09/04/2018, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais

Pirmdien, 9. aprīlī, Valsts kanceleja izsludinājusi atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam. Pretendentu pieteikšanās termiņš ir 2. maijs.

“Lai veicinātu konkurenci un tādējādi nodrošinātu, ka tiek izvēlēts labākais no labākajiem, šoreiz konkursā aicinām piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvos vadītājus,” uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. “Tāpat svarīgi, ka konkursa gaitā tiks izvērtēta arī pretendentu motivācija un vēlme attīstīt Valsts ieņēmumu dienestu, padarot to par arvien efektīvāku un sabiedrībai saprotamāku institūciju,” piebilst J. Citskovskis.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze, vadot vismaz 40 darbinieku lielu komandu, sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā, kā arī spēja analizēt sarežģītu, apjomīgu informāciju. Tāpat no amata kandidātiem tiek sagaidītas zināšanas un izpratne par VID darbības jomām, valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, teicamas sadarbības, komunikācijas un stratēģiskās plānošanas prasmes un svešvalodu pārzināšana.

Kopā ar pieteikuma dokumentiem kandidātiem jāiesniedz 3-5 secinājumi vai priekšlikumi par VID darbības attīstību laikā, kad tiks ieviesta digitālā ekonomika un jaunas uzņēmējdarbības formas.

Pretendentu atlase notiks trīs kārtās. Pirmā kārta tiks uzsākta 3. maijā, un tās laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Otrā kārta noritēs sarunas formā, kuras laikā pretendents konkursa komisijai skaidros savu motivāciju un iepazīstinās ar skatījumu par iestādes nākotnes vīziju un prioritātēm, kā arī par valsts pārvaldes darbību kopumā. Trešajā kārtā neatkarīgi personālvadības speciālisti izvērtēs pretendentu vadības kompetences – stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, pārmaiņu vadību, attiecību veidošanu, kā arī orientāciju uz rezultātu. Nepieciešamības gadījumā komisija lems par papildu metodēm pretendentu novērtēšanā.

Konkursa noslēgumā komisijas izvēlēto vienu vai vairākus atbilstošākos pretendentus ieteiks finanšu ministram, kurš pieņems lēmumu par noteikta pretendenta kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Ja valdība atbalstīs izvirzīto VID ģenerāldirektora amata kandidatūru, konkursa uzvarētājs šajā amatā tiks iecelts uz 5 gadiem.

Konkursa uzvarētājs, ieņemot VID ģenerāldirektora amatu, saņems mēnešalgu 4030 EUR apmērā. Tāpat šis amats paredz iespēju saņemt atlīdzības mainīgo daļu (piemaksas) un novērtēšanas prēmiju, kā arī veselības apdrošināšanu, papildatvaļinājumu un iespēju piedalīties Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvā ir Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa, finanšu ministra biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Tāpat pretendentu atlases procesā piedalās neatkarīgi novērotāji, kas pārstāv Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Drošības policiju.

Šis ir jau ceturtais gads, kopš tiek īstenota centralizēta augstākā līmeņa vadītāju atlase, tādējādi nodrošinot atklātu, godīgu un profesionālu kandidātu atlasi. Šādā veidā Valsts kancelejas rīkotajos 17 konkursos vadītāji izraudzīti 11 valsts tiešās pārvaldes iestādēm, piesaistot un motivējot darbam valsts pārvaldē augsta līmeņa profesionāļus.

Foto: VID

1,055 skatījumi




Video

Vai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam

17/09/2026

Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...

Lasīt tālāk
Video

Latvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek

17/09/2026

Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem

17/09/2026

Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...

Lasīt tālāk
Video

LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem

16/09/2026

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

NA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ

16/09/2026

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību

15/09/2026

Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...

Lasīt tālāk
Video

Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku

14/09/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...

Lasīt tālāk
Video

Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?

11/09/2026

Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...

Lasīt tālāk
Video

2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem

10/09/2026

Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...

Lasīt tālāk
Video

Kabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam

09/09/2026

Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...

Lasīt tālāk