Šmits: Krišjāņa Kariņa valdība ir regress

Salīdzinot Krišjāņa Kariņa (JV) veidoto valdību ar Māra Kučinska (ZZS), tad Kariņa valdība ir solis atpakaļ, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja KPV LV deputāts Didzis Šmits, kurš nesen atteicās no ekonomikas ministra amata Krišjāņa Kariņa (JV) veidotajā valdībā.
“Es nevaru iedomāties, ka varētu nobalsot par valdību, kura būs vājāka par iepriekšējo. Galvenokārt – jau par vājāku premjeru. Esmu ļoti bieži kritizējis Kučinski, bet viņš vismaz nebija blefotājs, un viņam bija kaut kāds mugurkauls. Tas, ko mēs tagad redzam, ir regress,” sacīja Šmits, turpinot, ka tas redzams gandrīz ar jebkuru jomu.
“Vai Ilzes Viņķeles atgriešanās valdībā nav regress? Vai Jāņa Reira atgriešanās finanšu ministra amatā nav regress? Vai Pabrika atgriešanās Bergmaņa vietā? Atkal mums būs kārtējais bruņutehnikas iepirkums par trīs reizes lielāku summu, nekā tas normāli maksātu. Tā es varētu iziet cauri visam tam sarakstam. Vai OIK kontekstā Pūce ir pienesums valdībā? Katrā ziņā Kučinskis par sava biroja vadītāju neielika cilvēku, kurš nes pilnu atbildību par OIK piesegšanu. Viņš varbūt neielika ļoti spēcīgu vadītāju, bet ne jau OIK piesedzēju. Manuprāt, ir acīm redzams regress atjaunot Vienotību pie varas, kas ir atbildīga gandrīz par jebkuru punktu, ko mēs kā partija esam pārmetuši iepriekšējai varai. Es neesmu gājis prom no iepriekšējās darbavietas, lai nonāktu situācijā, kurā es, Didzis Šmits, balsoju par Vienotības valdību. Turklāt Kariņa vadībā. Nē, paldies,” sacīja KPV LV deputāts.
Runājot par to, kāpēc viņš atteicies no ekonomikas ministra amata kandidatūras, Šmits norādīja, ka KPV LV frakcija bija lēmusi piedalīties valdības veidošanas sarunās un deleģēt ministru amata kandidātus. Lēmuma piedalīties valdībā nebija. “Ja kāds uztvēra, ka mēs noteikti piedalāmies, tad tā ir to cilvēku, kas tā uztvēra, problēma. Mēs piedalījāmies sarunās. Tas nenozīmē, ka es atnācu ar domu tur sēdēt, klausīties, bet man nav ilūzijas, kas ir Krišjānis Kariņš, kas ir Vienotība, bet brīdī, kad galveno OIK piesedzēju Jāni Patmalnieku ieceļ par Ministru prezidenta biroja vadītāju, tad… es viņu būtu nodevis, varbūt ne gluži kriminālvajāšanai, jo neesmu asinskārs, bet ministrijā viņš nestrādātu. Tā ir zināma indikācija. Ir vēl viena lieta. Ir nedaudz šizofrēniska situācija, ja esmu ministrs valdībā, par kuru kā deputāts nevaru nobalsot, jo tā ir Vienotības valdība, kurai apakšā ir dīli (vienošanās) par KNAB vadītāju, par ABLV banku un lietām, par ko esmu jau daudzkārt teicis (OIK),” skaidroja Šmits.
Viņš gan pauda, ka Kariņa valdību apstiprinās, ja vien Kariņš pēdējā brīdī no kaut kā nenobīsies. “Es gan pats balsošu pret un zinu, ka frakcijā nebūšu tāds vienīgais. Es skatos uz šo procesu, es pie tā galda biju, un nekādas lielās laimes iet šajā valdībā nebija. Tieši tāpat kā Attīstībai/Par! un Vienotība it kā piedalījās Bordāna valdības sarunās. Viņi jau it kā piedalījās arī Gobzema valdības sarunās. Domāju, ka mēs daudz vairāk piedalījāmies Kariņa valdības sarunās nekā Attīstībai/Par! un Vienotība Bordāna un Gobzema valdības veidošanas sarunās. Mēs piedalījāmies pa īstam. Es saprotu, ka šajā Saeimā nekādas ideālās valdības nebūs, jo Saeima ir tāda, kāda ir. Jautājums ir cits. Vai tas, ko tagad liek kopā, nav regress, salīdzinot ar to, kas jau ir,” norādīja Šmits.
Viņš norādīja, ka salīdzinot Kariņa valdību ar Kučinska, tas esot solis atpakaļ. “Kariņš ir regress,” piebilda Šmits.
Viņš norādīja, ka viņam spilgti atmiņa palikusi viena epizode. “Pagājušo trešdien man kā topošās valdības ministram bija individuāla tikšanās ar Kariņu kā valdības vadītāju. Viņš man tiešā tekstā saka, ka, ja es nemainīšu savu pozīciju OIK sakarā, īpaši par tiesisko aspektu pagātnē, tad viņš mani savā valdībā neredz. Cieti. Labi. Balle beigusies. Tā kā nemīlu pieņemt sasteigtus lēmumus, pirms esmu aprunājies ar savējiem, tad vienojamies, ka galīgo atbildi sniegšu nākamajā dienā. Ceturtdien viņu informēju, ka mana pozīcija nemainīsies par milimetru. Viņš tā kā āha,… nu, labi, pasākums beidzies attiecībā uz mani šajā valdībā. Četras stundas vēlāk viņš saka – zini, nu… es… nu, skatāmies… Krišjāni, mēs runājam par lietu, kas kopumā valsts iedzīvotājiem izmaksās četrus miljardus. Divi jau ir nosperti, divi vēl ir priekšā. Tagad dažu stundu laikā tu nomaini viedokli, pēc tam, kad teicu, ka savu nostāju nemainīšu par milimetru. Tu saki – nu, labi, okei. Bet, ko tu rīt teiksi? Man šī Kariņa nostāja nepārsteidz, jo es viņu zinu jau daudzus gadus vēl kopš Jaunā laika laikiem. Nav tā, ka viņš ir naivais, taisnais Antiņš, kurš vienmēr tur vārdu, bet skaidrs ir viens – viņu izmantos nešaubīgi. Diemžēl viņam ir vairāk tās Antiņa sliktās, nevis labās īpašības,” norādīja deputāts.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Nedēļas nogalē laiks būs lielākoties mākoņains un sals mazināsies
Februāra sākums aizvadīts ar sausu un saulainu laiku, kā arī ar atsevišķiem aukstuma rekordiem. Nedēļas izskaņā laika apstākļus noteiks plašs ciklons no rietumiem – tā ietekmē debesis...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālāk