Caur Latviju desmitiem miljonu nonākuši Putina brālēna firmas kontos

Kopš 2018. gada Latvijas bankas strauji atbrīvojušās no riskantiem klientiem. Taču aizdomīgā nauda joprojām ir maksātnespējīgajās bankās. Tur savas naudas izmaksu gaida pastkastīšu firmas ar slēptiem īpašniekiem un neizsekojamiem darījumiem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
”Trasta komercbankas” kreditoru vidū ir uzņēmums, kas Krievijas prezidenta brālēna Igora Putina firmai pārskaitījis vismaz vairākus desmitus miljonu eiro. Neviena iestāde neizmeklē, vai firma piedalījusies finanšu noziegumos, ar kuriem tiek saistīts Igora Putina vārds.
Pirms diviem gadiem gaismā nāca naudas atmazgāšanas skandāls ”Danske Bank” Igaunijā. Deviņu gadu laikā skandināvu bankas filiālei cauri bija izlaisti 230 miljardi netīras naudas. Pasaules vadošie mediji to sauca par lielāko naudas atmazgāšanas skandālu.
Darījumi atklājās, pateicoties bankas darbiniekam Hovardam Vilkinsonam. Viņš pamanīja, ka Lielbritānijā reģistrētā ”Lantana Trade” saņēma un pārskaitīja miljonus, bet nekādu saimniecisko darbību neveica. Patiesie īpašnieki bija noslēpti. Vilkinsons atklāja, ka vēl 20 firmas ar kontiem ”Danske” bankā bija reģistrētas tajā pašā adresē. To pārskati bija nepatiesi, īpašnieki paslēpti. ”Danske Bank” slēdza 853 aizdomīgus kontus.
Izrādījās, ka “Lantana Trade” patiesā labuma guvējs bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina brālēns Igors Putins. Viņu vajā naudas atmazgāšanas skandāli. Putina vadītā “Master Bank” to dēļ zaudēja licenci. Viņš bija direktors Krievijas Zemes bankā, kad tā figurēja Moldovas 20 miljardu mazgāšanas shēmā. “Promsberbank”, kur Putins bija valdē, nelegāli no Krievijas aizpludināja 10 miljardus dolāru. Aiz ”Danske bank” skandālā atklāto pastkastīšu firmām identificēja ne tikai Igoru Putinu, bet arī Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekus.
”Lantana Trade” partneris bija Lielbritānijā reģistrētais “Fairwood Import”. Firmas konta izraksts ”Danske” bankā rāda, ka 2013. gadā ”Fairwood Import” ik pēc pāris dienām saņēma četrus miljonus dolāru. Identisku summu uzreiz pārskaitīja “Lantana Trade” kontā. Tikai viena mēneša laikā vien “Fairwood” uz “Lantana Trade” pārskaitīja 44 miljonus dolāru. “Fairwood” konti bija arī Latvijā: “Baltikums Bank”, “Privatbank” un “Trasta komercbankā”.
Vienām bankām firma savus darījumus pamatoja ar vekseļu un vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, citām apgalvoja, ka tirgojas ar celtniecības materiāliem un iekārtām. Neviena no bankām firmu ar nezināmajiem īpašniekiem, nepatiesām finanšu atskaitēm, pastkastītes adresi un simtu miljonu apgrozījumu kontos nebija novērtējusi par augsta riska klientu.
2016. gadā Eiropas Centrālā banka “Trasta komercbankai” anulēja licenci. Latvijas uzraugi bankā konstatēja ilgstošu un plašu naudas mazgāšanu. Bankā sākās likvidācijas process, bet gadu vēlāk – maksātnespējas process.
Bankas slēgšanas brīdī “Fairwood Import” kontā “Trasta komercbankā” atradās trīs miljoni dolāru. Bankas likvidators Ilmārs Krūms neko aizdomīgu uzņēmumā nesaskatīja un tam izmaksāja aptuveni divus miljonus.
”Fairwood Import” bija ”Trasta Komercbankas” lielāko klientu trīsdesmitniekā. Tā norādītie patiesie labuma guvēji bija fiktīvi. Lietas patiesībā bīdījis kāds Boriss Vorobjovs.
“Viņš informēja, ka ir kaut kāds Iļja Šingarevs viņam. Krievu žargonā viņš viņu nosauca par “padpisant”, ko es saprotu kā dokumentu parakstītājs. Tas, ka tas ir Krievijas pasākums, tas man bija skaidrs. Es varbūt tanī momentā to neuztvēru nopietni, jo, neslēpšu, bija arī tikšanās, kur mēs arī tādā brīvākā gaisotnē arī kādu grādīgu dzērienu kopā iedzērām, un viņš tāds lielībnieks bija, viņš lielījās, ka viņam tur ir sakari ar Krievijas Federālās drošības dienestu. (NP: Vai zinājāt, no kurienes uzņēmums saņēma šo naudu?) Nē, es to nezināju,” norāda “Fairwood Import” bijušais pārstāvis Mārtiņš Krūms.
