvotāji joprojām lielākoties norēķiniem par pirkumu izmanto skaidru naudu. Tikai 30% pircēju veikalos norēķinās ar bankas karti, lielākā daļa jeb 70% – skaidrā naudā,» Neatkarīgajai stāstīja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.
Viņa atklāja, ka Rimi pirms Latvijas pārejas uz eiro rūpīgi analizēja, kā organizēt kasu darbu šajā laikā. «Par divu kasu tipiem Rimi un Supernetto veikalos esam domājuši, taču to realizācija janvāra pirmajās divās nedēļās varētu izraisīt vēl lielāku apjukumu mūsu pircējiem; šādu kasu izveide radītu lieku drūzmēšanos pie kasēm. Līdz ar to Rimi un Supernetto veikalu kasēs visā Latvijā varēs norēķināties gan ar maksājuma kartēm, gan latiem, gan arī ar eiro,» skaidroja L. Podskočija.
Savukārt veikalu tīkls Elvi nolēmis rīkoties pretēji – dažos Elvi veikalos atsevišķi ir nodalīta viena kase, kur var norēķināties tikai ar eiro vai bankas karti. SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine skaidroja, ka tas tiek darīts, lai mazinātu pircēju drūzmēšanos pie kasēm. Līdzīgi kā Rimi arī SIA Palink veikalos Iki paralēlajā latu un eiro apgrozības periodā nebūs atsevišķas kases norēķiniem eiro un latos. «Veikalu kases aparātos nodalītas atsevišķas uzglabāšanas vietas attiecīgajām valūtām. Darbinieki ir izgājušas īpašas apmācības, kuru laikā apguva, kā operēt ar divām valūtām vienlaikus,» bilda SIA Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis.
Lidsabiedrība airBaltic bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas Latvijas eiro monētas jau vakar nogādāja Eiropā, – izdodot tās kā atlikumu no pirkuma, kas veikts reisa laikā. Šis bija arī pirmais uzņēmums Baltijā, kas jau pirms pieciem gadiem pilnībā pārgāja uz pamatcenām eiro. Kā skaidroja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, tas tika darīts, lai piedāvātu izdevīgas biļetes uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Pērn airBaltic eirozonas valstīs pārdeva aptuveni 40% no kopējā biļešu apjoma, savukārt šogad šis rādītājs, visticamāk, sasniegs 57%.
Lidsabiedrības airBaltic stjuarti, kuri ikdienā apkalpo pasažierus reisos, eiro banknotes un citu valstu eiro monētas pazīst labi.AirBaltic stjuarte Madara Fuksa Neatkarīgajai stāstīja, ka operēšana ar vairākām valūtām ir airBaltic stjuartu ikdiena, jo norēķini par pirkumiem lidojumos tiek veikti dažādās valūtās. «Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriežas mājās no ārvalstīm ar kādu no airBaltic reisiem un lidojuma laikā veic pirkumus, līdz šim piedāvājām atlikumu saņemt latos. Tagad, kad Latvija pievienojusies eirozonai, protams, atlikumu piedāvājam saņemt eiro. Mūsu darbā nekas būtiski nemainās, īstenībā norēķini kļūst vienkāršāki, jo vienota valūta – eiro – tagad ir 18 valstīs,» uzsvēra M. Fuksa. Viņas pieredze arī liecinot, ka neesot nekādu problēmu norēķināties par pirkumu vienā valūtā, bet atlikumu izdot citā, jo attiecīga programma to aprēķina.
Lai sabiedriskā transporta vadītājiem atvieglotu biļešu tirdzniecību, viņi ir vienīgie, kas šajās divās nedēļās drīkst izdot atlikumu tajā valūtā, kāda tiek pirkta biļete.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālāk100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālāk