FKTK brīdina uzņēmumu akciju īpašniekus par iespējamu akciju izkrāpšanu
![]()
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS “Nasdaq Riga” tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas “Nasdaq CSD SE” (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Centrālais depozitārijs). Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība.
FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.
Iespējamais krāpnieks mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusē faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā.
Ieteikumi uzņēmumu akciju īpašniekiem:
• Pirms akciju pārdošanas darījuma noslēgšanas, pārliecinieties par akciju tirgus cenu biržā, lai izvērtētu piedāvājuma izdevīgumu.
• Ja akcijas tiek turētas “Nasdaq CSD SE” kārtotajā Sākotnējā reģistrā, pārliecināties, vai tur nav uzkrātas arī uzņēmuma maksātās dividendes un aprēķiniet, cik lielā apmērā tās varētu būt (informācija par dividendēm atrodama biržas mājaslapā, kā arī to iespējams saņemt, personīgi ierodoties “Nasdaq CSD SE”).
• Ja gadījumā rodas jautājumi par uzņēmumu akciju pārdošanu, vienmēr labāk vērsties savā bankā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai arī FKTK.
• Ja konstatējat, ka, iespējams, esat cietis no šādas krāpniecības, aicinām vērsties Valsts policijā.
Iespējamā krāpšanas shēma
FKTK ir saņēmusi informāciju par vairākiem šādiem darījumiem, kuros saskatāmas krāpniecības pazīmes. Neviens no iespējamajiem cietušajiem pagaidām nav vērsies FKTK ar sūdzību.
Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas shēma darbojas šādi: persona vēršas pie akcionāriem, kuru īpašumā no privatizācijas laikiem ir biržā tirgoto uzņēmumu akcijas, t.sk., personīgi ierodoties viņu dzīves vietās vai piezvanot pa tālruni, un ar dažādiem argumentiem mēģina pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot ievērojami zemāku cenu, nekā to tirgus vērtība biržā. Akcionāram tiek piedāvāts darījumu nokārtot nekavējoties, dodoties kopā uz tuvāko banku un aizpildīt visus nepieciešamos dokumentus, lai noformētu akciju pārdošanu vai doties pie notāra, noformējot akciju pārdošanas līgumu un pilnvaras darījuma veikšanai. Pēc tam iespējamais krāpnieks var tās pārdod biržā jau par daudz augstāku cenu un saņemt dereģistrēto akciju dividendes.
Ieskatam piemērs, kādas ir sekas, ja akcionārs pieņēmis tādu piedāvājumu:
Pircējs ir pārliecinājis personu pārdot 200 akcijas, piedāvājot aptuveni 1,00 eiro par akciju, tādējādi persona saņem tikai 200 eiro. Personai Sākotnējā reģistrā ir 200 akcijas, par kurām kopumā uzkrātas dividendes 2 000 eiro apmērā. Biržas cena šīm akcijām ir aptuveni 10,00 eiro par akciju. Tādējādi, ja šī persona pati dereģistrētu akcijas uz sava vārda un pārdotu tās biržā, tad persona saņemtu uzkrātās dividendes 2 000 eiro apmērā un 200 akcijas biržā varētu pārdot par 2 000 eiro, kas kopā būtu 4 000 eiro.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Aptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālāk