Aptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa preču un pakalpojumu grupās joprojām saglabājas cenu pieaugums. Vienlaikus augusi iedzīvotāju daļa, kurai regulāro maksājumu segšana ir izaicinoša, īpaši gada aukstajos mēnešos.
Mainīgā cenu vide ietekmē iedzīvotāju spēju laikus segt maksājumus
Salīdzinot ar 2024. gadu, nemainīgi 64 % iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā finansiālas problēmas. Šādu atbildi visbiežāk pauduši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kas varētu būt saistīts ar to, ka šajā vecuma grupā nereti jau ir izveidots stabilāks ienākumu līmenis. Reģionālā griezumā izceļas Vidzeme, kur iedzīvotāji visbiežāk norāda, ka ikdienas rēķinu segšana notiek bez grūtībām.
Lai gan vairums iedzīvotāju ikmēneša saistības spēj segt bez grūtībām, pieaudzis to respondentu skaits, kuriem rēķinu savlaicīga apmaksa sagādā izaicinājumus – 2024. gadā šo problēmu norādīja 7 %, bet pērnā gada nogalē šis īpatsvars pieaudzis līdz 13 %.
“Lai segtu ikmēneša rēķinus bez grūtībām un veidotu finansiālo stabilitāti, svarīgi savas finanses rūpīgi plānot un pārraudzīt – iedzīvotājiem vajag paaugstināt savas spējas segt negaidītus izdevumus. Ja zināms, ka, piemēram, ziemas periodā izdevumi pieaugs un tas var radīt lielākas grūtības, savlaicīga plānošana un neliela uzkrājuma veidošana var būt būtisks atbalsts ikdienas tēriņu atvieglošanai. Piemēram, izrēķināt vidējo elektrības un siltuma patēriņu pa mēnešiem, lai redzētu, kur veidojas pieaugums un kur var atlikt lielākas naudas summas.
Lai veiksmīgi plānotu budžetu, ieteicams sākt ar izdevumu analīzi, lai saprastu, kur tiek tērēta nauda. To var darīt ar dažādu aplikāciju palīdzību, bet der arī ierastais Excel fails. Tāpat var veikt pārtikas ražotāju analīzi, lai redzētu, kuras preces var iegādāties par mazākiem līdzekļiem, nezaudējot kvalitāti. Pārskatot pāris mēnešu izdevumus, iespējams skaidri saprast, kuras pozīcijas ir patiesās budžeta “ēdājas”, vienlaikus turpmāk piešķirot katrai noteiktu budžetu. Svarīgi šo sadalījumu ievērot, iekļaujot arī kategoriju “uzkrājumi un ieguldījumi”, kas palīdzēs veidot finansiālo neatkarību. Ja gada aukstajos mēnešos ir lielāka vajadzības pēc finansiālas drošības, svarīgi atbrīvoties no sliktiem tēriņu ieradumiem, piemēram, impulsīviem pirkumiem. Apzināta tēriņu kontrole kopā ar budžeta plānošanu palīdz ne tikai segt ikmēneša saistības bez grūtībām, bet arī īstenot sapņus, sasniegt jaunus mērķus un veidot stabilu finanšu pamatu nākotnei,” norāda Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.
Gada aukstie mēneši var būt izaicinoši daļai iedzīvotāju
Nedaudz palielinājies arī to iedzīvotāju skaits, kuriem finansiālas grūtības rada ikmēneša izdevumu segšana tieši gada aukstajos mēnešos. Salīdzinot ar 2024. gadu, kad šādu problēmu izjuta 15 %, pērnā gada izskaņā to norādījuši 23 %. Īpaši šis periods kļūst izaicinošs iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem, kuri tieši ziemas sezonā visbiežāk saskaras ar grūtībām segt ikmēneša rēķinus.
Lai arī kopumā novērojam algu pieaugumu, ekonomikas attīstību un prognozētu mazāku inflāciju, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējo mēnešu laikā palielinājies ar mājokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīto preču un pakalpojumu cenu līmenis, kas varētu būt ietekmējis aptaujas rezultātu. Elektroenerģija pērn gada laikā kļuvusi par 14,2 % dārgāka, dabasgāze par 2,2 %, bet siltumenerģija par 2 %. Tomēr kopumā siltumenerģijas tarifs dažādos reģionos saglabājās mainīgs – vietām tas pieauga, bet citviet samazinājās.
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk