• Tweet

Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt depozīta sistēmas pamatprincipus un izveidot vienotu valsts līmeņa e‑cigarešu depozīta sistēmu, kuru nodrošinās sistēmas operators. Plānots, ka ražotājiem un izplatītājiem būs jāslēdz līgums ar operatoru, savukārt patērētāji, pērkot e‑cigareti, maksās depozīta maksu, kas tiks atmaksāta, nododot izlietoto ierīci.

“Depozīta sistēma nodrošinās, ka e‑cigaretes tiek savāktas un pārstrādātas drošā un kontrolētā veidā, mazinot piesārņojumu un novēršot bīstamo materiālu nonākšanu vidē. Tā ir iespēja izveidot ilgtspējīgu risinājumu, kas vienlaikus uzlabo atkritumu apsaimniekošanas kvalitāti un veicina sabiedrības iesaisti atbildīgā rīcībā,” pauž par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Šīs izmaiņas ir būtiskas, jo pēdējos piecos gados ir strauji pieaudzis e‑cigarešu atkritumu skaits un tie ir kļuvuši par nopietnu vides un drošības risku, norāda K. Briškens. Lielākā daļa šo ierīču satur litija jonu baterijas, kas, nonākot sadzīves atkritumos, var izraisīt ugunsgrēkus, radīt ķīmisku piesārņojumu un apdraudēt gan cilvēkus, gan vidi.

2023. gadā Latvijā tika izmesti apmēram 15 miljoni e‑cigarešu, no kurām tikai pieci procenti jeb 0,75 miljoni tika nodoti pārstrādei – pārējās nonāca sadzīves atkritumos un poligonos, rāda Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas veiktais pētījums. Litija jonu baterijas 48 procentos gadījumu ir cēlonis ugunsgrēkiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī, nonākot dabā, e-cigaretes iekārta nesadalās, atbildīgās komisijas sēdē iepriekš pauda Klimata un enerģētikas ministrija.

Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība depozīta sistēmas darbības nodrošināšanai, depozīta punktu pārklājumam, savākšanas un pārstrādes apjomiem, kā arī prasības sistēmas uzskaitei un operatora atskaitēm, paredz izmaņas.

Grozījumus sagatavojusi Klimata un enerģētikas ministrija, un iecerēts, ka tie stāsies spēkā jau šī gada 1. oktobrī.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.