• Tweet

Ikvienam labpatīk domāt, ka pensijas vecums vēl ir ļoti tālu un tam gatavoties vēl ir daudz laika, taču šāda nostāja var tomēr sagādāt liekas raizes ilgtermiņā. Arī Luminor bankas aptaujas rezultāti iezīmē šādu sentimentu – 41% Latvijas iedzīvotāju galvenokārt izvēlas neveidot kādu papildu uzkrājumu pensijas vecumam, jo par šo jautājumu līdz šim nav pat domājuši. Tajā pašā laikā tie, kuri izvēlas veikt papildu uzkrājumus, galvenokārt to dara, lai vecumdienās viņiem būtu laba un pārtikusi dzīve – tā norāda vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Kā norāda Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš, raugoties no finanšu skatupunkta uz jautājumu “krāt vai nekrāt naudu vecumdienām?” ir tikai viena atbilde – viennozīmīgi krāt, jo pensijas uzkrājuma veidošana sniedz iespēju parūpēties par finansiāli drošām un neatkarīgām vecumdienām. “No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri neveido uzkrājumu vecumdienām, jo par to nav līdz šim domājuši, lielākais īpatsvars ir tieši cilvēki vecumā no 18 līdz 39 gadiem. Tas gan nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka jauni cilvēki bieži vien par pensijas vecumu izvēlas nedomāt, taču – jo ātrāk cilvēks sāks veidot savu uzkrājumu, jo lielāka iespēja vecumdienas pavadīt, nesatraucoties par savu finansiālo drošību. Ir jāmēģina uzkrājumiem novirzīt aptuveni 10-15% no savas bruto algas. Piemēram, tā kā pensiju 2. līmenī tiek novirzīti 6%, tad atlikušos 4% vai pat vairāk būtu jāuzkrāj katram pašam – sākot to darīt laicīgi, varam cerēt uz pienācīgiem ienākumiem vecumdienās,” atgādina A. Krūmiņš.

Viens no Baltijas iedzīvotāju populārākajiem iemesliem neveidot uzkrājumu pensijas vecumam ir uzskats, ka līdz pensijas vecuma sasniegšanai inflācija būs būtiski samazinājusi uzkrātās naudas vērtību – tā domā 29% Latvijas respondentu, 35% Lietuvas respondentu un pat 39% Igaunijas respondentu. Tikmēr eksperts norāda, ka ieguldīšana pensiju 2. un 3. līmenī ir labākais veids, kā cīnīties ar inflāciju, jo tiek ieguldīts finanšu tirgos, kuri ilgtermiņā inflāciju pārspēj. Savukārt tikai paļauties uz valsts veikto pensiju 1. līmeņa indeksāciju ilgtermiņā var būt riskanti, jo demogrāfiskās situācijas dēļ paliks arvien mazāk strādājošo attiecībā pret pensionāru skaitu – attiecīgi mazāk cilvēku uzturēs lielāku skaits pensionāru.

Taču tajā pašā laikā galvenais iemesls, kāpēc Baltijas valstu iedzīvotāji izvēlas veidot pensijas uzkrājumu, ir vēlme nodrošināt sev labu un pārtikušu dzīvi vecumdienās. Arī aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju krāj naudu tieši šī iemesla dēļ. Arī lietuvieši un igauņi domā līdzīgi – 64% aptaujāto norāda, ka veido pensiju uzkrājumu tāpēc, lai, sasniedzot pensionēšanās vecumu, spētu dzīvot finansiāli neatkarīgu dzīvi.

Tomēr paļauties tikai uz valsts garantēto pensiju 1. līmeni nav gatavi nevienas Baltijas valsts iedzīvotāji, tāpēc skaidrs ir viens – pensijas vecumam jāgatavojas mums katram pašam, gādājot par savu finansiālo drošību jau tagad. Tikai 7% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka visiem garantētais pensiju 1. līmenis spēs nodrošināt pārtikušas vecumdienas, tikmēr Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir tikai mazliet augstāks – attiecīgi 9 % un 12%. Tas mudina Baltijas iedzīvotājus paļauties uz pašu veidotiem iekrājumiem, lai pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas varētu bez raizēm pamest darbu un dzīvot, izmantojot uzkrātos līdzekļus – šāda motivācija visizteiktākā ir Igaunijā (44%), taču tālu neatpaliek arī Lietuva (36%) un Latvijas (34%). Tāpat Baltijas valstu iedzīvotāju vidū novērojama arī motivācija krāt naudu, lai, sasniedzot vecumdienas, spētu atļauties turpināt ceļot, atpūsties jeb nudien baudītu dzīvi pēc daudziem darbā pavadītajiem gadiem.