“Lantana Trade” un “FairWood Import” darījumi notika laikā, kad milzu jaudu bija uzņēmusi tā sauktā krievu naudas mazgātava: globāla shēma, kurā no 2010. līdz 2014. gadam no Krievijas tika izpludināti ap 80 miljardiem dolāru. Visaktīvāk izmantotās bija Igaunijas “Danske Bank” un Latvijas “Trasta komercbanka”.
”Trasta komercbankas” maksātnespējas administrators Armands Rasa norāda: “Gan es, gan faktiskā izmaksātāja banka, kas faktiski veic visas šīs maksāšanas darbības, pārbaudām katru un ikvienu kreditoru, lai būtu pārliecība, ka konkrētais kreditors, kas saņem naudas līdzekļus, ir tiesīgs tos saņemt. Droši vien domāt un uzskatīt, ka 2017. gadā, jūnijā, uzsākot administratora darbību šajā bankā, es pārbaudīšu no – līdz visus bankas darījumus, kas veikti 10, 15 gadu garumā, droši vien būtu naivi.”
Tā pati Lielbritānijas adrese ir vai iepriekš bijusi vēl septiņiem “Trasta komercbankas” kreditoriem. Ne administrators, ne valsts iestādes vēsturiskos darījumus nepārbauda.
”Beckley Inter LLP”
”Brandex Resources LLP”
”Exposoft Trading LLP”
”Fortex Energy LLP”
”Spikeberg Resources LLP”
”Swedstone Trading LLP”
”Woodbridge Energy LLP”
FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktors Kristaps Markovskis komentē: “Šajā gadījumā netiks skatīti tie darījumi, kas ir bijuši četri vai pieci gadi atpakaļ, kuri ir izpildīti, un varbūt tie klienti jau labu laiku bankā nav bijuši aktīvi un nav apkalpoti. Pēdējo reizi klātienes pārbaudi “Trasta komercbankā” FKTK veica pirms četriem gadiem, kad bankas likvidators bija Ilmārs Krūms. Secinājumi bija drūmi: klientus un viņu naudas izcelsmi nepārbaudīja. FKTK tiesu prasīja nomainīt likvidatoru un prasīja bankas maksātnespēju.”
Pēc pārbaudes likvidējamā “Trasta komercbankā” FKTK 2017. gada janvārī brīdināja, ka visa Latvijas tiesiskā vide tiks pakļauta reputācijas riskam, ja apstiprināsies aizdomas, ka likvidators pats nodarbojas ar naudas atmazgāšanu. Pusgadu vēlāk policija Ilmāru Krūmu apcietināja aizdomās par izspiešanu un līdzekļu legalizāciju.
“Fairwood Import” atbilst čaulas uzņēmuma un augsta riska firmas pazīmēm. Līdz pagājušajam gadam tas bija reģistrēts tajā pašā namā, kur ”Danske” skandālu aizsākusī ”Lantana Trade”. Netīrās naudas apkarošanai izveidotais Finanšu izlūkošanas dienests par ”Trasta komercbankas” klientu darījumiem līdz šim neesot interesējies.
“Ja mums ir iespēja un ir pierādījumi, teiksim, procesa ietvaros, ka šī nauda ir konfiscējama, tad šī nauda tiek konfiscēta atbilstoši kriminālprocesā noteiktā kārtībā, bet citos gadījumos no mums nav tiesisku līdzekļu šajā gadījumā atsavināt personai naudu,” sacīja Markovskis.
Mūsu regulējums paredz, ka politiski nozīmīga persona ir paaugstināta riska persona, īpaši, ja mēs runājam par personām, kuras nāk no paaugstināta riska jurisdikcijas. Viņas ir automātiski pakļaujamas padziļinātai izpētei, saprotot, kādus darījumus šī persona veic. Jo skaidrs, ka tas galvenais mērķis šajā gadījumā pārliecināties par to, ka netiek iegūti vai pārskaitīti līdzekļi, kuri, iespējams, ir kādās koruptīvās darbībās iegūti.
Noguldītāji no “Trasta komercbankas” aizvien nav saņēmuši ap 50 miljoniem eiro. Lielāko daļu no summas arī nesaņems, jo bankā naudas nav. Pat ja likumsargi atklātu jaunus noziegumus, tad vairs nebūtu, ko arestēt.
“Trasta komercbanka” tās darbības laikā bija ierauta neskaitāmos naudas mazgāšanas skandālos. Likvidācijas procesa vadīšana tika Krūmam, ko darbam uzrunāja tolaik ietekmīgais maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Krūms ar Sprūdu un citiem juristiem slēdza pakalpojumu līgumus gandrīz septiņu miljonu eiro vērtībā. Tagad Ilmārs Krūms kļuvis par liecinieku pret Sprūdu, bet viņam inkriminētais noziegums no izspiešanas samazināts uz nolaidību.
Arī “Fairwood Import” iesaistīts kriminālprocesā. Uzņēmums atzīts par cietušo, jo liecinājis, ka tā nolīgtais jurists Mārtiņš Krūms nodarbojies ar izspiešanu.
2018. gadā izskanēja ziņas par Vladimira Putina meitu slepeniem kontiem Latvijā. Bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieki savulaik šīs ziņas rosinājuši izmantot informācijas karā pret Putinu. Latvijas FKTK par to sāka pārbaudi un secināja, ka Putina meitām kontu Latvijā nav.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālāk