Lordu palāta brīdina: Nav sliktākā rezultāta par bez vienošanās “Brexit”

Ir grūti iedomāties sliktāku iznākumu nekā nespēju vienoties par “Brexit” noteikumiem, ziņojumā brīdina Lordu palāta , kuras deputāti arvien vairāk spiesti atturēties no sarunām ar Eiropas Savienību (ES).
60 lappušu ziņojumā, kurā tiek prognozēts juridiskais un ekonomiskais haoss bez izejas līguma, starppartiju komiteja brīdina, ka valdības stratēģija ar Briseli “var kļūt par pašpārliecinātu pravietojumu”.
“Nē darījums” nozīmētu pēkšņi pārtraukt vairāk nekā 40 gadus ilgu ekonomisko, politisko un juridisko partnerību,” secināts ziņojumā. “Ir grūti, ja ne neiespējami, paredzēt sliktāku rezultātu Apvienotajai Karalistei.”
Valdība tiek apsūdzēta nespējā sagatavoties nākotnei pēc tam, kad kanclers Filips Hamdons atklāja, ka nav notikušas nekādas diskusijas par Lielbritānijas gala attiecībām ar Eiropu, un “Brexit” sekretārs Deivids Deivis atzina, ka nav novērtēta iespējamā ietekme uz dažādiem uzņēmējdarbības sektoriem.
Valdnieku ziņojumā norādīts, ka alternatīva, kas paredz pilnībā atteikties no sarunām varētu izraisīt katastrofas sekas, sākot no pārtikas cenu pieauguma par 20% un retiem aviokompāniju lidojumiem līdz 75 000 darba vietu zaudēšanai pilsētā un 8-10 miljardus eiro zaudējumiem no nodokļu ieņēmumiem.
Pilnīgs bez darījuma rezultāts nodrošinās Apvienotās Karalistes un ES sadarbību nacionālo interešu jomā, piemēram, terorisma apkarošanā, policijas, tieslietu un drošības jautājumos. Taču bez vienošanās tiktu apdraudēts Lielbritānijas pilsoņu statuss ES un otrādi, kas novestu arī pie kontroles piemērošanas Īrijas sauszemes robežai.
“Īstermiņa ietekme uz preču tirdzniecību arī būtu nopietna,” teikts ziņojumā.
Lielbritānijas uzņēmēji jau ilgi brīdina, ka nespēja pāriet no pirmās sarunas fāzes līdz nākamajai var likt viņiem veikt sāpīgus un neparedzētus pasākumus, lai sagatavotos bez darījuma “Brexit”.
“Galvenais faktors, kas palielina” nē darījuma “risku, ir laika trūkums,” pauž deputāti.
Jau vēstīts, ka pirmdien notikušajās sarunās Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) tomēr nenonāca pie rezultāta, kas dotu iespēju “Brexit” sarunām pāriet nākamajā fāzē.
Lielākās domstarpības joprojām ir jautājumā par Ziemeļīrijas un Īrijas robežproblēmu pēc Lielbritānija izstāšanās no savienības. Kā zināms, Konservatīvo sabiedrotie parlamentā nevēlas izmaiņas, kas vājinātu Ziemeļīrijas saikni ar Lielbritāniju.
Eiropas Komisijas prezidents pauda cerību, ka kompromisu izdosies panākt līdz 15.decembrim, vienlaikus viņš aicināja šīs dienas rezultātu neuztvert kā sarunu izgāšanos.
Jau vēstīts, ka jautājums par robežu starp Ziemeļīriju un Īriju ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai Lielbritānija un Eiropas Savienība varētu spert nākamo soli izstāšanās sarunās.
Pašlaik cilvēki, preces un pakalpojumi var brīvi šķērsot Īrijas robežu un Lielbritānijas premjere Terēza Meja sola, ka tas tā būs arī turpmāk. “Mēs nevēlamies radīt jaunas barjeras cilvēku vai preču kustībai uz šīs robežas,” paudusi Meja.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Nacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk