• Tweet

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā administratīvi teritoriālā reforma ir nepārdomāta, jo Ministru kabineta (MK) apstiprinātais ziņojums neatbild uz jautājumiem, kā teritoriālās reformas mērķi veidos mūsu valsts attīstību un uzlabos esošo situāciju pašvaldībās, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lembergs uzsvēra, ka MK apstiprināto VARAM ziņojumu, kurā vērtētas 2009. gada teritoriālās reformas sekas un raksturota esošā situācija, nevar uzskatīt nedz par plašu, nedz objektīvu situācijas izvērtējumu. Ventspils mērs norādīja, ka ministrija šajā ziņojumā nav izvērtējusi stiprās un vājās reformas puses. “Šādas analīzes nav nedz par esošo situāciju, nedz par to, kāda izskatīsies situācija, ja šīs izmaiņas pieņems,” uzsvēra Lembergs.

Politiķa ieskatā, lai arī ziņojumā kā viens no mērķiem izvirzīts valsts un pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana, kā arī vienlīdzīgas un ilgtspējīgas pašvaldības darbības sistēmu izveidošana, ziņojumā ietvertie skaitļi nenorāda uz to, kā robežu grozīšana mainīs esošo situāciju.

“Tiek norādīts, ka iedzīvotāju skaits ir samazinājies. Ko dod šādas ziņas? Vai robežu grozīšana mainīs iedzīvotāju skaitu visā Latvijā, izņemot Pierīgu? Atbilde ir diezgan pārliecinoša – nemainīs. Līdz ar to iedzīvotāju skaita izmaiņu analīze neko nedod,” norādīja Lembergs.

Tāpat, runājot par nodarbinātību, ziņojumā esot norādīts, cik šobrīd daudzās pašvaldībās ir darba iespējas. “Pirmkārt, cilvēki nestrādā savā pašvaldībā, bet gan konkrētā darbavietā. Ja mēs lietojam vārdu “pašvaldības”, tad tās ir pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības. Un tajās ir nodarbināti aptuveni 15%. Un šim rādītājam nav nekāda nozīme. Šādas svārstveida kustības starp dzīves vietu vai darba vietu ir bijušās vienmēr. Turklāt, tie ir kopēji dati par visu Latviju, nevis par konkrētu pašvaldību,” uzsvēra Lembergs.

Lembergs norādīja, ka tas ir normāli, ka tiek uzskatīts, ka Pierīga attīstās strauji. “Tas tā arī ir, bet mēs redzam, ka atsevišķos reģionos Pierīgā ir nodarbināti ļoti mazs skaits cilvēku. Tie strādā kaut kur citur – tie strādā Rīgā, bet dzīvo attiecīgi Pierīgā. […] Bet Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē un Daugavpilī iedzīvotāji lielākoties ir nodarbināti savā pilsētā, jo viņi nekur nevar aizbraukt. Ko mainīs robežu grozīšana? Attālums starp Rīgu jau nemainās,” norādīja Lembergs.

Savukārt runājot par ziņojumā ietvertajiem priekšnosacījumiem tautsaimniecības attīstībai, Lembergs norādīja, ka tas ir loģiski, ka pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai ir salīdzinoši mazs. “Kādu atbalstu var iedot pašvaldība, ja viena rūpnieciskā telpa maksā 5 miljonus eiro? Pašvaldība nemaz desmit gados nevar uzbūvēt tādu ēku, jo viņai vienkārši tādu resursu nav,” piebilda politiķis.

Tāpēc neesot saprotams, ko dod ziņojumā ietvertais paziņojums par to, cik pašvaldībās ir speciālu uzņemējdarbības konsultantu. “Ventspilī tāda nav, bet mums ir nodaļa, kas ar šādiem jautājumiem strādā. Ja valdība pieņem lēmumu, ka nerezidenti bankās var būt tikai 5%, tas būtiski ierobežo investoru piesaisti visai Latvijai, tai skaitā attiecīgās teritorijas, tai skaitā Ventspilī. Tas ir būtisks, negatīvs lēmums. Vai arī neveiksmīga nodokļu reforma to nemaina. Ja ir visādi šķēršļi un birokrātija – pašvaldība to ietekmēt nevar. Šāds rādītājs neko nerāda par esošo situāciju un to, kāpēc nepieciešams apvienot novadus,” uzsvēra Lembergs.

Tas pats esot attiecināms arī uz teritorijas attīstības plānošanu. “Kāda nozīme – ir tur teritorijas plānotāji pašvaldībā vai nav? Vai tad, lai būtu plānotāji, ir jāapvieno pašvaldības? To var veikt arī konsultanti,” piebilda politiķis.

Viņa ieskatā arī ziņojumā iekļautie izdevumi uz vienu izglītojamo ir tikai kvantitatīvi rādītāji. “Jāskatās konkrēti – jauna skola, veca skola, cik liela. Tagad tie ir tikai tādi vidējie skaitļi, spēlēšanās ar cipariem. Tas arī nepierāda to, ka apvienot pašvaldības, samazināsies izdevumi uz vienu izglītojamo. Tas arī nepierāda to, ka jāapvieno pašvaldības,” norādīja Lembergs.

Runājot par administratīvajiem izdevumiem, Lembergs uzsvēra, ka ir svarīgi, vai tas ir ārpakalpojums vai nav. “Tas arī ir tāds peldošs rādītājs. Tas nav īsti salīdzināms. Tas neko nepierāda. Protams, ka pašvaldībām ir dažādi izdevumi, jo tās ir dažāda lieluma,” komentēja Ventspils mērs.

Tāpat ziņojumā neesot jēga runāt par pašvaldību spējām aizņemties, jo tas nenorādot investīciju iespējas. “Tajā analīzē gan nerunā par tādu būtisku lietu kā to, ka valsts atņem pašvaldībām naudu, kā rezultātā pašvaldībās šobrīd atrodas smagā finanšu situācijā,” uzsvēra Lembergs.

Tāpat robežu grozīšana nemainīs to, cik daudzas pašvaldības finansēs pašvaldību izlīdzināšanas fonda modeli. “99,6% [iemaksas] veido Rīga un Jūrmala. Drīz arī Ventspils tur vairs nebūs. […] Ja robežu mainīšana nerisina šo jautājumu, kas tiks darīts, lai pašvaldības būtu bagātākas? Jāmaina valsts politika uz Latvijas policentrisko attīstību,” norādīja politiķis.

“Diemžēl šīs informatīvais ziņojums, ko Kariņa valdība skatīja 14. maijā, neatbilst Eiropas Savienības (ES) ieteikumiem, ja tiek veikta robežu grozīšana. Jebkurā gadījumā jau šajā stadijā Eiropas pašvaldību hartā ierakstītais ir pārkāpts,” uzsvēra Lembergs.

Kā zināms, saskaņā ar jauno administratīvi teritoriālo reformu, līdz 2021. gadam Latvijā pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz aptuveni 35 pašvaldībām, un pašvaldības plānots veidot ap reģionālās nozīmes attīstības centriem.