MK apstiprina valsts budžeta bāzes izdevumu apmēru turpmākajiem trim gadiem

Otrdien, 24. augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2022., 2023. un 2024. gadam, paredzot 2022. gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.
2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 8 741,1 miljonu eiro apmērā un 2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 8 568,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti 668,1 miljonu eiro apmērā 2022. gadam un 732,3 miljonu eiro apmērā 2023. gadam. 2024. gadam izdevumi noteikti 8 542,8 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023. gadam palielināti 706,5 miljonu eiro apmērā.
Būtiskākās izmaiņas 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos veido paredzētais finansējums 104,9 miljonu eiro apmērā vakcinācijai pret Covid-19, augstas gatavības projektu finansēšanai 97,8 miljoni eiro, ģimenes valsts pabalstam – 90,9 miljoni eiro, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai plānotie izdevumi 14,5 miljonu eiro apmērā.
Tāpat 2022. gadam izdevumu pieaugumu ietekmē valsts plānotais līdzfinansējums 316,8 miljonu eiro apmērā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai. Savukārt no ārvalstu finanšu palīdzības 22,4 miljoni eiro papildus plānoti Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības projektiem, kā arī 10,9 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijai dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanai.
Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2022. gadam aprēķināti 3 387,5 miljonu eiro apmērā, 2023. gadam 3 540,9 miljonu eiro apmērā un 2024. gadam 3 771,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2022. gadam izdevumi palielināti 160,9 miljonu eiro apmērā, 2023. gadam izdevumi palielināti 159,9 miljonu eiro apmērā. 2024.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2023. gadam palielināti 390,6 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumu pieaugumu 2022. gadam veido papildu finansējums 77,3 miljonu eiro apmērā vecuma pensijām, 56,6 miljonu eiro novirzīšana slimības pabalstiem, 15,4 miljonu eiro – bezdarbnieku pabalstiem, 7,1 miljona eiro novirzīšana vecāku pabalstiem.
2002. un 2023. gadam bāzes izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu attiecīgajam gadam. Savukārt 2024. gadam izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz 2023. gadam apstiprināto ietvaru, to koriģējot atbilstoši MK 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr.867 prasībām un MK pieņemtajiem lēmumiem.
Speciālajā budžetā korekcijas veiktas, ņemot vērā prognozes valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu, darba tirgus rādītājiem, patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm un citiem faktoriem.
Vēl par tēmu:
Nacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk