• Tweet

Nu jau pusgads pagājis, kopš automašīnu ātrumu uz Latvijas ceļiem kontrolē pārvietojamie un stacionārie fotoradari. Statistika rāda: lai gan ir samazinājies vidējais braucēju ātrums, tomēr kopumā satiksmes drošība nav uzlabojusies un negadījumu skaits nav sarucis, atsevišķās sadaļās – pat pieaudzis.

Autoeksperts Pauls Timrots pēc radaru ieviešanas nekādas izmaiņas Latvijas satiksmē neredz: «Nekas nav uzlabojies: šoferi brauc, kā brauca, dzer, kā dzēruši.» Autožurnālists Arnis Blodons gan uzskata, ka stacionāro radaru ieviešana prevencijas ziņā ir devusi rezultātus: autovadītāji uz tiem reaģē kā uz gulošajiem policistiem un piebremzē. Taču abi autoeksperti ir vienisprātis, ka, lai gan radari darbojas daudzviet pasaulē, diez vai tie tika ieviesti tā kā pie mums. Uzstādītājiem neesot bijusi komunikācija ar sabiedrību: notiekošais netika ne izskaidrots, ne diskutēts. «Tad nav brīnums, ka dažs labs savu agresivitāti parāda, kad pabrauc garām radaram – vai nu iespiež pedāli grīdā, vai nopūš to ar krāsu. Tā ir nestabilāku cilvēku atbildes reakcija pret dubultmorāli, kad kaut ko uzspiež, kārtīgi neizskaidrojot,» savu viedokli pauž A. Blodons.

Taču par pārvietojamajām ierīcēm varot teikt: tā ir naudas kāšana, nevis prevencija. «Kāda gan tiem ir jēga, ja tos neredzam,» uzskata A. Blodons. Neesot skaidrs arī, kur un kāpēc tie tiek izvietoti.

«Ja tie tiek nolikti pie gājēju pārejām vai skolām, tad ir skaidrs, kāpēc, bet – ja tie tiek ieslēpti krūmos?» neizpratnē ir P. Timrots. Autoeksperti arī novērojuši: līdz ar radaru ieviešanu Ceļu policija daudz retāk redzama, patrulējot uz Latvijas ceļiem. «Bet radari taču kontrolē tikai ātrumu, nevis pārējos satiksmes pārkāpumus, tāpēc var teikt – pārējie prevencijas instrumenti darbojas neapmierinoši,» spriež P. Timrots.

Mazāk ķer ātrumpārkāpējus

Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre norāda, ka Ceļu policija (CP), kopš ieviesti radari, daudz mazāk strādājot ar ātrumpārkāpējiem. Ja arī patruļas izbrauc ķert ātrbraucējus, tad tas vairāk esot ārkārtas pasākumos – piemēram, Līgo svētkos. «To, kur un kad braukt, izlemj operatīvās vadības centrs. VP ceļu satiksme nav prioritāte, bet gan reaģēšana uz dažādiem notikumiem, piemēram, zādzībām,» skaidro V. Mistre, piebilstot, ka jādomā arī par resursu taupīšanu.

VP pārstāve uzsver, ka radari ir uzlabojuši situāciju uz Latvijas ceļiem: ir samazinājies vidējais braukšanas ātrums. Viņa nesaredz nekā peļama arī pārvietojamo radaru izvietošanā: arī tāda prakse – slēpta satiksmes uzraudzīšana – esot visā pasaulē izplatīta.

Par radaru izvietojumu viņa skaidro: vietas netiek izvēlētas nejauši – tās tiek plānotas, ņemot vērā negadījumu skaitu, satiksmes intensitāti, kā arī pašvaldību un pašu iedzīvotāju sniegto informāciju. Piemēram, radari tika izvietoti Ķekavā, kur tiek remontēts ceļš, jo saņemta informācija, ka netiek ievērots ātruma ierobežojums. Tāpat tiek ņemts vērā tas, kad un kur Latvijā notiek lielāki pasākumi. Tad uz turp vedošajiem ceļiem tiekot izvietoti vairāki radari.

Runājot par nepietiekamo komunikāciju ar sabiedrību šā projekta ieviešanas gaitā, VP pārstāve atzīst, ka diemžēl tas neesot virzījies tā, kā sākotnēji plānots. Sācies treknajos gados, bet īstenots – krīzes, kas arī ietekmējis radaru ieviešanas modeli: valdība apstiprinājusi to, kurā ieviešana tika uzticētam privātuzņēmumam. Tagad gan esot skaidrs, ka vajadzēja darīt citādi.

VP: agresīvo braucēju ir mazāk

Attiecībā uz agresīvajiem braucējiem – autoeksperti uzskata, ka Latvijā nebūt nav tā sliktākā situācija. «Te ir diezgan laba braukšana. Es to nodēvētu – diezgan tipiska Austrumeiropai ar zināmu rietumniecku ievirzi,» teic A. Blodons.

Pa Jūrmalas šoseju kā pa virāžām

V. Mistre norāda, ka agresīvo braucēju skaits ir samazinājies. Tas gan vairāk pamatojams ar to, ka sarucis sastrēgumu skaits. Piemēram, Uzvaras bulvārī pie tramvaju sliedēm, kur kādreiz regulāri veidojušies sastrēgumi, bieži bija vērojamas agresīvu braucēju izpausmes, cenšoties tos apbraukt pa sliedēm. Nekas tāds vairs nenotiekot, atzīst V. Mistre. Tomēr kā viena no sāpīgākajām vietām joprojām esot Jūrmalas šoseja: tur daudzi braucot pa joslām kā virāžām – iepriekš nerādot kustības virziena maiņu. To, ka šī šoseja ir liels pārbaudījums autobraucējiem tad, kad Jūrmalā notiek dažādi pasākumi, viņa nenoliedz. Taču tur CP maz ko varot darīt – sastrēgums veidojas, pērkot caurlaides. Lai šādu situāciju novērstu, vairāk būtu jādomā Jūrmalas domei, ne policijai.

Vērtējot šo gadu kopumā, V. Mistre atzīst, ka bojāgājušo ziņā statistika nav iepriecinoša. Ja pēn šajā posmā bija 69 bojāgājušie, šogad – jau 80. Šo negatīvo bilanci palielinājuši pāris negadījumi ar vairākiem mirušajiem. Arī attiecībā uz notriektajiem gājējiem situācija neuzlabojas, bet kā jauna tendence iezīmējusies problēma ar velosipēdistiem.

***

Ceļu satiksmes pārkāpumi un negadījumi (Šā gada sešos mēnešos)

– Fiksēti 125 129 pārkāpumi

– Sodīti 285 agresīvi braucēji

– 80 bojāgājušie (pērn šajā periodā 69). No tiem 12 velosipēdistu

– Ar radariem fiksētie pārkāpumi (kopumā) – 83 000

Valsts policijas Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre: «Radari ir uzlabojuši situāciju uz Latvijas ceļiem – ir samazinājies vidējais braukšanas ātrums.»

Autoeksperts Pauls Timrots: «Nekas nav uzlabojies: šoferi brauc, kā brauca, dzer, kā dzēruši.

Avots: nra.lv /Aisma Orupa