• Tweet

Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā mājsaimniecību tēriņi pārtikai ir kāpuši par 53,5%, atpaliekot no kopējā pārtikas cenu kāpuma par 3,8 procentpunktiem. Lielāko daļu no pārtikas izdevumiem mājsaimniecības tērēja gaļai un gaļas produktu izstrādājumiem (17,0%), pienam, piena produktiem un olām (17,0%) un graudaugiem un graudaugu produktiem (12,3%).

Vecākā gadagājuma iedzīvotāju mājsaimniecības pārtikai tērē gandrīz trešdaļu jeb 30% kopējo izdevumu
Vecākā gadagājuma iedzīvotāju mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei tērēja vislielāko daļu no saviem ikdienas tēriņiem, bet mājsaimniecības ar bērniem – vismazāko. Pērn mājsaimniecības, kurās bija vismaz viens vientuļais seniors 65 un vairāk gadu vecumā, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei tērēja 30,4% no saviem ikdienas izdevumiem, un senioru mājsaimniecības, kurās visas personas bija vismaz 65 gadu vecumā – 30,1% no ikdienas izdevumiem. Salīdzinoši mazāku daļu pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei no kopējā patēriņa budžeta tērēja pāru ar bērniem mājsaimniecības (20,8%), viena pieaugušā ar bērniem mājsaimniecības (22,1%) un citas mājsaimniecības ar bērniem (23,2%).

Visvairāk tērē gaļas un piena produktiem
Vislielāko daļu no saviem ikmēneša pārtikas izdevumiem Latvijas mājsaimniecības tērēja gaļai un gaļas produktiem, kā arī pienam un piena produktiem. Pērn gaļai un gaļas produktiem mājsaimniecības tērēja 17,0% no saviem pārtikas izdevumiem jeb 25,72 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā mēnesī un tikpat daudz tērēja pienam, piena produktiem un olām – attiecīgi 17,0% jeb 25,66 eiro. Tāpat diezgan lielu daļu no saviem pārtikas tēriņiem mājsaimniecības novirzīja graudaugu un graudaugu produktu iegādei – 12,3% jeb 18,51 eiro mēnesī un dārzeņiem, salātiem un pākšaugiem – 11,7% jeb 17,72 eiro mēnesī.

Pilsētnieki vairāk ēd sieru, kefīru un jogurtu, laukos – olas un kartupeļus
Lauku mājsaimniecības ievērojami vairāk nekā pilsētu mājsaimniecības savā uzturā patērēja olas (laukos 205 olas, pilsētās – 186 olas uz vienu mājsaimniecības personu gada laikā), kartupeļus (attiecīgi 48,1 un 33,1 kg), pienu (38,2 un 34,8 l), svaigu cūkgaļu (18,4 un 11,1 kg), maizi (30,4 un 25,1 kg), konservētus dārzeņus (12,1 un 8,9 kg), gurķus (11,2 un 9,1 kg) un burkānus (9,2 un 6,7 kg). Tāpat arī lauku mājsaimniecības vairāk patērēja cukuru (11,3 kg laukos un 7,9 kg pilsētās).

Savukārt pilsētu mājsaimniecības salīdzinoši vairāk patērēja dažādās tirdzniecības vietās nopērkamos pārtikas produktus: sieru (pilsētās – 14,8 kg un laukos – 12,3 kg uz vienu mājsaimniecības personu gadā), kefīru un jogurtu (attiecīgi 26,3 un 25,4 l), mājputnu gaļu (11,2 un 9,4 kg), gatavos ēdienus (17,2 un 14,2 kg), citrusaugļus (11,9 un 8,3 kg), ābolus (11,7 un 10,0 kg), banānus (11,0 un 7,5 kg) un kafiju (2,9 un 2,6 kg).

Pēdējo sešu gadu laikā samazinājies olu, kartupeļu, piena un maizes patēriņš
Pēdējo sešu gadu laikā ir samazinājies vairāku tradicionālo produktu patēriņš. Rēķinot patērētā produkta daudzumu vienai mājsaimniecības personai gada laikā, olu patēriņš samazinājās no 210 olām 2019. gadā līdz 192 olām 2025. gadā, kartupeļu patēriņš – no 47,9 kg 2019. gadā līdz 37,4 kg 2025. gadā, piena patēriņš – no 40,7 l līdz 35,7 l, maizes – no 31,7 kg līdz 26,6 kg, svaigas cūkgaļas – no 16,4 kg līdz 13,2 kg un zivju (svaigu un kūpinātu) – no 10,3 kg līdz 7,6 kg. Savukārt arvien vairāk mājsaimniecības patērē ūdeni (2019. gadā – 36,5 litrus uz mājsaimniecības personu gada laikā, 2025. gadā – 57,7 l), bezalkoholiskos dzērienus (15,2 l 2019. gadā un 23,8 l 2025. gadā), jogurtu un kefīru (18,2 l un 26,0 l), saldējumu (3,7 l un 5,8 l) un sieru (13,0 kg un 14,1 kg).

Veikalā un tirgū pirktā pārtika veido gandrīz četras piektdaļas no kopējiem izdevumiem uzturam
Mājsaimniecības uzturu nodrošina veikalos un citās tirdzniecības vietās iegādātā pārtika, pašu saražotie pārtikas produkti (izaudzētie dārzeņi, ogas, no mājlopiem iegūtie piena un gaļas produkti u. tml.), kā arī ieturētās maltītes kafejnīcās, ēdnīcās, restorānos vai citās sabiedriskās ēdināšanas vietās.

Pērn gandrīz četras piektdaļas no kopējiem izdevumiem uzturam mājsaimniecības tērēja pārtikas iegādei veikalos, tirgū vai citās tirdzniecības vietās, to summai sasniedzot 142 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā, sabiedriskajai ēdināšanai – 30 eiro mēnesī un 8,5 eiro veidoja pārtikas izdevumi natūrā (naudas izteiksmē novērtētā pārtikas produktu vērtība, kas tika iegūta, izaudzējot piemājas saimniecībā, ogojot, zvejojot, medījot vai bez maksas saņemot no radiem, draugiem vai citiem).

Mājsaimniecību budžeta apsekojums Latvijā notiek reizi piecos gados. MBA tiek veikts visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, pamatojoties uz ES Regulu 2019/1700 un papildus deleģētajām un ieviešanas regulu prasībām, kas nodrošina datu salīdzināmību starp valstīm un ļauj uz tiem balstīt gan Latvijas, gan Eiropas sociālo politiku, kā arī ļauj sekot līdzi iedzīvotāju patēriņa paradumiem un to izmaiņām.

MBA mērķis ir noteikt mājsaimniecību patēriņa izdevumu līmeni un struktūru gan valstī kopumā, gan reģionos, kā arī dažādās mājsaimniecību grupās. MBA nodrošina informāciju patēriņa cenu (inflācijas) indeksa aprēķināšanai un iekšzemes kopprodukta novērtēšanai, kā arī ļauj analizēt pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās. Patēriņa izdevumu struktūra lielā mērā raksturo iedzīvotāju materiālo labklājību.

Apsekojuma datus Latvijas valsts institūcijas un starptautiskās organizācijas izmanto, lai analizētu iedzīvotāju patēriņa paradumus un dzīves kvalitāti, kā arī novērtētu ekonomisko nevienlīdzību. Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati tiek izmantoti sociālās politikas veidošanā, lai veidotu un uzlabotu sociālās palīdzības programmas, atbalstu ģimenēm ar zemiem ienākumiem un izstrādātu pasākumus nabadzības mazināšanai.