Saeimā šī gada valsts budžetu plānots pieņemt aprīļa sākumā

Budžeta komisijas deputāti ir gatavi intensīvam darbam, lai šī gada valsts budžetu galīgajā lasījumā varētu pieņemt darba grafikā paredzētajā termiņā – aprīļa sākumā. To trešdien, 27. februārī, sacīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars pēc tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru.
“Pēc Finanšu ministrijas plāna šī gada budžeta projektu parlamentā plānots iesniegt nākamnedēļ – 8. martā. Projekta nodošana izskatīšanai komisijās paredzēta 14 .martā, pirmais lasījums – 20. martā, savukārt pieņemšana galīgajā lasījumā plānota aprīļa pirmajā nedēļā,” par valsts budžeta likuma pieņemšanas darba grafiku informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Šodienas sēdē finanšu ministrs deputātus iepazīstināja ar šī gada valsts budžeta projekta izstrādes gaitu, atzīmējot, ka tas sagatavots, pamatojoties uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem pagājušā gada septembrī. Ministrs arī uzsvēra, ka budžeta pieņemšana iekavējusies par četriem mēnešiem, tādēļ tā pieņemšanai vajadzētu būt iespējami raitai.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne informēja, ka izskatīšanai Saeimā kā 2019.gada valsts budžeta projekts tiks virzīts tā saucamais tehniskais valsts budžets un 14 to pavadošie likumprojekti. Savukārt, ņemot vērā februārī Saeimā veiktos grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, netiks sagatavots vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts šim gadam.
Projektā ar nelielām korekcijām plānots turpināt līdz šim uzsāktos pasākumus, kā arī, pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem, tostarp finanšu tirgus sakārtošanai, Diasporas likuma normu īstenošanai, mediķu, tiesnešu, prokuroru atalgojuma palielināšanai, mediju telpas stiprināšanai.
Pieskaroties jautājumam par pedagogu darba samaksu, ministrs uzsvēra, ka papildu finansējumu atalgojuma palielināšanai varēs novirzīt tikai tad, ja tiks īstenotas solītās izglītības reformas, tostarp sakārtots un optimizēts skolu tīkls un efektivizēti darba procesi. Iepriekš panāktā vienošanās par darba samaksas pieaugumu paredz, ka solījumus pilda visas iesaistītās puses, ne tikai valsts, pauda Reirs.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Labklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk