Ar divām valūtām kabatā
Līdz 14. janvārim veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās var norēķināties abās valūtās – gan latos, gan eiro, bet veikalnieku pienākums ir atlikumu izdot eiro.
Dažos veikalos šajās nedēļās darbosies atsevišķas kases katrai no šīm valūtām, citos visas kases pieņems gan latus, gan eiro, gan maksājumu kartes.
Swedbank un TNS pētījums liecina, ka aptuveni 10% veikalu jeb aptuveni 3000 tirdzniecības vietu vispār šajās divās nedēļās nestrādās, jo dubultās valūtas apgrozības periods tiem radīs vairāk problēmu nekā ienākumu. Līdzīgi domā arī atsevišķi komersanti, kas dodas izbraukuma tirdzniecībā pa lauku sētām, un autoveikali. Gada sākumā arī tirgos, iespējams, būs mazāk tirgotāju nekā parasti.
Taču tirdzniecības vietām, kuras pircējus apkalpo jau ar šā gada pirmo dienu, pāreja no latiem uz eiro ir izaicinājums, jo tā prasa ne tikai dubulto cenu atspoguļošanu, bet arī nepieciešamību pirmās divas nedēļas strādāt ar divām valūtām vienlaikus.
«Mēs zinām, ka pārejā uz eiro tirdzniecības darbiniekiem veikalos būs nozīmīga loma. Veikali uz pāris nedēļām kļūs par valūtas maiņas punktiem, kur cilvēki steigs iztērēt latus un atlikumu saņemt eiro. Turklāt mūsu valsts iedzīvotāji joprojām lielākoties norēķiniem par pirkumu izmanto skaidru naudu. Tikai 30% pircēju veikalos norēķinās ar bankas karti, lielākā daļa jeb 70% – skaidrā naudā,» Neatkarīgajai stāstīja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.
Viņa atklāja, ka Rimi pirms Latvijas pārejas uz eiro rūpīgi analizēja, kā organizēt kasu darbu šajā laikā. «Par divu kasu tipiem Rimi un Supernetto veikalos esam domājuši, taču to realizācija janvāra pirmajās divās nedēļās varētu izraisīt vēl lielāku apjukumu mūsu pircējiem; šādu kasu izveide radītu lieku drūzmēšanos pie kasēm. Līdz ar to Rimi un Supernetto veikalu kasēs visā Latvijā varēs norēķināties gan ar maksājuma kartēm, gan latiem, gan arī ar eiro,» skaidroja L. Podskočija.
Savukārt veikalu tīkls Elvi nolēmis rīkoties pretēji – dažos Elvi veikalos atsevišķi ir nodalīta viena kase, kur var norēķināties tikai ar eiro vai bankas karti. SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine skaidroja, ka tas tiek darīts, lai mazinātu pircēju drūzmēšanos pie kasēm. Līdzīgi kā Rimi arī SIA Palink veikalos Iki paralēlajā latu un eiro apgrozības periodā nebūs atsevišķas kases norēķiniem eiro un latos. «Veikalu kases aparātos nodalītas atsevišķas uzglabāšanas vietas attiecīgajām valūtām. Darbinieki ir izgājušas īpašas apmācības, kuru laikā apguva, kā operēt ar divām valūtām vienlaikus,» bilda SIA Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis.
Lidsabiedrība airBaltic bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas Latvijas eiro monētas jau vakar nogādāja Eiropā, – izdodot tās kā atlikumu no pirkuma, kas veikts reisa laikā. Šis bija arī pirmais uzņēmums Baltijā, kas jau pirms pieciem gadiem pilnībā pārgāja uz pamatcenām eiro. Kā skaidroja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, tas tika darīts, lai piedāvātu izdevīgas biļetes uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Pērn airBaltic eirozonas valstīs pārdeva aptuveni 40% no kopējā biļešu apjoma, savukārt šogad šis rādītājs, visticamāk, sasniegs 57%.
Lidsabiedrības airBaltic stjuarti, kuri ikdienā apkalpo pasažierus reisos, eiro banknotes un citu valstu eiro monētas pazīst labi.AirBaltic stjuarte Madara Fuksa Neatkarīgajai stāstīja, ka operēšana ar vairākām valūtām ir airBaltic stjuartu ikdiena, jo norēķini par pirkumiem lidojumos tiek veikti dažādās valūtās. «Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriežas mājās no ārvalstīm ar kādu no airBaltic reisiem un lidojuma laikā veic pirkumus, līdz šim piedāvājām atlikumu saņemt latos. Tagad, kad Latvija pievienojusies eirozonai, protams, atlikumu piedāvājam saņemt eiro. Mūsu darbā nekas būtiski nemainās, īstenībā norēķini kļūst vienkāršāki, jo vienota valūta – eiro – tagad ir 18 valstīs,» uzsvēra M. Fuksa. Viņas pieredze arī liecinot, ka neesot nekādu problēmu norēķināties par pirkumu vienā valūtā, bet atlikumu izdot citā, jo attiecīga programma to aprēķina.
Lai sabiedriskā transporta vadītājiem atvieglotu biļešu tirdzniecību, viņi ir vienīgie, kas šajās divās nedēļās drīkst izdot atlikumu tajā valūtā, kāda tiek pirkta biļete.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
MI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālākVARAM: vairāk nekā 58 miljoni eiro uzņēmējdarbības projektiem stiprinās Latvijas reģionus
Lai attīstītu uzņēmējdarbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru, veicinātu darba algu fonda pieaugumu un jaunu investīciju piesaisti reģionos, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)...
Lasīt tālākBaravika, Briedis, Apse un Osis – četri jauni vārdi “Vivi” elektrovilcieniem
Turpinot AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un pasažieru pārvadātāja “Vivi” sadarbību, augustā četri elektrovilcieni iegūst jaunus vārdus – Baravika, Briedis, Apse un Osis. Jaunie vilcienu...
Lasīt tālāk